Latvijas Jauno zin\u0101tnieku apvien\u012bba nos\u016bt\u012bja Ministru kabinetam un Saeimai v\u0113stuli, koment\u0113jot Ministru kabineta r\u012bkojumu Nr. 383, kura m\u0113r\u0137is ir nodro\u0161in\u0101t neatliekamu un priorit\u0101ru pas\u0101kumu finans\u0113\u0161anu vesel\u012bbas nozar\u0113 2023. gad\u0101.<\/p>\n
R\u012bkojums paredz no Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrijas bud\u017eeta vesel\u012bbas nozarei p\u0101rdal\u012bt 5 213 282 eiro, kas s\u0101kotn\u0113ji bija pl\u0101noti valsts p\u0113t\u012bjumu programm\u0101m, 1 000 000 eiro p\u0101rdal\u012b\u0161anu no Klimata un ener\u0123\u0113tikas ministrijas bud\u017eet\u0101 paredz\u0113tajiem valsts p\u0113t\u012bjumiem klimata un ener\u0123\u0113tikas jom\u0101, k\u0101 ar\u012b 12 000 000 eiro no Ekonomikas ministrijas bud\u017eeta programmas 35.00.00 “Valsts atbalsta programmas”, kuras ietvaros tiek nodro\u0161in\u0101ts finans\u0113jums programm\u0101 \u201cInov\u0101ciju fonds (nozaru p\u0113t\u012bjumu programmas)\u201d.<\/p>\n
Bez \u0161aub\u0101m nav pie\u013caujams vesel\u012bbas apr\u016bpes sist\u0113mas sabrukums 2023. gada otraj\u0101 pus\u0113, t\u0101p\u0113c veikt\u0101 apropri\u0101cijas p\u0101rdale ir saprotama. Ta\u010du nav saprotams l\u0113mums gl\u0101bt vienu priorit\u0101ro jomu, upur\u0113jot citu. Finans\u0113jums zin\u0101tnei un inov\u0101cij\u0101m Latvij\u0101 jau gadiem iepaliek no vis\u0101m cit\u0101m Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalst\u012bm (iz\u0146emot Rum\u0101niju [1]), savuk\u0101rt sol\u012bjumi sasniegt finans\u0113juma l\u012bmeni, kas atbilstu 1,5% no IKP, tikai turpina ce\u013cot no vienas vald\u012bbas deklar\u0101cijas uz n\u0101kamo.<\/p>\n
\u0160oned\u0113\u013c, atkl\u0101jot V Pasaules latvie\u0161u zin\u0101tnieku kongresu, Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministre Anda \u010cak\u0161a teica “Tom\u0113r tas, ko grib\u0113tos, un te es atsauk\u0161os uz premjerministru, \u2013 vair\u0101k str\u0101d\u0101t Latvijai. \u0160odien m\u0113s esam sava izaicin\u0101juma priek\u0161\u0101, k\u0101 k\u013c\u016bt konkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101kiem, k\u0101 main\u012bt savu ekonomiku t\u0101, lai Latvija k\u0101 labkl\u0101j\u012bga valsts, k\u0101 zin\u0101tnes valsts iez\u012bm\u0113tos \u013coti skaidri pasaules kart\u0113”. Skarb\u0101 realit\u0101te ir t\u0101da, ka svar\u012bga da\u013ca no \u0161\u012b izaicin\u0101juma risin\u0101juma ir atbilsto\u0161s finans\u0113jums zin\u0101tnei un inov\u0101cij\u0101m. Latvijai ir starptautiski konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgi zin\u0101tnieki, kas var un v\u0113las str\u0101d\u0101t Latvijai, ta\u010du finan\u0161u tr\u016bkuma apst\u0101k\u013cos tiek bremz\u0113ti zin\u0101tniski sasniegumi un nevar notikt zin\u0101tnieku ataudze valsts att\u012bst\u012bbai nepiecie\u0161amaj\u0101 apm\u0113r\u0101.<\/p>\n
\u0145emot v\u0113r\u0101 visu iepriek\u0161 min\u0113to, sav\u0101 v\u0113stul\u0113 Latvijas Jauno zin\u0101tnieku apvien\u012bba aicina vald\u012bbu izstr\u0101d\u0101t skaidru r\u012bc\u012bbas pl\u0101nu par to, k\u0101 un kad tiks atgriezts \u0161is p\u0101rdal\u012btais finans\u0113jums, k\u0101 ar\u012b nor\u0101d\u012bt, kad tas tiks palielin\u0101ts, lai beidzot sasniegtu 1,5% no IKP.<\/p>\n