Aktualitātes FLPP nosacījumu grozījumos

Konteksts

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (FLPP) ir viena no galvenajām valsts finansētajām programmām zinātnisko pētījumu finansēšanai Latvijā. Tās mērķis ir veicināt augstas kvalitātes pētījumus dažādās nozarēs, katru gadu izsludinot grantu konkursu. Projektu pieteikumus izvērtē starptautiski eksperti.

25. martā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi (LZP) starpinstitūciju saskaņošanā virzīja tiesību aktu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumos Nr. 725 “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība””. Grozījumu projekts skāra tādus jautājumus kā:

• projektu īstenošanas pagarinājuma nosacījumus,
• pieteikumu vērtēšanas harmonizāciju, izveidojot ekspertu paneļus,
• sabiedrības līdzdalības elementu iekļaušanu programmā,
• izmaiņas ietekmes kritērija svarā,
• projektu pēcuzraudzības perioda ieviešanu,
• administratīvo izdevumu sliekšņa palielināšanu.

Lai īstenotu sabiedrības līdzdalību, IZM un LZP aicināja no 25. februāra līdz 10. martam aizpildīt aptauju ar mērķi noskaidrot sabiedrības redzējumu par Latvijai aktuāliem jautājumiem vai izaicinājumiem, kuru risināšanā būtiska loma ir arī FLPP programmā īstenotiem projektiem.

LJZA nostāja

LJZA kopumā atbalsta centienu uzlabot projekta rezultātu izpratni. Tomēr LJZA uzskata, ka atsevišķi priekšlikumi ir precizējami, lai nodrošinātu samērīgumu, tiesisko skaidrību, bet saglabātu FLPP kā zinātnieku iniciētu zinātnes ideju konkursu. LJZA Politikas darba grupa iesniegusi atzinumu par IZM piedāvātajiem grozījumiem FLPP nosacījumos, uzsverot, ka:

• FLPP programmā jāsaglabā formāts, kas, balstoties akadēmiskajā brīvībā un izcilībā, atbalsta zinātnieku iniciētas idejas,
• sabiedrības iesaiste ir svarīga, bet tai jānotiek piemērotā formātā – IZM piedāvātais sabiedrības līdzdalības mehānisms varētu radīt papildu administratīvo slogu, nesniedzot vajadzīgo rezultātu,
• būtu lietderīgāk attīstīt strukturētus dialoga formātus, piemēram, tematiskas diskusijas, un plašākas sabiedrības iesaistes aktivitātes, piemēram, izmantojot researchLatvia platformu vai paplašinot Zinātnieku Nakts programmu,
• jāpielāgo FLPP administratīvo izmaksu slieksnis, to vai nu samērīgi palielinot vai ieviešot elastīgāku tā pārskatīšanas mehānismu,
• nepieciešama skaidra definīcija jēdzienam “pilsoniska sabiedrība” FLPP kontekstā,
• sabiedrības aptaujas var būt noderīgas viedokļu apzināšanai, taču tās nevar būt pamats FLPP prioritāšu noteikšanā, jo rezultātus var ietekmēt pašizlase un reprezentativitātes trūkums.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība turpinās sekot līdzi šīs programmas norisei un to atbalstīt, lai programmas ieviešanas process un arī rezultāti būtu kvalitatīvs pienesums Latvijas attīstībai.

Sanāksme 12.03.2026.

13. martā notika sanāksme, kuras laikā IZM un zinātnisko institūciju pārstāvji diskutēja par sabiedrības līdzdalību FLPP, t.sk. aptaujas izmantošanu. IZM sanāksmi organizēja ar mērķi pārrunāt turpmāko rīcību saistībā ar FLPP organizēšanu.

Sanāksmes sākumā IZM pārstāvji sniedza plašāku kontekstu par programmas attīstību un iepriekšējiem izaicinājumiem, kas saistīti ar FLPP politikas veidošanu un programmas aizstāvēšanu dažādos politiskos formātos. Diskusijas gaitā tikšanās dalībnieki no dažādām zinātniskajām institūcijām pauda bažas par sabiedrības aptaujas iespējamo interpretāciju un tās potenciālo sasaisti ar projektu vērtēšanas procesu. Tika uzsvērts, ka šādas aptaujas rezultātiem nevajadzētu tieši ietekmēt zinātnisko projektu izvērtēšanu Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, kas ir vienīgā programma, kuras būtība ir atbalstīt zinātnieku radītās idejas.

LJZA puse norādīja, ka situācijā, kad aptaujas rezultāti jau ir apkopoti, diskusija lielā mērā jāvērš uz komunikācijas jautājumiem – kā šos rezultātus interpretēt un kam tie primāri adresēti. Diskusijā izkristalizējās divas galvenās auditorijas:

politikas veidotāji un plašāka sabiedrība, kurai svarīgi demonstrēt, ka konsultācijas ar sabiedrību notiek;

zinātnes kopiena, kurai svarīgi redzēt sabiedrības viedokļa kopsavilkumu un kontekstu, bet saprast, ka šis rezultāts neietekmēs FLPP projektu izstrādes un vērtēšanas procesu.
Šādam skatījumam piekrita arī vairāki diskusijas dalībnieki.

Latvijas Zinātnes padomes pārstāve informēja, ka aptaujā piedalījušies 1687 respondenti, no kuriem aptuveni 800 ir saistīti ar zinātnes nozari. Vecuma sadalījumā lielākā respondentu grupa bija 35–44 gadi, kam sekoja grupa 25–34 gadi. Kopumā 48% respondentu bija saistīti ar zinātni, bet 52% – ārpus tās.
IZM pārstāvji diskusijā norādīja, ka aptauja uzskatāma par konsultatīvu instrumentu, kas radīts, lai atbildētu uz iepriekš izteiktiem aicinājumiem pēc plašākas sabiedrības iesaistes. Tika arī atgādināts, ka iepriekšējā periodā, nosakot prioritāros virzienus, tika secināts, ka daudzas jomas vienlaikus tiek uzskatītas par prioritārām, kas sarežģī fokusētu prioritāšu noteikšanu. Latvijas Zinātnes padomes kolēģi strādā pie tā, lai kopsavilkums par aptaujas rezultātiem būtu pieejami mēneša laikā.

Sanāksmē LJZA pārstāvēja un ziņojumu sagatavoja apvienības valdes locekle Rasma Pīpiķe.