Maija sākumā Tallinā, Igaunijas Zinātņu akadēmijā (Estonian Academy of Sciences), norisinājās ikgadējā Skandināvijas un Baltijas valstu jauno akadēmiju sanāksme, kurā piedalās jaunie zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas. Šogad diskusijas tika veltītas tēmām par agrīnās karjeras pētnieku akadēmiskās karjeras attīstības iespējām un šķēršļiem, kā arī ar mākslīga intelekta tehnoloģiju attīstību saistītajiem ētikas jautājumiem. Sanāksme tiek rīkota kopš 2016. gada un šogad to organizēja Igaunijas Jaunā akadēmija (Estonian Young Academy of Sciences). Pasākuma mērķis ir veicināt zināšanu apmaiņu un sadarbību starp Skandināvijas un Baltijas valstu jaunajām akadēmijām, kā arī veidot ciešāku dialogu par akadēmiskās un zinātniskās karjeras aktualitātēm reģionā. Latvijas Jauno zinātnieku apvienību (LJZA) pārstāvēja valdes locekļi Oskars Teikmanis, Rasma Pīpiķe, Laila Silamiķele, Raimonda Soloha un izpilddirektore Laima Dance.
Pasākumu atklāja Igaunijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Prof. Maarja Grossberg-Kuusk un Igaunijas Jauno Zinātnieku akadēmijas vadītājs Dr. Toomas Vaimann. Viņi uzsvēra tikšanās nozīmīgumu, kā arī skaidroja tēmu aktualitāti.
Agrīnās karjeras pētnieku skatījums uz akadēmisko karjeru
Pasākuma pirmā diena tika veltīta akadēmiskās karjeras jautājumiem. Sesiju atklāja Tartu Universitātes asociētā profesore Dr. Eneli Kindsiko ar plenārlekciju par akadēmisko darba tirgu, aktualizējot sabiedrības novecošanos, akadēmiskās darba vides (ne)pievilcību salīdzinājumā ar citām nozarēm, kā arī atšķirības starp ārvalstu un vietējo studentu doktorantūras studiju pieredzi Igaunijā.
Turpinājumā dažādu valstu jauno akadēmiju pārstāvji prezentēja akadēmiskās karjeras šķēršļus katrā valstī. Neskatoties uz dažādajām valstīm, minētās tēmas bija līdzīgas, uzsverot, ka agrīnās karjeras pētnieki bieži saskaras ar pārāk lielu administratīvo slodzi, mentoringa trūkumu, finansiālo nestabilitāti, pedagoģisko slodzi, grūtībām saglabāt darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī neapmierinātību ar darba kultūru, kas rada spriedzi strādāt akadēmiskajā vidē. Pārstāvot valdes locekļus, Laila Silamiķele izceļ Norvēģijas Jaunās akadēmijas pārstāves Dr. Maja Nordtug trāpīgo akadēmiskās karjeras salīdzinājumu ar derībām zirgu skriešanās sacensībās, kas ieguva lielu popularitāti pasākuma dalībnieku vidū. Grupu darba ietvaros ikviens no dalībniekiem iesaistījās diskusijās, daloties ar pieredzi par prezentētajiem šķēršļiem un situāciju savā valstī.
Paneļdiskusija noslēdza tematisko daļu par akadēmisko karjeru, dalībniekiem daloties pieredzē par savu karjeru zinātnē. Kolēģis no Zviedrijas Jaunās akadēmijas izgaismoja būtisku atziņu – konkurenci nevajadzētu uztvert kā šķērsli, bet gan kā vērtīgu izaugsmes katalizatoru, līdzīgi kā tas notiek sportā. Kā pēcāk minēja izpilddirekore Laima Dance, viņas piezīmēs tika piefiksēta zviedra uzsvērtā doma “Show up for the training”. Šis kodolīgais citāts ietver visaptverošu patiesību – izcilība prasa ikdienas darbu. Tikai regulāri veltot laiku savai profesionālajai izaugsmei, pakāpeniski uzkrājas nozīmīgi rezultāti, kas ilgtermiņā veido veiksmīgu akadēmisko karjeru. Vienlaikus tika uzsvērta arī mentoringa un efektīva komandas darba nozīme. Profesionālā pilnveide un dažādu savstarpēji papildinošu kompetenču klātbūtne komandā var nodrošināt virzību uz izcilību, kā arī palīdzēt sabalansēt darba pienākumus.
Mākslīgais intelekts un ētika
Pasākuma otrā diena fokusējās uz mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas ētiskajiem aspektiem. Sesiju atklāja Tartu Universitātes profesore un Ētikas centra (Centre for Ethics) direktore Dr. Margit Sutrop ar plenārlekciju par ētisku MI izmantošanu. Attīstoties autonomiem MI risinājumiem, kļūst arvien nozīmīgāk nodrošināt to atbilstību cilvēku vērtībām. Lektore akcentēja, ka būtu nozīmīgi vienoties nevis par to, ko vēlamies sasniegt ar MI tehnoloģiju izmantošanu, bet gan – par to, ko noteikti kā sabiedrība nevēlamies. Šāda pieeja palīdzētu izvērtēt un novērst iespējamos riskus.
Turpinājumā dažādu jauno akadēmiju pārstāvji piedāvāja savu skatījumu par tādām tēmām kā MI regulējuma piemērošana, ģeneratīvā MI radītie aizspriedumi (bias), Eiropas Savienības MI ētikas vadlīniju piemērošana pētniecībā, digitālo dvīņu un cilvēku un robotu mijiedarbības risinājumi industrijā un veselības aprūpē. Prezentācijas izcēla to, cik daudzslāņaina un vēl neizpētīta ir MI joma, vienlaikus aktualizējot, ka MI tehnologijas ir rīki, savukārt cilvēki ir lēmumu pieņēmēji un tehnologiju attīstītāji un tādējādi var ietekmēt, kā attīstās MI tehnoloģiju izmantošana.
LJZA valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis savā prezentācijā aicināja domāt par MI turpmāko attīstību, norādot, ka nākotnē MI raksturos tādu īpašību kopums kā spēja reaģēt uz atgriezenisko saiti, izzināt pasauli un balstīties realitātē. Viņš uzsvēra nepieciešamību attīstīt sistēmas, kas spēj optimizēt pēc vērtībām, kas atbilst demokrātiskas sabiedrības principiem.
Sanāksmes noslēgumā LJZA pieņēma uzaicinājumu organizēt nākamo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno akadēmiju sanāksmi Latvijā 2026. gadā. LJZA pateicas Igaunijas Jaunās akadēmijas pārstāvjiem – Miina Norvik, Helen Eenmaa, Toomas Vaimann un Vladimir Kuts – par pasākuma organizēšanu un uzņemšanu Igaunijas Zinātņu akadēmijas telpās.
