Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) ir gandarīta, ka grupai izcilu jauno zinātnieku bija iespēja piedalīties Baltijas lielākajā zinātņietilpīgo tehnoloģiju nozares konferencē “Deep Tech Atelier”. Katru gadu tā pulcē tehnoloģiju ekosistēmas interesentus – uzņēmējus, zinātniekus, tehnoloģiju izstrādātājus, investorus, valdību un sabiedriskās organizācijas. Šogad pasākumā tika organizēta dinamiskā sesija ar nosaukumu “Komunicē vai mirsti – zinātnieki par komunikāciju” (“Communicate or die – scientists on communication”), kurā piedalījās arī četri LJZA biedri: Tatjana Pladere, Ingus Pērkons, Daniela Godiņa un Oskars Teikmanis. Nepalaid garām iespēju noklausīties viņu runas un iegūt vērtīgas atziņas.
Tatjana Pladere
Gatavojoties intervijām, diskusijām un citiem pasākumiem es uzdodu sev jautājumu – kāds ir mans galvenais vēstījums? Proti, kas šajā tēmā ir tik nozīmīgs, ka nevaru klusēt, atteikties no dalības pasākumā un stāvēt malā, klausoties, ko par tēmu domā citi. Galvenā vēstījuma formulēšana palīdz sakārtot domas un iegūt pārliecību, ka dalība pasākumā ir tā vērta. Pasākuma laikā šī pieeja ļauj aktīvi reaģēt uz notiekošo un improvizēt, paturot prātā būtiskāko iemeslu, kāpēc piekriti uzstāties. Turklāt atceries, ka dalība pasākumā ir tikai sākums. Tavs vēstījums var kļūt par jaunu sarunu, kontaktu un iespēju iniciatoru.
Ingus Pērkons
Ingus uzsver, ka jautājums “Kādēļ mēs vispār komunicējam?” ir ne mazāk svarīgs kā jautājumi, kas skar vēstījuma saturu un formu. Zinātnes komunikācija neaprobežojas tikai ar skaitļiem, faktiem un formulām. Papildus tam, ir būtiski veicināt sabiedrības zinātnes pratību, kas ietver arī izpratni par zinātnisko metodi, procesiem un likumsakarībām. Uz daudzām jomām var attiecināt teicienu “Iedod cilvēkam zivi un viņš būs paēdis vienu dienu, iemāci cilvēku makšķerēt un viņš būs paēdis visu mūžu”. Zinātnes komunikācija šādā ziņā nav izņēmums. Arī šajā ziņā jāpatur prātā, ka viens no mērķiem ir veicināt sabiedrības interesi par zinātni, uzlabojot dialogu un stiprinot sabiedrības uzticību zinātnei.
Daniela Godiņa
Iedomājies, ka pasaulē valdītu klusums. No sākuma varbūt to arī nepamanītu, bet laika gaitā klusums kādam varētu izraisīt negatīvas emocijas, vientulību, skumjas un pat varbūt eksistenciālus draudus. Tāpēc sabiedrība nevar dzīvot klusumā un izolācijā, ir nepieciešama komunikācija ikvienā jomā. Zinātnes komunikācija ietver sarežģītu zinātnisku jēdzienu un pētījumu rezultātu tulkošanu valodā un formātā, kas ir saprotami un piemēroti plašai sabiedrībai, studentiem un medijiem. Man kā zinātniecei zinātnes komunikācija šķiet nozīmīga, jo tā nodrošina sabiedrības izpratni par sarežģītām, bet nozīmīgām lietām. Komunikācija vieno!
Oskars Teikmanis
Zinātne ir process, kurā iegūst jaunas zināšanas un šīs zināšanas izplata citiem. Līdz ar to zinātnieka mērķauditorija var būt ikviens cilvēks, kas atrodas uz Zemes. Šis fakts rada iespēju zinātniekam izdomāt tieši savu veidu, kā izteikt domas pēc iespējas jēgpilnā veidā. Izvēlēties pareizos vārdus, atrasts to aspektus, kas pašam ir visnozīmīgākie, lai domas saņēmēji iegūtu pārliecību par tās nozīmīgumu. Oskars runā dalījās ar pārdomām par to, kā šie apsvērumi ietekmē viņa vārdu izvēli un attieksmi ikvienā situācijā, kur ir būtiska skaidra un saistoša zinātniska komunikācija.
Iedvesmojošās LJZA biedru un citu dalībnieku prezentācijas skaties šeit.
