Š.g. 8. martā norisinājās ikgadējā LJZA biedru kopsapulce, kurā bez iepriekšējā gadā padarītā pārrunāšanas un finanšu pārskatu apstiprināšanas tika ievēlēts arī jauns valdes loceklis. Sakarā ar darba piedāvājuma pieņemšanu prestižā Somijas institūtā darbu LJZA valdē neturpinās dr. Andris Freimanis.
Uz vakanto pozīciju valdē pieteicās trīs ļoti spējīgi kandidāti, divi zinātņu doktori un viens grāda pretendents, kura darbs ir jau priekšaizstāvēšanas fāzē. Visi kandidāti dalījās ar savu vīziju par LJZA nākotni un iesaistījās diskusijā ar LJZA biedriem.
Vēlēšanu pirmajā kārtā ar nelielu balsu vairākumu uzvarēja dr. Eduards Baķis – jaunais zinātnieks, kurš pēc doktorantūras studijām Lielbritānijā jau gadu kā ir pievienojies Latvijas zinātnieku pulkam. “Imperial College London” aizstāvētā doktora disertācija ķīmijā ir par jonu šķidrumiem: sāļiem ar ļoti zemām kušanas temperatūrām – šķidrumi istabas temperatūrā, kas nav gaistoši, uzliesmojoši, un var kalpot par jauniem šķīdinātājiem ķīmiskajā rūpniecībā. Kā zināms, teju jebkura organiska materiāla sintēze sākas ar gāzveida izejvielām (metāns, acetilēns, ūdeņradis u.c.), kas augstā temperatūrā un spiedienā tālāk tiek pārvērstas sarežģītākās molekulās. Pēcdoktorantūas projekta ietvaros Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē Eduards sadarbībā ar nozares globālajiem līderiem Francijā un Lielbritānijā izstrādā jaunus jonu šķidrumus, kas labvēlīgi ietekmē ķīmiskos procesus ar gāzveida reaģentiem, ļaujot samazināt šādu procesu enerģijas patēriņu un līdz ar to arī oglekļa emisijas.
Paralēli pētnieciskajam darbam Eduards pasniedz ķīmijas kursus Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa Universitātē. Eduarda sirdslieta ir jauniešu iesaiste zinātnē, nodrošinot nemitīgu zinātnieku kontaktu ar jauno paaudzi. Tikai tā ir iespējams panākt dedzīgu un motivētu jauniešu iesaistīšanos studiju un pētnieciskajā procesā nākotnē.
Eduards stāsta: “LJZA savā īsajā pastāvēšanas laikā izaugusi par sadzirdamu un sadzirdētu jauno zinātnieku viedokļa paudēju. Vēl jo vairāk, tās pienesums mūsu mazās valsts zinātnes politikā spilgti demonstrē, ka ir iespējams vienotu viedokli formulēt visdažādāko jomu pārstāvjiem, ka ir iespējams diskutēt pēc būtības, bez “melns-balts” pseidofilozofijas un apvainojumiem”. Viņš turpina: “Ir svarīgi, ka LJZA uzkrātais “know-how” komunikācijā ar citiem sociālajiem partneriem un institūcijām tiek veiksmīgi nodots tālāk no valdes uz valdi. Mani ļoti uzrunā koloģiālā un draudzīgā LJZA atmosfēra, kam cauri nespīd personīgas ambīcijas, bet gatavība problēmas risināt kopā. Uzskatu, ka caurspīdīguma un atklātības ziņā no LJZA var mācīties ļoti daudzas Latvijas profesionālās organizācijas.”
Eduards plāno pilnasinīgi atbalstīt līdz šim uzņemto apvienības kursu tādos pašreizējās dienaskārtības jautājumos kā augstākās izglītības pārvaldes modeļa maiņa un trīs pīlāru finansēšanas modelis. Viņš uzskata, ka pašreizējā situācijā LJZA būtu jāturpina uzstāt uz reālistisku zinātnes finansiālo mērķu uzstādīšanu, konsekventi atgādinot par to izpildi, nevis kosmisku mērķu uzstādīšanu neparedzamā nākonē.
LJZA valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa komentē: “Eduards ir vērtīgs pienesums LJZA vadības komandā. Mēs augsti vērtējam gan viņa personiskās īpašības, mērķtiecību un cilvēcīgās vērtības, gan Imperial College London iegūto pieredzi, kas noderēs vēl plašāk attīstot apvienības starptautisko sadarbību. Liels prieks ir arī par Eduarda iesaisti komunikācijā ar skolu jauniešiem, tā kā tieši šobrīd plānojam izvērst šāda veida aktivitātes.”
