VAI BĒRNUS INTERESĒ ZINĀTNE?
Latvijas uzņēmēji sūdzas par kvalificēta darbaspēka trūkumu. Augstskolu pasniedzēji ir bēdīgi par studentu matemātikas zināšanām. Un pašu dabaszinātņu, matemātikas, inženierzinātņu un tehnoloģiju (DZMIT, angliski STEM) studentu skaits samazinās. Savukārt 12. klases skolēni reti izvēlas kārtot fizikas vai citu dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus. Rezultātā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju jau vairākus gadus aizņem stabilu trešo (pēdējo) vietu starp Baltijas valstīm. Vai ir iespējams kaut ko darīt lietas labā? Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) uzskata, ka jā! Ja 12. klasē ir par vēlu motivēt skolēnus pievērst uzmanību dabaszinātnēm, tad ir vērts uzrunāt jaunākus skolēnus, kuriem DZMIT priekšmeti vēl ir priekšā.
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedri 2023. gada oktobrī viesojās reģionu skolās, lai stāstītu, kādas karjeras iespējas paver matemātikas, bioloģijas, fizikas un ķīmijas zināšanas, kā arī iedvesmotu skolēnus domāt par karjeru zinātnē. Kopumā viesojāmies desmit skolās piecos novados. Zemgalē, Bauskas novadā viesojāmies Uzvaras un Īslīces pamatskolās un Pilsrundāles vidusskolā. Latgalē, Preiļu novadā pabijām Preiļu 1. pamatskolā. Kurzemē, Saldus novadā apciemojām Zirņu un Blīdenes pamatskolas, kā arī Druvas vidusskolu. Vidzemē, Limbažu novadā apmeklējām Limbažu vidusskolu un Liepupes pamatskolu. Gulbenes novadā bijām Gulbenes novada vidusskolā, bet novembrī plānojam doties vēl uz trim Gulbenes novada pamatskolām.
Mērķa grupa šī projekta ietvaros bija 7. un 8. klašu skolēni, bet dažās skolās runājām arī ar 9. klašu un vidusskolas skolēniem. Kopā mūsu nodarbībās piedalījās gandrīz 500 skolēnu! Lielākā daļa skolēnu apzinājās, ka matemātika, bioloģija, fizika un ķīmija ir būtiski mācību priekšmeti un uzskatīja, ka darbs, kurā nepieciešamas šo priekšmetu zināšanas, var būt labs, ar plašām iespējām veidot interesantu profesionālo dzīvi.
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji pēc vizītēm secina, ka skolēniem trūkst zināšanu par plašajām karjeras iespējām dabaszinātņu jomās Latvijā un ārzemēs. Piemēram, visbiežāk pieminētā profesija, kas saistīta ar šiem priekšmetiem, jauniešiem bija – skolotājs. Plašāka izpratne par karjeras iespējām bija 9. klašu un vidusskolas skolēniem. Savukārt jaunākajās klasēs salīdzinoši maza daļa bērnu domāja par savu iespējamo karjeru. Jāatzīmē, ka daudzi no pamatskolas skolēniem savu nākotni saistīja ar profesionālo izglītību, tomēr lielākā daļa vēl nezināja, kur un vai turpinās mācīties.
Kā būtiskākās laba darba īpašības daudzi uzsvēra interesi par konkrēto darbu, labu kolektīvu un vadītāju, kā arī labu algu. Visos vecuma posmos informāciju par iespējamo karjeru lielākā daļa iegūst no interneta, radiniekiem, draugiem un skolotājiem. Vidusskolēni, papildus iepriekš minētajam, apmeklē arī skolu izstādes un pēta informāciju augstskolu interneta vietnēs. Lielākā daļa bija dzirdējuši par “ēnu” dienām, bet vēl nebija izmantojuši iespēju tajās piedalīties.
Kā jaunos zinātniekus, mūs mazliet skumdināja fakts, ka lielākā daļa skolēnu nezināja, kas ir Zinātnieku nakts. Sarunās ar skolotājiem no skolām, kas atrodas salīdzinoši tuvu Rīgai, uzzinājām, ka skolas, kas kādreiz bija vidusskolas, nodrošināja vidusskolēniem iespēju doties uz Zinātnieku nakti. Bija arī noprotams, ka pašvaldības ne vienmēr ir pretimnākošas transporta nodrošināšanā, kā arī, ka ne visām skolām ir iespējams aizbraukt vakarā uz augstskolām vai institūtiem, kas piedāvā plašas izzinošas programmas eksakto priekšmetu jomās. Kā ieteikumu saklausījām Zinātnieku nakti padarīt par Zinātnieku dienu vai nedēļu. Turklāt skolotāji pauda izteiktu interesi aizvest bērnus ekskursijās uz pētniecības institūcijām.
KĀ ROSINĀT INTERESI PAR ZINĀTNI?
LJZA biedri iedrošināja skolēnus nebaidīties no grūtībām un izaicinājumiem, kā arī nepārdzīvot, ja uzreiz nesanāk saprast sarežģītas lietas. Būtiskākais ir saglabāt motivāciju un atrast sev piemērotāko mācīšanās veidu, lai mērķtiecīgi un paveicamiem soļiem pilnveidotu savas zināšanas. Galvenās atziņas, ko ieguvām no viesošanās skolās minētas zemāk, mēs, patiesi, ceram, ka tās rosinās radoši pievērsties šiem jautājumiem, lai mūsu jauniešus ieinteresētu veidot savu karjeru DZMIT jomās un zinātnē.
- • Skolēnu interesi dabaszinātņu un eksaktajās jomās nepieciešams veicināt dažādos veidos jau agrā vecumā. Mūsuprāt, skolēniem jau 7. un 8. klašu grupā būtu nepieciešams nodrošināt iespēju piedalīties Zinātnieku nakts pasākumos. Tieši tāpat kā ir programma kultūras jomā, būtu nepieciešama programma zinātnes jomā, kuras ietvaros Latvijas skolēni var doties ekskursijās uz pētniecības institūcijām. Tas nozīmē, ka pētniecības institūcijām būtu jāizstrādā programmas, lai pie viņiem varētu regulāri ierasties pamatskolu audzēkņi izzinošās ekskursijās. Šim nolūkam katrā institūcijā nepieciešami zinātnes komunikācijas speciālisti, kuri plānotu un organizētu šādus pasākumus.
- • Uzskatam, ka būtiski jāveicina reģionu skolu skolēnu iespējas iepazīt zinātni un darba iespējas dabaszinātņu jomās. Pašvaldībām ir pienākums atbalstīt šādas aktivitātes ar transportu, bet mums visiem kopā jārod risinājumi, kā vistālāko reģionu skolu skolēni var iepazīt darbu pētniecības institūcijās un inovatīvos uzņēmumos. Nepieciešams nodrošināt veidus, kas zināšanas par zinātni rada pieejamas ikvienam Latvijas bērnam. Viens no risinājumiem var būt ar skolotāju apvienību palīdzību veidoti video stāsti, kuros zinātnieki stāstītu par aktualitātēm konkrētā nozarē. Cits risinājums būtu aicināt zinātniekus vadīt video lekcijas, lai pēc iespējas vairāk skolēnu uzzinātu par lieliskajām iespējām DZMIT jomās.
- • Programmās nepieciešams iesaistīt jaudīgus Latvijas uzņēmumus no DZMIT jomām, lai skolēniem veidotu izpratni, ka, piemēram, biologus nevajag tikai ārzemēs, bet arī Latvijā ir inovatīvi uzņēmumi, kuriem nepieciešami speciālisti šajā nozarē.
KO DARĪSIM MĒS?
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība drīzumā nāks klajā ar savu biedru kompetenču katalogu interneta vietnē www.jauniezinatnieki.lv, kur būs iespējams atrast dažādu nozaru jaunos zinātniekus, kurus aicināt viesoties skolā, lai bērniem skaidrotu nozares specifiku un ieinteresētu bērnus mācīties, savu nākotnes karjeru saistot ar jomām, kurām ir augsta pievienotā vērtība ekonomikai, bet ne tikai. Jaunie zinātnieki, nereti, ir patiesi aizrāvušies ar savu jomu un mīl savu darbu, tāpēc tikšanās ar viņiem var būt spēcīgs pamudinājums bērniem mācīties un studēt, lai nākotnē sasniegtu tādus apvāršņus, kas pašlaik šķiet nesasniedzami.
Karjeras vizītes skolās ir iespējamas, pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda finansiālajam atbalstam no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
