{"id":6877,"date":"2023-09-30T17:22:37","date_gmt":"2023-09-30T14:22:37","guid":{"rendered":"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/?p=6877"},"modified":"2023-10-01T14:28:56","modified_gmt":"2023-10-01T11:28:56","slug":"latvijas-jaunie-zinatnieki-piedalas-ziemelvalstu-un-baltijas-valstu-jauno-akademiju-sanaksme","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/en\/latvijas-jaunie-zinatnieki-piedalas-ziemelvalstu-un-baltijas-valstu-jauno-akademiju-sanaksme\/","title":{"rendered":"Latvijas jaunie zin\u0101tnieki piedal\u0101s Zieme\u013cvalstu un Baltijas valstu jauno akad\u0113miju san\u0101ksm\u0113"},"content":{"rendered":"<p>Septembra s\u0101kum\u0101 Oslo norisin\u0101j\u0101s ikgad\u0113j\u0101 Zieme\u013cvalstu un Baltijas valstu jauno akad\u0113miju san\u0101ksme. Taj\u0101 piedal\u012bj\u0101s jaunie zin\u0101tnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, D\u0101nijas, Zviedrijas, Norv\u0113\u0123ijas un Somijas. LJZA san\u0101ksm\u0113 p\u0101rst\u0101v\u0113ja Liene Spru\u017eeniece, Tatjana Pladere, Oskars Teikmanis, Ieva Sili\u0146a un Anna Stik\u0101ne. \u0160ogad san\u0101ksme tika velt\u012bta div\u0101m t\u0113m\u0101m, v\u0101rda br\u012bv\u012bbai akad\u0113miskaj\u0101 vid\u0113 un nacion\u0101l\u0101s valodas lomai zin\u0101tn\u0113, kas ir aktu\u0101las vis\u0101m iesaist\u012btaj\u0101m akad\u0113mij\u0101m.<\/p>\n<p><img fetchpriority=\"high\" decoding=\"async\" class=\"alignnone size-full wp-image-6878\" src=\"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/09\/vitenskapgruppe-AN-1_V2-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"2048\" height=\"1366\" srcset=\"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/09\/vitenskapgruppe-AN-1_V2-scaled.jpg 2048w, https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/09\/vitenskapgruppe-AN-1_V2-360x240.jpg 360w, https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/09\/vitenskapgruppe-AN-1_V2-1024x683.jpg 1024w, https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/09\/vitenskapgruppe-AN-1_V2-768x512.jpg 768w, https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/09\/vitenskapgruppe-AN-1_V2-1536x1024.jpg 1536w, https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/09\/vitenskapgruppe-AN-1_V2-18x12.jpg 18w\" sizes=\"(max-width: 2048px) 100vw, 2048px\" \/><br \/>\n<em>Zieme\u013cvalstu un Baltijas valstu jauno akad\u0113miju p\u0101rst\u0101vji pie Oslo Zin\u0101t\u0146u akad\u0113mijas. CC: Adrian Nielsen\/AYF<\/em><\/p>\n<p><strong>Nacion\u0101lo valodu noz\u012bme akad\u0113miskaj\u0101 vid\u0113<\/strong><br \/>\nSan\u0101ksmi atkl\u0101ja Norv\u0113\u0123ijas Augst\u0101k\u0101s izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrijas valsts sekret\u0101rs <em>Oddmund L\u00f8kensgaard Hoel<\/em>, ar statistiskiem datiem pamatojot probl\u0113mas aktualit\u0101ti. Proti, Norv\u0113\u0123ij\u0101 katru gadu tiek izstr\u0101d\u0101ts arvien maz\u0101k diplomdarbu norv\u0113\u0123u valod\u0101, bet pieaug diplomdarbu skaits ang\u013cu valod\u0101. L\u012bdz\u012bga situ\u0101cija ir nov\u0113rojama ar\u012b augst\u0101kaj\u0101 izgl\u012bt\u012bb\u0101, kur arvien vair\u0101k kursu tiek doc\u0113ts ang\u013cu valod\u0101. Lai stiprin\u0101tu nacion\u0101l\u0101s valodas izmanto\u0161anu un att\u012bst\u012bbu akad\u0113miskaj\u0101 vid\u0113, norv\u0113\u0123u vald\u012bba ir izstr\u0101d\u0101jusi r\u012bc\u012bbas pl\u0101nu, kas ietver gan jaunus noteikumus, gan daudzpus\u012bgu atbalstu. J\u0101piebilst, ka \u0161\u0101da iniciat\u012bva nav unik\u0101la \u2013 ar\u012b V\u0101cij\u0101, Francij\u0101 un cit\u0101s valst\u012bs arvien liel\u0101ka uzman\u012bba tiek piev\u0113rsta nacion\u0101l\u0101s valodas jaut\u0101jumiem akad\u0113miskaj\u0101 vid\u0113. \u0160\u012b t\u0113ma ir diskut\u0113ta ar\u012b Latvijas sabiedriskaj\u0101 telp\u0101.<\/p>\n<p>Diskusij\u0101s tika aktualiz\u0113ts, ka ang\u013cu vai nacion\u0101l\u0101s valodas izv\u0113le zin\u0101tnes komunik\u0101cij\u0101 nor\u0101da uz da\u017e\u0101d\u0101m m\u0113r\u0137auditorij\u0101m. Proti, ang\u013cu valoda \u013cauj zin\u0101tniekiem sazin\u0101ties un att\u012bst\u012bt zin\u0101tnes p\u0113t\u012bjumus un starptautisko karjeru, savuk\u0101rt nacion\u0101l\u0101s valodas domin\u0113 zin\u0101tnes skaidro\u0161an\u0101 un populariz\u0113\u0161an\u0101 nacion\u0101lajos sabiedriskajos medijos. Tom\u0113r zin\u0101tnieku darb\u012bbas izv\u0113rt\u0113jumos domin\u0113 zin\u0101tnisk\u0101s publik\u0101cijas augsti cit\u0113tos starptautiskos \u017eurn\u0101los un publik\u0101cijas nacion\u0101laj\u0101 valod\u0101 parasti netiek augsti nov\u0113rt\u0113tas. T\u0101 ir aktu\u0101la probl\u0113ma ar\u012b Latvij\u0101. Proti, zin\u0101tnieku sniegums tiek v\u0113rt\u0113ts p\u0113c publik\u0101ciju skaita augstas raudzes starptautiskos \u017eurn\u0101los, savuk\u0101rt zin\u0101tnes komunik\u0101cija nacion\u0101laj\u0101 valod\u0101 nereti paliek nov\u0101rt\u0101.<\/p>\n<p><strong>Diskusijas par akad\u0113misko br\u012bv\u012bbu<\/strong><br \/>\nOtru san\u0101ksmes t\u0113mu par akad\u0113misko v\u0101rda br\u012bv\u012bbu ievad\u012bja profesore <em>Anine Kierulf<\/em> ar prezent\u0101ciju \u201cAcademic freedom of expression \u2013 A good culture of free speech must be built from bottom up, every single day\u201d, kur\u0101 iek\u013c\u0101va atzi\u0146as no Norv\u0113\u0123ijas ofici\u0101l\u0101 p\u0101rskata <em><a href=\"https:\/\/www.regjeringen.no\/en\/dokumenter\/nou-2022-2\/id2905589\/\">NOU 2022:2<\/a><\/em>. T\u0113mas apsprie\u0161ana turpin\u0101j\u0101s pane\u013cdiskusij\u0101, kur\u0101 piedal\u012bj\u0101s profesore <em>Anine Kierulf<\/em>, Dr. <em>Paula Moraga<\/em> (L<em>etten<\/em> balvas uzvar\u0113taja), asoci\u0113tais profesors <em>Ronnie Berntsson<\/em> (Zviedrijas Jaun\u0101s akad\u0113mijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js) un Dr. <em>Helen Eenmaa<\/em> (Igaunijas Jaun\u0101s akad\u0113mijas p\u0101rst\u0101ve). Pane\u013cdiskusiju vad\u012bja Norv\u0113\u0123ijas jaun\u0101s akad\u0113mijas priek\u0161\u0113d\u0113t\u0101js <em>Nils Hallvard Korsvoll<\/em>. Apsprie\u017eot t\u0113mas aktualit\u0101ti, profesore <em>Anine Kierulf<\/em> uzsv\u0113ra, ka \u201c\u0161obr\u012bd pat \u2018br\u012bv\u012bba izteikties\u2019 pati par sevi k\u013c\u016bst polariz\u0113ta un politiz\u0113ta, bet t\u0101 ir svar\u012bgs priek\u0161noteikums, lai past\u0101v\u0113tu iesp\u0113ja diskut\u0113t.\u201d<\/p>\n<p>Diskusijas papildin\u0101ja p\u0101rst\u0101v\u0113to akad\u0113miju prezent\u0101cijas par to, ko t\u0101s ir paveiku\u0161as pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101. T\u0101 bija v\u0113rt\u012bga iesp\u0113ja gan uzzin\u0101t par pas\u0101kumiem un iniciat\u012bv\u0101m cit\u0101s valst\u012bs, gan dal\u012bties sav\u0101 pieredz\u0113. Piem\u0113ram, Zviedrijas Jaun\u0101 akad\u0113mija ir izdevusi ce\u013cvedi \u0101rvalstu zin\u0101tniekiem, kas detaliz\u0113ti un saprotami apraksta akad\u0113misko vidi un strukt\u016bru Zviedrij\u0101. Savuk\u0101rt D\u0101nijas p\u0101rst\u0101vji r\u012bkoja \u201cpoliti\u0137u laboratorijas praksi\u201d, kur\u0101 vi\u0146i aicin\u0101ja vald\u012bbas p\u0101rst\u0101vjus praktiski pastr\u0101d\u0101t zin\u0101tniskaj\u0101s laboratorij\u0101s, lai g\u016btu paties\u0101ku iespaidu par darba apst\u0101k\u013ciem zin\u0101tn\u0113. Citas akad\u0113mijas atzin\u012bgi nov\u0113rt\u0113ja LJZA paveikto darbu un iniciat\u012bvu skaitu un apjomu.<\/p>\n<p><strong><em>Letten<\/em> balva<\/strong><br \/>\nJ\u0101atz\u012bm\u0113, ka dienu pirms jauno akad\u0113miju san\u0101ksmes, 7. septembr\u012b, LJZA apmekl\u0113ja <em>Letten<\/em> balvas semin\u0101ru un balvas pasnieg\u0161anas ceremoniju. <em>Letten<\/em> balvu pasniedz <em>Letten<\/em> fonds kop\u0101 ar Norv\u0113\u0123ijas Jauno akad\u0113miju. <em>Letten<\/em> fondu 1986. gad\u0101 izveidoja profesore <em>Letten F. Saugstad<\/em> (1925\u20132014). Letten balva tiek pie\u0161\u0137irta reizi divos gados kop\u0161 2018. gada. Balvas m\u0113r\u0137is ir atz\u012bt jauno p\u0113tnieku ieguld\u012bjumu, risinot glob\u0101lus izaicin\u0101jumus vesel\u012bbas, att\u012bst\u012bbas, vides un vienl\u012bdz\u012bbas jom\u0101 visos cilv\u0113ka dz\u012bves aspektos, k\u0101 ar\u012b veicin\u0101t sabiedr\u012bbas izpratni par p\u0113tniec\u012bbas noz\u012bmi glob\u0101lo izaicin\u0101jumu risin\u0101\u0161anai. \u0160ogad balvu un pr\u0113miju 2,5 miljonu NOK v\u0113rt\u012bb\u0101 ieguva Dr. <em>Paula Moraga<\/em>, p\u0113tniece Kara\u013ca Abdullas Zin\u0101tnes un tehnolo\u0123iju universit\u0101t\u0113 Sa\u016bda Ar\u0101bij\u0101, par vi\u0146as inovat\u012bvo p\u0113tniecisko darbu lielo datu tehnolo\u0123iju izstr\u0101d\u0113 epidemiolo\u0123isko slim\u012bbu monitoringam un kontroles strat\u0113\u0123iju izstr\u0101dei, kas \u013cauj noteikt infekcijas slim\u012bbu uzliesmojumu gandr\u012bz re\u0101llaik\u0101. LJZA p\u0101rst\u0101ve Anna Stik\u0101ne par pieredz\u0113to st\u0101sta: \u201c<em>Letten<\/em> balva ir sv\u0113tki zin\u0101tnes sasniegumiem ar lielu ietekmi. Ceram, ka n\u0101kotn\u0113 ar\u012b Latvijas zin\u0101tnieku kopiena var\u0113s lepoties ar <em>Letten<\/em> balvas nomin\u0101cij\u0101m un laure\u0101tiem.\u201d<\/p>\n<p><em>Tekstu sagatavoja Anna Stik\u0101ne, Tatjana Pladere un Oskars Teikmanis. <\/em><\/p>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Septembra s\u0101kum\u0101 Oslo norisin\u0101j\u0101s ikgad\u0113j\u0101 Zieme\u013cvalstu un Baltijas valstu jauno akad\u0113miju san\u0101ksme. Taj\u0101 piedal\u012bj\u0101s jaunie zin\u0101tnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, D\u0101nijas, Zviedrijas, Norv\u0113\u0123ijas un Somijas. LJZA san\u0101ksm\u0113 p\u0101rst\u0101v\u0113ja Liene Spru\u017eeniece, Tatjana Pladere, Oskars Teikmanis, Ieva Sili\u0146a un Anna Stik\u0101ne. \u0160ogad san\u0101ksme tika velt\u012bta div\u0101m t\u0113m\u0101m, v\u0101rda br\u012bv\u012bbai akad\u0113miskaj\u0101 vid\u0113 un nacion\u0101l\u0101s valodas lomai zin\u0101tn\u0113, kas [&hellip;]<\/p>","protected":false},"author":5,"featured_media":6879,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"footnotes":""},"categories":[162],"tags":[],"class_list":["post-6877","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-zinas"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/6877","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/5"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=6877"}],"version-history":[{"count":5,"href":"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/6877\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":6889,"href":"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/6877\/revisions\/6889"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media\/6879"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=6877"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=6877"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/jauniezinatnieki.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=6877"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}