23.-25.10.2025. LJZA valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis un izpilddirektore Māra Laizāne viesojās vairākās ar zinātni saistītās institūcijās Parīzē, Francijā.
Brauciens deva iespēju veidot un stiprināt saikni ar Francijas pārstāvjiem, kas jau ir kļuvuši par augstu novērtētiem sadarbības parneriem LJZA pasākumos, kā Vasaras skolās, turklāt LJZA komandai šī bija iedvesmojoša iespēja iepazīt dažādas labās prakses zinātnes politikā un komunikācijā. Vizītes laikā Oskars un Māra apmeklēja:
- Francijas universitāšu padomi (France Universités), kas apvieno Francijas augstskolu rektorus un pārstāv visas universitātes politikas jautājumos;
- Francijas Augstākās izglītības ministriju un Francijas Akadēmisko institūtu (Institut Universitaire de France, IUF), kas Augstākās izglītības ministrijas paspārnē zinātniekiem piešķir izcilības grantus;
- Nacionālo zinātniskās pētniecības centru (Centre national de la recherche scientifique, CNRS), kas ir Francijas lielākā fundamentālās pētniecības organizācija ar 1100 laboratorijām.
Brauciena noslēgumā LJZA pārstāvjus laipni uzņēma arī Latvijas vēstniecība Francijā. Oskars un Māra vēstniecības darbiniekus iepazīstināja ar apvienības mērķiem un aktivitātēm, rosināja diskusiju par vēstniecības iesaisti Latvijas zinātnieku tīkla veidošanā. Tika likti pamati nākotnes sadarbībai, lai organizētu ar zinātni saistītus pasākumus starp Latviju un Franciju.
Zinātnes politika
Vizītes laikā iezīmējās vairāk interesanti aspekti, saistīti ar zinātnes politiku un pārvaldību. Zinātnes augsto novērtējumu un prestižu Francijas sabiedrībā ilustrē tas, kādā veidā likumdošanā ir iestrādātas zinātniskās organizācijas un iniciatīvas, piemēram, nodrošinot ministriju konsultēšanos ar Francijas universitāšu padomi. Novērots, ka Francijā uzmanība tiek pievērsta gan reģionālajai rīcībpolitikai, gan tam, lai nodrošinātu Francijas zinātnes redzamību Eiropas līmenī. Starptautiskā kontekstā Francijas pārstāvji mudināja domāt par tādām tēmām, kā iniciatīva par vienotu Eiropas zinātnisko grādu (European Degree), un iekļaujošāku ERASMUS modeli, kā arī aicināja Ziemeļvalstis sekot Francijas piemēram un publicēt deklarāciju par akadēmisko brīvību.
Praktisks atbalsts zinātnes izcilības veicināšanai ir IUF piešķirtie granti – gan jaunajiem, gan pieredzējušiem zinātniekiem. Šos grantus raksturo augsts prestižs un minimāls birokrātijas apjoms, bet par to ietekmi liecina pozitīva korelācija starp IUF grantu laureātiem un ERC grantu/ Nobela prēmijas u.c. apbalvojumu ieguvējiem.
Vēl LJZA pārstāvji iepazinās ar Francijas Atvērtās zinātnes stratēģiju. Prezentācijās skaidri parādījās tendence, kā katra atvērtības darbība uzlabo rakstu bibliogrāfiskās metrikas. Kopumā Francijā zinātne tiek mērķtiecīgi padarīta atvērtāka, izmantojot nacionālo depozitoriju, tomēr tika arī runāts par to, ka pāreja uz atvērto zinātni ir sarežģīta arī tādēļ, ka pētnieki nezina savas tiesības, tāpēc ir būtiski par šo tēmu veidot apmācības, piemēram, doktorantūras skolās.
Zinātnes komunikācija
Zinātnes komunikācijas jautājumi parādījās dažādu organizāciju dienas kārtībā – gan Francijas universitāšu padomē, gan Augstākās izglītības ministrijā. “Science4society” jeb “Zinātne sabiedrībai” aktivitātes ir aprakstītas un tādā veidā nostirpinātas Francijas zinātnes likumā. Vērts pieminēt dažus no pasākumiem:
- “Mana disertācija 180 sekundēs” (My thesis in 180 seconds) ir starptautisks konkurss, kurā doktorantūras studenti atraktīvā veidā stāsta par savu pētījumu. Šim konkursam ir spēcīgs universitāšu atbalsts, piemēram, nodrošinot dalībniekiem apmācību, lai labi sagatavotu prezentācijas.
- Zinātnes festivāls ik gadu sākas Zinātnieku naktī un turpinās vēl desmit dienas. Šo vērienīgo pasākumu raksturo augsta līmeņa koordinācija no ministrijas un plaša reģionāla iesaiste.
Ir definēti divi būtiski ieguvumi no sabiedrības iesaistes zinātnē (citizen science): 1) sabiedrība var dot noderīgu pienesumu un ekspertīzi pētījumos, gūstot gandarījumu un popularizējot zinātni; 2) izveidojas lielāks tīkls ar cilvēkiem, kas ir gatavi aktīvi iesastīties un palīdzēt plašos pētījumos. Būtiski pieminēt, ka tādi pasākumi kā Zinātnieku nakts un Zinātnes festivāls ir kļuvuši par tradīcijām un tiek organizēti jau vairāk kā 30 gadus, tāpēc zinātnieku un sabiedrības iesaiste ir augsta un aktīva. Šāda veida piemēri bija interesanti un iedvesmo domāt par Zinātnes festivālu arī Latvijā.
Izsakām pateicību Francijas institūtam Latvijā par finansiālo atbalstu brauciena organizēšanā!
