16.10.2026. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis un valdes locekle Rasma Pipike piedalījās Ventspils Augstskolā organizētajā Karjeras dienā jaunajiem zinātniekiem, lai runātu par jauno pētnieku profesionālās izaugsmes iespējām.
Starptautiskā sadarbība
Pasākuma laikā dalībnieki iepazinās ar starptautiskā projekta NextTechTalents un COLOURS Eiropas universitāšu alianses piedāvātajām iniciatīvām. COLOURS alianse apvieno desmit reģionālās augstskolas, veidojot starptautisku sadarbības tīklu, kas doktorantiem piedāvā iespējas piedalīties forumos, vasaras skolās, praktiskos projektos (Hands-on Projects), lauka pētījumos (Field Studies), koprades laboratorijās (CoLabs) un partneraugstskolu izstrādātajos kursos. Tika izceltas arī doktorantu brokastis kā neformālas tīklošanās iespēja, sākotnējais finansējums jaunām iniciatīvām (Seed Funding), atbalsts promocijas darba rakstīšanā un starptautiskās doktorantu kopienas veidošana.
Zinātniskā karjera ārpus akadēmiskās vides
Ar savu pieredzes stāstu dalījās Gvido Grīnbergs (IH Liepāja). Gvido atklāja personīgo ceļu uz uzņēmējdarbību un rosināja pārdomāt, kā zinātniskās kompetences iespējams izmantot ārpus tradicionālās akadēmiskās vides. Viņš aktualizēja nepieciešamību veidot ciešāku sadarbību starp pētniekiem, uzņēmējiem un tehnoloģiju attīstītājiem.
Zinātnieka karjera un tās iespējas
LJZA valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis savā prezentācijā par jaunā zinātnieka karjeru iepazīstināja ar dažādiem profesionālās attīstības scenārijiem, aicinot dalībniekus paskatīties uz zinātnes nozari plašāk. Zinātniskā karjera neaprobežojas tikai ar pētniecību. Tā var attīstīties arī zinātniskās publicēšanās, pētniecības integritātes, zinātnes politikas, pētniecības finansēšanas, administrācijas, inovāciju un zinātnes komunikācijas jomās. Doktora grāds nav tikai akadēmiskās karjeras apliecinājums, tas ir arī plašs kompetenču kopums, kas var veidot dažādas profesionālās karjeras. Prezentācijas noslēgumā Oskars aicināja aizdomāties par akadēmisko brīvību un zinātnes kopīgo atbildību. Viņš uzsvēra: „Gan STEM, gan sociālās un humanitārās zinātnes ir vienā laivā,” norādot, ka akadēmiskā brīvība ir kopīga vērtība, kuras saglabāšanai nepieciešams savstarpējs atbalsts.
Kāpēc jaunajam zinātniekam ir vajadzīga LJZA?
Pasākuma laikā notika arī vērtīgas sarunas un diskusijas par jauno zinātnieku profesionālajām vajadzībām, karjeras izaicinājumiem, sadarbības iespējām un pārstāvniecību veidojot zinātnes rīcībpolitiku. Diskusijā LJZA valdes locekle Rasma Pīpiķe uzsvēra, ka apvienības būtība ir apzināt dažādu zinātnes nozaru jauno pētnieku vajadzības, izprast viņu izaicinājumus un mērķtiecīgi iestāties par viņu interesēm. Viņa rosināja paraudzīties uz dalību apvienībā, domājot par LJZA kā par profesionālu kopienu un pārstāvniecību. LJZA mērķis ir būt platformai, kurā satiekas dažādu nozaru jaunie zinātnieki, tiek sadzirdētas viņu vajadzības un veidota argumentēta balss zinātnes rīcībpolitikas un pētniecības vides attīstības jautājumos Latvijā
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība izsaka pateicību Lilitai Sproģei, VA doktorantūras skolas vadītājai un viņas komandai par viesmīlīgo uzņemšanu Ventspils Augstskolā!
