Kā vērtējam zinātnes ieguldījumu – pēc atsevišķa pētījuma nosaukuma vai pēc tā satura, rezultātiem un ilgtermiņa ietekmes?
19.08.2026. notika Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, kuras uzmanības centrā bija Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) efektivitāte un jautājums par to, kā valstij vērtēt zinātnē ieguldīto publisko finansējumu. Sēdē Latvijas Jauno zinātnieku apvienību pārstāvēja LJZA valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis un valdes locekles Rasma Pīpiķe un Aina Semjonova.
Valsts kontroles pārstāve diskusijā atsaucās uz 2021. gadā veikto revīziju, taču būtiski ņemt vērā, ka tajā analizētie dati ir jau piecus gadus veci un, kā sēdē norādīja Jānis Paiders, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs, ka visi revīzijā sniegtie ieteikumi kopš tā laika ir ieviesti, būtiski pilnveidojot zinātnes finansējuma administrēšanas un apguves infrastruktūru. Ineta Kurzemniece, Latvijas Zinātnes padomes pārstāve, detalizēti iepazīstināja deputātus ar projektu atlases, vērtēšanas un uzraudzības procesu. Pētījumu tematiku nosaka paši zinātnieki, savukārt projektu zinātnisko kvalitāti vērtē neatkarīgi starptautiski eksperti. Katru projekta pieteikumu individuāli vērtē divi ārvalstu eksperti, kam seko ekspertu paneļu diskusijas un projektu ranžēšana. Arī finansētie projekti tiek uzraudzīti visā to īstenošanas ciklā.
Deputātu diskusijā iezīmējās trīs atšķirīgi skatījumi:
- Politiķiem nav jāiejaucas zinātnes profesionālajā kompetencē un jānosaka, kuri pētniecības jautājumi ir vai nav „pareizi”;
- Revīzijas komisijai ir tiesības un pienākums analizēt visus valsts budžeta izdevumus, tostarp zinātnei piešķirto finansējumu;
- Veids, kā publiskajā telpā tiek izrauti un apspriesti atsevišķi pētījumi, rada pamatotu satraukumu jauno zinātnieku vidū un zinātnes kopienā kopumā.
Sēdes kontekstā īpaši nozīmīgs bija Oskara Teikmaņa, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja un Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieka, jautājums: “Pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēti konkrētie pētījumi, kurus Revīzijas komisija nolemj skatīt?” Komisijas vadītāja atbilde pēc būtības bija-izvēlēties varētu jebkurus pētījumus.
Tieši šī atbilde aktualizē daudz plašāku jautājumu par izvēles metodoloģiju. Ja no plašas, starptautiskā ekspertīzē izvērtētas programmas politiskai apspriešanai iespējams izvēlēties jebkuru atsevišķu projektu, ir būtiski saprast, pēc kādiem principiem un ar kādu mērķi tas tiek darīts. Pretējā gadījumā pastāv risks par visas programmas efektivitāti spriest pēc atsevišķiem, iespējams, politiski vai sabiedriski sensitīviem projektu nosaukumiem, nevis pēc to satura, rezultātiem un programmas kopējās ietekmes. Arī LJZA pozīcijā uzsvērts, ka atsevišķu projektu izolēšana no programmas kopējās vērtēšanas sistēmas ir metodoloģiski apšaubāma.
Anda Laķe, Latvijas Kultūras akadēmijas zinātņu prorektore un Kultūras un mākslu institūta vadītāja, diskusijā skaidri norādīja uz nepieciešamību patiesi iedziļināties pētījumu saturā. Ja vēlamies nopietnu sarunu par zinātnes efektivitāti, nepietiek ar projekta nosaukumu vai atsevišķu no konteksta izrautu tēmu. Ir jāskatās, kas pētījumā faktiski tiek darīts, kādi ir tā rezultāti un kādu pienesumu tie var dot sabiedrībai, tautsaimniecībai un valsts attīstībai. Pretējā gadījumā šāda diskusija nevis palīdz uzlabot zinātnes politiku, bet turpina graut zinātnes nozares tēlu.
Rasma Pīpiķe, LJZA valdes locekle un Rīgas Tehniskās universitātes pētniece, savukārt uzsvēra vairākus aspektus, bez kuriem saruna par FLPP efektivitāti nav pilnīga:
- Jau šobrīd šie pētījumi dod ekonomisku un praktisku pienesumu. Tie veido zināšanu un tehnoloģiju bāzi Latvijas stratēģiski svarīgajās RIS3 jomās. Rezultāti nav tikai zinātniskās publikācijas – tie ir arī prototipi, tehnoloģijas, patenti, datu kopas un praktiski risinājumi.
- Tikpat būtiska ir jauno zinātnieku ataudze. Valsts gadiem iegulda cilvēka izglītībā līdz doktora grādam, taču pēc tam nepieciešama iespēja turpināt patstāvīgu pētniecību. Ja šīs iespējas Latvijā nebūs, riskējam par Latvijas valsts līdzekļiem sagatavot augsti kvalificētus cilvēkus, kuru zināšanas un darbs vēlāk dos pienesumu citu valstu ekonomikām.
- Latvijai ir jāvirzās uz 3 % no IKP ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Eiropas Savienības finansējums nevar aizstāt valsts ieguldījumu. Lai Latvijas pētnieki spētu sekmīgi konkurēt par Eiropas Savienības finansējumu, vispirms nepieciešamas spēcīgas pētniecības grupas, cilvēkkapitāls, infrastruktūra un pētnieciskās iestrādes. FLPP ir viens no instrumentiem, kas šo kapacitāti veido.
Vienlaikus jāatceras, ka zinātnes atdeve ne vienmēr ir izmērāma viena projekta vai viena budžeta gada ietvaros. Ceļš līdz ietekmei nereti mērāms daudzu gadu perspektīvā. Tādēļ arī zinātnes finansējumam nepieciešama stabilitāte un ilgtermiņa skatījums.
Sēdes noslēgumā izskanēja nepieciešamība sarunu turpināt, taču jau daudz konkrētāk runājot par pētījumu rezultātiem un to ceļu līdz ekonomikai. Ir jāspēj izsekot, kā zinātnē radītās zināšanas, tehnoloģijas un risinājumi tiek pārnesti tālāk, kā tos izmanto uzņēmumi un valsts institūcijas un kā ar šiem rezultātiem Latvijas Investīciju un Attīstība saģentūra (LIAA) un ALTUM turpina piesaistīt finansējumu Latvijas attīstībai.
Tā būtu saruna, kas ļautu ne tikai kontrolēt publisko līdzekļu izlietojumu, bet arī daudz precīzāk ļautu saprast zinātnes radīto vērtību un to, kas vēl nepieciešams, lai pētījumu rezultāti biežāk nonāktu Latvijas ekonomikā.
Tieši tāpēc Oskara Teikmaņa jautājums par pētījumu izvēles kritērijiem ir tik būtisks. Ja vēlamies vērtēt zinātnes efektivitāti, vispirms jāvienojas par godīgu un profesionāli pamatotu veidu, kā mēs to darām.
Atskatu sagatavoja: Rasma Pīpiķe
