2024. gada 27. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika cikla “Zinātne sabiedrībai” seminārs “Mākslīgais intelekts un izglītība nākotnē”. Semināru rīkoja LNB Nozaru literatūras centra Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītava sadarbībā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību (LJZA).
Kādas izmaiņas nepieciešamas mācību procesā, lai mākslīgā intelekta (MI) rīki pozitīvi ietekmētu bērnu un jauniešu attīstību? Kā mākslīgo intelektu var izmantot, lai uzlabotu mācīšanās procesu? Kāda bijusi līdzšinējā situācija Latvijā, sekojot mākslīgā intelekta rīku masveida pieejamībai?
Par šiem jautājumiem seminārā diskutēja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Dr.paed. Linda Daniela, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un docētāja Mg.sc.soc. Līga Ozoliņa (LJZA biedre), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Digitālo humanitāro zinātņu institūta pētniece Ph.D Evija Mirķe (LJZA biedre), kā arī IT uzņēmējs, programmatūras inženieris un platformas “Khan Academy” latviešu valodas lokalizācijas iniciatīvas vadītājs Pāvils Jurjāns. Pasākumu vadīja Elektronikas un datorzinātņu Institūta pētnieks un LJZA valdes loceklis Oskars Teikmanis.
Oskars Teikmanis semināru iesāka ar piemēru par Daglasu Engelbartu (Douglas Engelbart), Amerikāņu pētnieku un izgudrotāju, kura darbs rezultējās mūsdienu datorpeles un grafisko saskarņu izgudrošanā, kaut gan šo risinājumu radīšana nebija viņa sākotnējais uzstādījums. Pamats šiem izgudrojumiem ir pētījums “Augmenting human intellect: A conceptual framework” (Konceptuāls ietvars cilvēka intelekta paplašināšanai) [1]. Šajā darbā viņš apraksta ideju, ka cilvēks ir spējīgs veikt darbu produktīvāk, ja ar datoru palīdzību var vienkāršot triviālos, garlaicīgos un mehāniskos darba aspektus. Tas sniedz iespēju cilvēkiem koncentrēties uz darbībām ar augstāku pievienoto vērtību. Mūsdienās cilvēkiem ir pieejamas vēl modernākas tehnoloģijas, kas paplašina cilvēka izpausmes iespējas, tomēr cilvēcei vēl ir jāiemācās, kā tās izmantot ikdienā. Tieši tas pats izaicinājums ir saistībā ar MI izmantošanu izglītībā.
“Šausmas” izglītības sistēmā (Linda Daniela)
Linda Daniela savā prezentācijā skaidroja, kā veidot mācību procesu, ņemot vērā MI pieejamību. Linda uzsvēra, ka ir nepieciešams pieņemt, ka mākslīgais intelekts pastāv un ir izmantojams, bet dodot apzinātu redzējumu par to, kā tas ietekmē gan mācīšanās procesu, gan procesa rezultātu novērtēšanu. Viņa uzsvēra, ka ir būtiski nostiprināt zināšanu konstruēšanas, zināšanu pārbaudes un atgriezeniskās saites sniegšanas aspektus mācību procesā, lai cilvēkiem, kuri mācās, izmantojot MI, neveidotos fragmentāri domāšanas procesi. Linda uzsvēra, ka, integrējot MI rīkus mācību procesā, nepieciešams strukturēt mācību procesa organizēšanu, lai neveidotos pieeja, kurā mākslīgajam intelektam vienkārši lūdz paveikt intelektuālo darbu cilvēka vietā, piemēram, uzrakstīt eseju. Uz jautājumiem, kurus pati prezentācijas autore uzdeva savā prezentācijā, proti, “Vai MI palīdz mācīties?”, “Vai MI attīsta radošumu?”, “Vai ir godīgi izmantot MI?” runātāja apgalvoja, ka šobrīd nav viennozīmīgas atbildes. Viņa uzsvēra, ka tas atkarīgs no konteksta.
Eksperimentēt jēgpilni un atbildīgi (Līga Ozoliņa)
LJZA biedre Līga Ozoliņa ir viena no līdzautorēm RSU vadlīnijām “Mākslīgais intelekts augstākajā izglītībā” [2]. 2023. gada sākumā tika uzsākts darbs pie vadlīniju izstrādes, sākotnēji fokusējoties uz akadēmisko godīgumu, ieņemot “aizsardzības pozīciju”. Tomēr MI rīku un to izmantošanas straujā attīstība veicināja nepieciešamību izstrādāt paplašinātas vadlīnijas, lai radītu praktiskus rīkus jēgpilnai MI rīku izmantošanai izglītības procesā augstskolā. Līga norādīja, ka RSU šobrīd izstrādā jaunas vadlīnijas, kā izmantot MI rīkus zināšanu novērtēšanā un kā vērtēt MI radīto materiālu. RSU arī ir pieņēmusi lēmumu nodrošināt visiem pirmā kursa studentiem apmācības par MI rīku izmantošanu mācību procesā. RSU uzskata, ka tas sniegs vienotu redzējumu augstskolā par ietvaru darbam ar MI rīkiem.
Mākslīgā intelekta rīki un skolotāji (Evija Mirķe)
LJZA biedre Evija Mirķe pēdējo sešu mēnešu laikā ir izglītojusi vairāk nekā 600 pedagogus dažādos izglītības līmeņos Latvijā par MI rīku izmantošanu izglītības procesā. Evija norādīja, ka skolotāji MI izmantošanu izglītības procesā vērtē piesardzīgi, norādot, ka viņu zināšanas par MI ir nepietiekamas, lai to pilnvērtīgi izmantotu darbā ar skolēniem.
Evija minēja, ka ir būtiski saprast, ka arī nākotnē skolotājs vadīs mācību procesu (klases un uzdevumu organizācija, progresa novērošana un virzīšana), tomēr tā nebūs klasiskā loma. Šobrīd Latvijas skolotājiem trūkst padoma, kā rīkoties. Turklāt darbam ar MI nav pieejami metodiskie materiāli, kā mācīt mācību priekšmetu, integrējot MI rīkus mācību procesā. Skolotājs ir “atslēga”, vadot mācību procesu, bet arī skolotājiem ir nepieciešama atbalsta infrastruktūra. Viņa uzsvēra, ka domāšanas attīstība ir būtiska, bet materiāli tehniskās iespējas dažādos Latvijas reģionos būtiski atšķiras, skolām nav pieejamas jaunākās tehnoloģijas, kas arī ir apgrūtinājums MI rīku izmantošanā.
MI rīku iespējas ir plašas: aktuāla ir uzvedība un motivācija (Pāvils Jurjāns)
Pāvils Jurjāns prezentēja Khan Academy izstrādāto rīku Khanmigo. Tas ir virtuāls asistents, kura pamatā ir MI rīks (GPT-4), kas integrēts ar izglītības saturu pildītā mācību platformā, lai palīdzētu risināt uzdevumus, nevis sniedzot pareizo atbildi, bet mudinot cilvēku aktīvi iesaistīties mācību procesā, tādā veidā nodrošinot, ka skolēns iedziļinās un izprot problēmu. Pāvils arī norādīja, ka, tā kā MI rīku un informācijas pieejamība ir plaša, būtiski ir aktualizēt un risināt uzvedības un motivācijas izaicinājumus jaunās paaudzes kontekstā. Mākslīgā intelekta rīcību joprojām nosaka dabīgais intelekts, tāpēc MI rīku mācīšanai būtu jābūt praktiskai un iedrošinošai.
Tāpat, lai arī MI tiek nepārtraukti uzlabots, latviešu valodā tas vēl ir ar daudzām kļūdām. Pāvils uzskata, ka Latvijā par maz tiek darīts, lai teksta dati latviešu valodā būtu pieejami tādā digitālā formātā, ar ko var strādāt valodas modeļi. Viņš uzsvēra, ka Latvijai kā mazai valstij ir būtiski rūpēties par izglītību un tās kvalitāti. Kā būtisku izaicinājumu viņš saskata faktu, ka viss Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālais saturs netiek atbilstoši izmantots un ka ir tādi fundamentāli darbi kā Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis”, kuru teksts nav brīvi pieejams.
Kādā virzienā pārveidot izglītības procesu?
- Apzinot mākslīgā intelekta iespējas, ir jādomā, kā mainīt mācību priekšmeta vai kursu pasniegšanu no modeļa “atcerēties – saprast – lietot” uz “analizēt – vērtēt – radīt”.
- Skolotāja loma mācību procesā ievērojami mainīsies. Būtiski būs saprast, kā nodrošināt mācīšanās pieredzi un atbalstu apmācāmajiem izglītības procesā (instructional design).
- Svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem. Nepieciešams domāt, ko varam darīt, lai netiktu ierobežotas indivīdu iespējas piekļūt un izmantot MI rīkus, maksimāli uzlabojot mācību procesu.
- Domājot par nākotni, nepieciešams apzināties, ka skolēni un skolotāji nav vienīgie, kas ir jāapmāca. Lai Latvijā būtu MI valodu modelis, kas pietiekami labi pārvalda latviešu valodas gramatiku, vēsturi un citu informāciju, mums nepieciešams pievērsties latviešu valodas nozīmīgāko tekstu digitalizācijai un ievietošanai internetā brīvi pieejamā formā. Maksimāli lielam informācijas apjomam ir jābūt pieejamam mašīnlasāmā formātā, lai apmācītu mākslīgo intelektu latviešu valodā. Šī būtiskā uzdevuma veikšana ir Latvijas valsts interesēs.
- Tuvākajā laikā valsts institūcijām būtu jārisina juridiskie aspekti, kas nodrošinātu atvieglotu materiālu brīvpieeju latviešu valodā, sniedzot iespēju maksimāli “barot” valodas modeļus.
Pilno semināru ir iespējams noskatīties YouTube ierakstā.
Atsauces:
[1] Douglas Engelbart (1962). Augmenting Human Intellect: A Conceptual Framework. Pieejams: https://dougengelbart.org/content/view/138/
[2] RSU (2024). Mākslīgais intelekts augstākajā izglītībā. Pieejams: https://www.rsu.lv/maksligais-intelekts-augstakaja-izglitiba