Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) aicina sekot līdzi jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanai Latvijā.
Konteksts
Ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu tiek virzīta akadēmiskās karjeras modeļa reforma. Tās ietvaros iesniegti grozījumi Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā un Profesionālās izglītības likumā, kuri ir savstarpēji saistīti un veido vienotu sistēmu. Grozījumi paredz ieviest jaunu vienotu akadēmiskās karjeras ietvaru augstākajā izglītībā, profesionālajā augstākajā izglītībā un zinātniskajā darbībā, veicinot augsti kvalificēta akadēmiskā un zinātnes pētnieciskā personāla piesaisti un noturēšanu Latvijas zinātnes ekosistēmā.
Reforma ir apjomīga un daudzšaķuatņaina, tāpēc uzsvērsim tikai atsevišķus, nozīmīgus elementus. Reforma paredz akadēmiskās karjeras modeli ar četriem līmeņiem: pirmais posms paredzēts bez doktora grāda, savukārt otrais, trešais un ceturtais posms – ar doktora grādu. Kā būtisks jaunums tiek ieviesta “jomas praktiķa” loma. Modelis paredz zinātniskajā un akadēmiskajā nodarbinātībā vienu pamata darbavietu, bet citās institūcijās akadēmiskais personāls varēs tikt piesaistīts kā viespersonāls. Augstākiem akadēmiskajiem amatiem tiks organizēti atklāti starptautiski konkursi, un institūcijām būs iespēja piesaistīt arī ārvalstu viespersonālu.
Paredzēts, ka daļa izmaiņu stāsies spēkā no 2026. gada 1. decembra, bet atsevišķas normas tiks ieviestas pakāpeniski līdz pat 2029. gadam.
Sanāksme 21.04.2026.
21. aprīlī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tika skatīta likumprojektu pakete, kas saistīta ar jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un ietver grozījumus Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā un Profesionālās izglītības likumā. Sēdē piedalījas LR Saeimas deputāti, Izglītības un Zinātnes ministrijas pārstāvji, Augstskolu, Pašvaldību Savienības un Latvijas izglītības zinātnes arodbiedrība un citi, ar akadēmisko vidi saistīti partneri un institūcijas. LJZA sēdē pārstāvēja valdes locekle Rasma Pīpiķe.
Diskusijās par akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu vairākas organizācijas un institūcijas akcentēja vairākus nozīmīgus jautājumus, kuriem jāpievērš uzmanība turpmākajā likumprojektu izstrādes gaitā. LJZA veic aktualizēto jautājumu uzskaitījumu, tomēr tas nenozīmē, ka iestājas par vienu vai otru aspektu šo jautājumu risināšanā noteiktajā brīdī:
- Riski, kas saistīti ar terminēto darba līgumu izmantošanu neatbilstoši ES direktīvām, kas to lietošanu paredz tikai izņēmuma gadījumos;
- Iespējamas neskaidrības atsevišķās situācijās, kad var nebūt skaidrs, kurš normatīvais regulējums piemērojams – Augstskolu likums vai Zinātniskās darbības likums;
- Bažas par to, ka dažādas atlases procedūras katrā institūcijā var radīt riskus individuāli pielāgotai (nevienlīdzīgai) atlasei;
- Iespējama nelīdzsvarotība Zinātniskās padomes pilnvarās – tai tiek piešķirtas plašas tiesības gan apstiprināt vai ievēlēt personālu, gan atcelt no amata, vienlaikus trūkstot skaidrības par šo pilnvaru robežām;
- Jaunie likumi var konfliktēt ar darba tiesību likumdošanu, kas var novest pie strīdiem un tiesvedībām, tāpēc nepieciešams izvērtēt likumprojekta atbilstību darba tiesību regulējumam.
IZM apliecināja, ka likumprojekti ir saskaņoti ar visiem partneriem, bet atsevišķi aspekti vēl tiks precizēti. IZM vecākā eksperte Brigita Kukjalko norādīja, ka institūcijām būs iespēja izvēlēties sev piemērotāko ieviešanas virzienu cilvēkresursu vadībā. Savukārt, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra nepieciešamību noteikt minimālo atalgojumu zinātniekiem, ņemot vērā publiskā finansējuma izmantošanu. LJZA pārstāve Rasma Pīpiķe aicināja valsts institūcijas pārdomāt jautājumu par atbildību un uzraudzību gadījumos, kad darba tiesību problēmas zinātniskajās institūcijās nonāk līdz tiesvedībai un rada zaudējumus nozarei.
Komisijas sēdē tika izteikta pateicība visiem partneriem par iesaisti reformas izstrādē. LJZA ir gandarīta par procesa norisi un iespēju piedāvāt uzlabojumus likumprojektā tādos jautājumos kā caurspīdīguma stiprināšana atlases procesos un novecojušu (“arhaisku”) terminu izslēgšana no normatīvajiem aktiem, kā arī sniegt virkni saturisku priekšlikumu. LJZA reformas laikā seko līdzi tam, lai tās rezultātā netiktu apdraudēta jauno zinātnieku ataudze.
Ministru kabinets šai likumprojektu paketei noteicis steidzamības kārtu: pirmais lasījums paredzēts jau 15. maijā, bet otrais lasījums – 4. jūnijā.
Ziņojumu sagatavoja LJZA valdes locekle Rasma Pīpiķe.
