No 28. līdz 30. jūlijam Cēsīs, Ruckas muižā, norisinājās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) vasaras skola, kas pulcēja vairāk nekā 50 dažādu nozaru jaunos zinātniekus, studentus un vieslektorus no Latvijas un ārvalstīm. 2023. gada programmas centrālais elements bija tēmas, kurās saskaras zinātne, tehnoloģijas un ētika. Vasaras skola ir LJZA ikgadēja tradīcija un lielākais klātienes pasākums, kura mērķis ir spēcināt jauno zinātnieku kopienu un piedāvāt tā dalībniekiem atbalstu un zināšanas veiksmīgas karjeras izveidē.
LJZA vasaras skola sākās ar Rīgas Stradiņa universitātes Inovāciju projektu vadītājas Justīnes Krūmiņas vadīto lekciju par zinātnes komunikāciju. Uzdodot jautājumu: “Kāds ir labums no Tava promocijas darba vai zinātniskā pētījuma tēmas?”, lektore rosināja vasaras skolas dalībniekus skaidrot savas pētniecības tēmas pienesumu sabiedrībai. Ņemot vērā, ka zinātnieku kopiena ir atbildīga par zināšanu pēctecību, to nepieciešamību un lietderību, lekcijas turpinājumā lektore piedāvāja vairākus interaktīvus uzdevums, lai veicinātu jauno zinātnieku komunikācijas prasmju attīstību. Justīne interaktīvā veidā iepazīstināja ar science communication laundromat metodi, kas ietver dažādus darba ciklus zinātnes komunikācijā. Lektore uzsvēra, ka auditorija, ko uzrunājam, jāuztver kā cilvēki, kuri labprāt izprastu tēmu, bet kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespēja padziļināti izzināt pētītās tēmas saturu pašiem.
Vasaras skolas turpinājumā dalībnieki piedalījās darbseminārā, kuru vadīja Rīgas Tehniskās universitātes docents Mikus Dubickis. Lektors piedāvāja ideju attīstīšanas nodarbību, apgalvojot, ka “Idejas var rasties vienatnē, bet komandā var rasties inovācijas un ideju kombinācijas.” Šī semināra ietvaros vasaras skolas dalībnieki radīja un vērtēja idejas, apvienojot katra individuālās zināšanas un prasmes.
Vasaras skolas otrā diena sākās ar vairākām nodarbībām, kas bija veltītas šobrīd aktuālai un plaši apspriežamai tēmai – mākslīgā intelekta pielietojums akadēmiskajā vidē. Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks un LJZA valdes loceklis Oskars Teikmanis izklāstīja teksta ģeneratora ChatGPT pielietojumu dažādu zinātnisku darbu izpildei. Oskars norādīja, ka pirms informācijas tālākas izmantošanas, būtiski ir arī kritiski izvērtēt ģenerēto saturu, un ar piemēriem ilustrēja, ka ChatGPT var “halucinēt” un norādīt uz neeksistējošiem literatūras avotiem. Visumā kļuva skaidrs, ka ChatGPT var būtiski uzlabot lietotāja spēju orientēties lielā informācijas apjomā, kā arī mazināt rakstu darbu radīšanā patērēto laiku, kamēr to izmanto kā instrumentu cilvēciskā intelekta papildināšanai.
Turpinājumā Matthieu Cisel, Parīzes Seržī Universitātes datu zinātnieks, stāstīja par dažādiem rīkiem, kas palīdz sekmēt rakstīšanas produktivitāti, kā, piemēram, atsauču formatēšana Zotero, teksta veidošana LaTex. Savā lekcijā Matthieu rādīja būtiskākās atšķirības funkcionalitātē, salīdzinot ChatGPT 3.5 un ChatGPT 4, kā arī ieskicēja dažādas alternatīvas programmas, kā scite.ai un perplexity.ai, kas atvieglo pētnieka ikdienu. Matthieu atzina: “ChatGPT izmainīja manu dzīvi,” reflektējot par to, cik daudz laika ietaupa pārdomāta un mērķtiecīga mākslīgā intelekta rīku izmantošana akadēmiskiem nolūkiem. Tāpat Matthieu piebilda, ka ir būtiski izstrādāt vadlīnijas studentiem, pasniedzējiem un pētniekiem par korektu un ētisku ChatGPT pielietojumu dažādās zinātņu nozarēs. Francijas augstskolās jau tiek veidotas speciālas padomes, kuru uzdevums ir risināt jautājumus par šo tēmu.
Aija Lulle, Austrumsomijas Universitātes Karēlijas institūta vadošā pētniece, noslēdza sestdienas lekciju ciklu, daloties pieredzē par stratēģisku akadēmisko publicēšanos. Lektore uzsvēra, ka būtiskākā loma veiksmīgam rezultātam ir pašdisciplīna. Piemēram, tā ietver sava optimālā rakstīšanas laika noteikšanu un pieturēšanos pie tā. Turklāt ir būtiski noteikt aktivitātes, kas palīdz uzturēt motivāciju turpināt rakstīt arī tad, kad jūties “iestrēdzis”. Aija atgādināja, ka cieņpilna un kritiska diskusija ar citiem zinātniekiem ir nepieciešama, lai pilnveidotu savas idejas un prasmes. Tāpat tika uzsvērts, ka liela nozīme ir rūpīgai žurnāla izvēlei un raksta pielāgošanai šī žurnāla stilam.
Vasaras skolas zinātnes politikas diskusijā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un padomes loceklis Gatis Krūmiņš, Latvijas Universitātes padomes locekle Mārīte Seile un Austrumsomijas universitātes Karēlijas institūta vadošā pētniece Aija Lulle. Diskusiju vadīja Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors un LJZA iepriekšējais valdes loceklis Miķelis Grīviņš. Viedokļi par to, kas būtu darāmās prioritātes zinātnes un augstākās izglītības kvalitātes attīstībā, dalījās. Lai arī visi diskusijas dalībnieki piekrita, ka Latvija pēdējo gadu laikā jau ir panākusi ievērojamu progresu, modernizējot un padarot atvērtāku zinātnes ekosistēmu, tika arī atzīts, ka salīdzinājumā ar citām valstīm, finansējums zinātnei joprojām ir kritski zems un jaunajiem zinātnieki nav drošības sajūtas par nākotni. Tas savukārt nosaka, vai cilvēki savu zinātnieka karjeru vēlēsies īstenot Latvijā. Jāuzsver, ka diskusijas laikā tika pausts, ka zinātnes kvalitāte veidojas arī no tā, kāda ir akadēmiskā pieredze Latvijas doktorantiem, un tā nereti ir kritiska, doktorantiem nesaņemot nepieciešamo atbalstu savās augstskolās. Visi diskusijas dalībnieki piekrita, ka universitāšu reitingi ir nepieciešami, tomēr atgādināja, ka ir jāveic konkrētas un mērķtiecīgas darbības, lai uzlabotu noteikta procesa kvalitāti ilgtermiņā. Diskusijas noslēgumā jaunie zinātnieki norādīja, ka ne tikai jaunajiem zinātniekiem nepieciešams komunicēt ar politiķiem, bet arī politiķiem ir jāatrod veids, kā runāt ar zinātniekiem un izzināt viņu vajadzības. Sarunas par attīstību nevar notikt tikai sēdēs, kurās diskutē par konkrētiem normatīvajiem aktiem. Sarunas jāveido tādā vidē, kur dalībnieki var diskutēt un radīt sinerģiju sadarbībai un attīstībai.
Šī gada vasaras skolas ietvaros norisinājās pirmais “Zinātnes īsrunu konkurss”. “Prasme skaidrot zinātni saprotamā veidā ir svarīga visiem zinātniekiem, jo tā palīdz palielināt pētījumu ietekmi un redzamību, veicināt izglītotākas sabiedrības veidošanos un atspēkot dezinformāciju, kas ir tik izplatīta mūsdienu informatīvajā telpā,” par motivāciju organizēt šo pasākumu stāsta LJZA valdes locekle Liene Spruženiece. Izaicinājumu izskaidrot savu pētījuma tēmu 3 minūtēs bija uzņēmušies 10 vasaras skolas dalībnieki. Sagatavoto prezentāciju tēmu klāsts bija plašs, atspoguļojot nozaru daudzveidību, ko pārstāv LJZA biedri. Labākā īsruna tika noskaidrota ar skatītāju balsojuma palīdzību. Rezultātā bija divas uzvarētājas – Katrīna Vīmere ar īsrunu par medikamentu un uztura bagātinātaāju mijiedarbību datubāzes izveidi un Velta Fridrihsone par elektrovērpšanu.
LJZA vasaras skolas noslēdzošā diena sākās kopā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošo pētnieci Sanitu Reinsoni. Diskusijas laikā tika apspriesti dažādi aspekti zinātnieka dzīvē, tostarp arī ģimenes ietekme uz karjeru. Veidojot ģimeni, Sanita atzina, ka “izkrita” no zinātniskiem projektiem. Taču tas, ka bija jāpievērš lielāka uzmanība laika plānošanai, sekmēja darba efektivitāti. “Ģimene ir tā, kas palīdz novilkt robežu starp darbu un atpūtu,” atzīmēja Sanita. Pozitīvi, ka mūsdienās konferencēs un citos pasākumos var pilnvērtīgi piedalīties arī attālināti, kas var būt īpaši svarīgi zinātniekiem ar bērniem. Kad Sanita uzsāka studijas, tad Latvijā aktuāla kļuva kultūras materiālu digitalizācija un teksta atpazīšanas programmu izmantošana. Pašlaik Sanita vada Digital Humanities Latvia. Tās mērķis ir popularizēt un attīstīt digitālo humanitāro zinātņu jomu Latvijā, kā arī veicināt sabiedrības digitālo līdzdalību kultūras mantojuma pētniecības un resursu digitalizācijas jomā. Piemērs tam ir iniciatīva Balsu talka, kuras mērķis ir attīstīt runas tehnoloģijas latviešu valodā. Sanita norādīja, ka brīvi pieejamai informācijai ir liela nozīme, lai veidotu kultūrvēsturiski nozīmīgu materiālu datubāzi. Šādi materiāli ir pielietojami dažādu kultūrvēsturisko materiālu un filmu veidošanā, kā arī studentu noslēguma darbu izstrādāšanā.
LJZA valdes loceklis Matīss Reinfelds vadīja jauno zinātnieku diskusiju par akadēmisko ētiku. Šīs diskusijas mērķis bija ne tikai aktualizēt, bet arī iedziļināties dažādos ar akadēmisko ētiku saistītos jautājumos. Latviju nereti pāršalc dažādi akadēmiskās ētikas pārkāpumi, kuros cieš jaunie zinātnieki, tāpēc viens no LJZA mērķiem ir veidot sakārtotāku sistēmu akadēmiskās ētikas jautājumu izskatīšanai. Diskusijas laikā jaunie zinātnieki dalījās arī savā pieredzē, saskaroties ar akadēmiskā godīguma pārkāpumiem. Būtiska atziņa no šīs diskusijas bija arī tas, ka ētiska rīcība ir tēma, kas ir jāmāca un jāskaidro, jo cilvēkiem par to ir ļoti atšķirīgas izpratne. LJZA piedāvā konsultācijas jebkuram, kas cietis no šāda veida pārkāpumiem. Lai garantētu konfidencalitāti, šim nolūkam ir izveidota atsevišķa e-pasta adrese etika@LJZA.lv. Aicinām uz to rakstīt, lai informētu par problēmusituāciju.
Visu trīs dienu garumā vasaras skolas dalībniekiem bija iespēja baudīt Ruckas muižas mājīgās telpas un gleznaino apkārtni, kā arī piedalīties pašorganizētās sociālās un sportiskās aktivitātēs. Vasaras skolas norise Cēsu pilsētas svētku laikā ļāva izbaudīt pilsētas kultūras pasākumus, ieskaitot koncertus, kas norisinājās pilsētas centrā. Tāpat priecājāmies satikties ar Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvjiem, Baibu Rivžu un Pēteri Rivžu, kuri apmeklēja vasaras skolu un piedalījās paneļdiskusijā par zinātnes politiku. Tā bija lieliska iespēja apmainīties ar idejām par Latvijas zinātnes vides uzlabošanu.
LJZA pateicas fondam “Tavs Atbalsts” un Cēsu novada pašvaldībai, Francijas vēstniecībai un Francijas institūtam Latvijā par nenovērtējamo atbalstu. Īpašs paldies vieslektoriem par atsaucību un Ruckas muižai par viesmīlību. Tiekamies nākamvasar!
Tekstu sagatavoja Liene Spruženiece, Tatjana Pladere, Raimonda Soloha un Rasma Pīpiķe.