10. decembrī Latvijas Republikas Saeimā notika likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 950/Lp14) trešā lasījuma gaitā Saeimā radīto priekšlikumu izskatīšana. Priekšlikumi saistīti ar akadēmisko ētiku un godīgumu augstākajā izglītībā un zinātnē, un to izstrādē piedalījās Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA).
Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā redakcija paredzēja papildinājumu likuma pārejas noteikumos, kas skanēja šādi: “Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. aprīlim iesniedz Saeimai informatīvo ziņojumu par akadēmisko ētiku un godīgumu augstākajā izglītībā un zinātnē.”
Lai gan šis formulējums uzsvēra ziņojuma nepieciešamību, tajā trūka konkrētu rīcības virzienu un ilgtermiņa redzējuma, par ko bija panākta vienošanās darba grupā, kuras izveidi panāca LJZA un, kurā notika vienošanās, ka tiks veikts izpētes darbs par nacionālā līmeņa risnājuma ieviešanu akadēmiskās ētikas un pētniecības integritātes jomā.
LJZA valde, saskatot iespēju uzlabot šo priekšlikumu, sagatavoja saturiski precīzāku redakciju, kuru izstrādāja Rasma Pīpiķe. LJZA versijā tika skaidri noteikts, ka ziņojuma sagatavošanas gaitā jāizstrādā arī priekšlikumi nacionāla līmeņa mehānisma izveidei, kas stiprinātu akadēmiskās ētikas un pētniecības integritātes principu ievērošanu Latvijā, balstoties uz starptautisko pieredzi un atbilstošāko pārvaldības modeli Latvijas kontekstā.
LJZA savu priekšlikumu iesniedza Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, un tas tika iekļauts komisijas 2025. gada 10. decembra sēdes darba kārtībā. Sēdē piedalījās LJZA valdes locekle Laila Silamiķele , kura prezentēja šo redakciju un argumentēja tās nozīmīgumu. Diskusiju rezultātā priekšlikums tika izmantots kā pamats galīgās redakcijas izveidei. Lai gan gala formulējums ir lakoniskāks, tas saglabā būtisko ideju un skan šādi: “120. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. aprīlim iesniedz Saeimai informatīvo ziņojumu par akadēmisko ētiku un godīgumu augstākajā izglītībā un zinātnē, ietverot priekšlikumus akadēmiskās ētikas un godīguma institucionālajai uzraudzībai nacionālā līmenī.”
Notikušais apliecina, ka LJZA loma likumdošanas procesā – no satura izstrādes līdz aktīvai līdzdalībai Saeimas komisijas darbā – ir patiesi būtiska. Jāpiemin, ka Oskars Teikmanis šajā procesā izsekoja informācijai un informēja LJZA ētikas darba grupu par komisijas dienas kārtību, nodrošinot savlaicīgu reakciju un koordinētu rīcību. LJZA šajā gadījumā ne tikai izstrādāja priekšlikumu, bet arī demonstrēja savas spējas aktīvi iesaistīties un nodrošināt interešu pārstāvību Saeimā zinātnes interesēs.
Informāciju sagatavoja LJZA valdes locekle Rasma Pīpiķe.
