No 2024. gada 9. līdz 11. augustam Jūrmalā, Morberga villā, norisinājās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) Vasaras skola, kas pulcēja vairāk nekā 50 dažādu nozaru jauno zinātnieku un studentu, kā arī 20 vieslektorus no Latvijas un ārvalstīm. Vasaras skolā tika apskatītas tēmas, kas nozīmīgas jebkura zinātnieka karjeras attīstībai un produktīvas zinātnes vides veidošanai: zinātniskās publicēšanās prakse, akadēmiskais godīgums, zinātnes komunikācija un komercializācija, starptautiskā sadarbība un zinātnisko grupu veidošana, kā arī stresa pārvaldība un profesionālā izdegšana. Vasaras skola ir ikgadēja LJZA tradīcija, kuras mērķis ir atbalstīt Latvijas jaunos zinātniekus, piedāvājot izzinošas lekcijas, kas palīdz uzsākt un veidot zinātnisko un akadēmisko karjeru. Šis pasākums sniedz iespēju spēcināt jauno zinātnieku kopienu un veicināt sadarbību starp dažādu nozaru pētniekiem Latvijā un diasporā.
Šogad vasaras skolas atklāšanā piedalījās bijušais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Viņš uzrunā mudināja būt vienotiem, lai cik dažādas arī nebūtu dalībnieku pārstāvētās nozares. Un tiešām – jau pēc neilga laika pie viena galda sarunājās, piemēram, valodnieks, ķīmiķis un biologs, un saruna noritēja tik raiti, it kā katrs būtu iepriekš domājis par otra pētījuma tēmu.
Alīna Reķēna, doktorantūras studente Tallinas Tehnoloģiju universitātes Ķīmijas un biotehnoloģiju departamenta Bioinženierijas laboratorijā, LJZA Vasaras skolu apmeklēja jau otro gadu un stāsta: “LJZA Vasaras skola brīnišķīgi iedrošina dalībniekus pat neapsvērt domu būt vieniem zinātnē, jo tas visos līmeņos ir komandas darbs. Kopiena ir Vasaras skolas lielākā vērtība. Un tad vēl ir lekcijas, semināri un burvīgs grila vakars.”
Kā neizdegt pētniecībā?
Dr. Marija Ābeltiņa, zinātņu doktore psiholoģijā un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, atklāja Vasaras skolas saturisko programmu ar lekciju “Kā zinātniekam degt, bet neizdegt?”. Šajā lekcijā katrs dalībnieks varēja atpazīt sevi. Kādam pazīstama šķita promocijas darba rakstīšana paralēli lekciju lasīšanai, kādam – pētniecības darbs institūtā un ģimenes raizes. Šāda slodze zinātniekam rada paaugstinātu izdegšanas risku. Marijas Ābeltiņas atgādinājums būt vērīgiem un iejūtīgiem kā pret kolēģiem, tā sevi (un jo sevišķi pret sevi) sasaucās ar vasaras skolas atbalstošo noskaņu. LJZA, pateicoties SIA “Zvaigzne ABC” atbalstam, vasaras skolas dalībniekiem dāvināja Marijas Ābeltiņas grāmatu “Profesionālā izdegšana”. Autore katram dalībniekam grāmatā ierakstīja motivējošus vārdus. Šāds iedrošinājums labāk rūpēties par savu pašsajūtu un emocionālajiem resursiem palīdzēs jaunajiem zinātniekiem tikt galā ar karjeras sarežģījumiem.
Dr. Rahuls Kumārs (Rahul Kumar), Tallinas Tehnoloģiju universitātes vadošais pētnieks, ieskicēja vispārējo akadēmiskās vides, it sevišķi doktorantūras, kultūru. Iezīmējās tādi aspekti kā ārējais atbalsts un vide, no kuras doktoranti nāk vai kurā strādā (darba vadītājs, zinātniskā organizācija), kā arī paša doktoranta personīgo īpašību nozīme. Gadījumā, ja tuvāko cilvēku, piemēram, ģimenes, lokā nevienam nav akadēmiskās pieredzes, studijas doktorantūrā var būt sarežģītākas, jo trūkst piemēra, kam sekot. Taču tādā gadījumā labākais skolotājs ir paša kļūdas un mēģinājumi. Ir būtiski ieviest paradumus, kas ļauj nosargāt robežas un efektīvi, bet saudzīgi sasniegt mērķus. Šī atziņa tika parādīta kā ļoti uzskatāma un motivējoša ilustrācija – attēls ar kāpnēm, kurā ir redzams, ka, lai gan priekšā ir vēl daži grūti pakāpieni, daudz garāks ceļš jau ir noiets.
Tēmu par veiksmīgu sadarbību starp doktorantu un darba vadītāju turpināja Dr. Gunta Kalvāne, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece. Viņa raksturoja bieži izplatīto plaisu starp studentiem un darbu vadītājiem un sevišķi uzsvēra savstarpējās komunikācijas un atgriezeniskās saites nozīmi, kas ļauj samērot gaidas ar realitāti. Nenoliedzami, personības iezīmes būtiski ietekmē jebkuru cilvēku savstarpējās attiecības, tāpēc tika diskutēts par abu pušu, kā arī organizācijas atbildību un iesaisti. Gunta Kalvāne stāstīja par jaunajā vienotajā Latvijas Universitātes Doktorantūras skolā plānoto atbalstu doktorantiem, atgādināja par koprakstīšanas sesijām, kā arī skāra studentu garīgās veselības tēmu. Turklāt dalībniekiem bija iespēja izmēģināt ofisa jogu. Pievēršanās garīgās un fiziskās labsajūtas tēmai loģiski turpināja pirmās dienas lekciju par profesionālo izdegšanu. Taču galvenais padoms, ko Gunta Kalvāne sniedza visiem dalībniekiem un jo īpaši topošajiem doktorantiem, ir izvēlēties to zinātniskā darba tēmu, kas studentu patiesi saista. Lekcijas laikā demonstrētā līkne, kas atspoguļo doktorantu psiholoģisko stāvokli promocijas darba izstrādes gaitā, parādīja, ka doktorants psiholoģiski “krīt” vairākas reizes. Tādā gadījumā ir divi galvenie atbalsta punkti – izvēlētās tēmas svarīgums un darba vadītāja sapratne un spēja palīdzēt.
Zinātnes izcilība un publicēšanās
Vasaras skolas zinātnes politikas diskusijas tēma bija “Publicējies vai pazūdi – vai tā ir mūsdienu zinātnieka realitāte?”. Diskusiju vadīja LJZA valdes priekšsēdētāja Dr. Antra Boča, sarunājoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku augstākās izglītības, zinātnes, kosmosa un inovāciju jautājumos Jāni Paideru, Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektori Dr. Agritu Kiopu, Latvijas Kultūras akadēmijas zinātņu prorektori, Kultūras un mākslu institūta vadītāju prof. Dr. Andu Laķi un Biomedicīnas studiju un pētījumu centra Precīzijas medicīnas grupas vadītāju prof. Dr. Jāni Kloviņu. Diskusijas sākumā Antra Boča sniedza ieskatu zinātnes izcilības vērtēšanā autora, žurnāla un institūcijas līmenī nacionālā un starptautiskā mērogā, minot tādus kvantitatīvus raksturlielumus kā Hirša indeksu, žurnālu ietekmes rādītāju, zinātnes bāzes finansējumu un starptautiskos augstskolu reitingus. Diskusijā vairākkārt izskanēja atziņas par Hirša indeksu kā vispārpieņemtu un starptautisku kvantitatīvo rādītāju, kas raksturo publicēšanos un citējamību un tādējādi sniedz informāciju par zinātnieka ietekmi. Vienlaikus izskanēja arī atziņas par to, cik būtiski ir kritiski paskatīties uz kvantitatīvajiem rādītājiem, t.i., izprast, ko tie rāda un ko tie nerāda un, vērtējot pētnieku, domāt plašāk par to, ko tieši mēs saprotam ar zinātnes ietekmi.
Zinātnes politikas diskusijas ierakstu var noskatīties ŠEIT.
Diskusijas par zinātnisko publikāciju skaitu gadā un citējamību kā ražīguma un ietekmes rādītājiem notika arī citās sesijās. Asoc. prof. Signe Mežinska, Dr. Ingus Pērkons, Dr. Toms Ķencis un Dr. Ieva Puzo centās palīdzēt dalībniekiem atrast līdzsvaru starp projektu pieteikumu un rezultātu iesniegšanas, atestācijas vai citām prasībām un netraucētu, fokusētu zinātnisku darbu. Sesijā par zinātnisko publicēšanos Dr. Liene Spruženiece izzināja zinātnisko publikāciju rakstīšanas paradumus sociālo, humanitāro un eksakto zinātņu jomā. Dažādu nozaru ekspertu dalība ļāva ne tikai apjaust atšķirības publicēšanās procesā un prasībās attiecīgajās nozarēs, bet arī atzīt, ka visi zinātnieki sastopas ar līdzīgiem publicēšanās sarežģījumiem. Īpaši noderīgi bija ieteikumi par laika pārvaldību un motivācijas uzturēšanu publikāciju rakstīšanā.
Dr. Signe Mežinska, Latvijas Universitātes asociētā profesore, informēja dalībniekus par aktualitātēm pētniecības ētikā Latvijā un pasaulē, kā arī ieteica dažādus interneta resursus, lai iesaistītos dažādu ētikas jautājumu risināšanā. Pētniecības ētika ir daudzšķautņains jautājums, un tādēļ Signe Mežinska aicināja vasaras skolas dalībniekus būt modriem, atpazīt ētikas pārkāpumus un būt aktīviem gan savu tiesību, piemēram, autortiesību aizstāvēšanā, gan pēc iespējas iesaistīties akadēmiskā godīguma izpratnes uzlabošanā, piemēram, pārbaudot aizdomīgus zinātniskus rakstus “Problematic Paper Screener” tiešsaistes platformā.
Sadarbība un zinātnes komercializācija
Diskusiju par starptautisko sadarbību un zinātnisko grupu veidošanu vadīja Dr. Ieva Puzo, savukārt ar savu pieredzi un viedokļiem šajā jomā dalījās Dr. Inese Čakstiņa-Dzērve, prof. Dr. Miķelis Grīviņš un prof. Dr. Andris Šutka. Diskusijas dalībnieki atzina, ka zinātnisko grupu veidošana un vadīšana ir izaicinājums, jo bieži vien pētnieki ir pieraduši strādāt individuāli. Prātā atkal ataust vasaras skolas atklāšanas runā dzirdētā tēze par iedvesmu, kas var rasties gan, esot vienatnē, gan mutuļojošā komunikācijā. Inese Čakstiņa-Dzērve uzsvēra savstarpējās uzticēšanās lomu komandas darbā. Andris Šutka dalījās ar pieredzi profesionālo kontaktu veidošanā un uzturēšanā, atzīstot konferenču sniegto tīklošanās iespēju nozīmīgumu. Savukārt Miķelis Grīviņš minēja arī pētnieka pašprezentācijas svarīgumu starptautiskos pasākumos un medijos, kā arī ieteica katram sev pajautāt “Vai es vispār vēlos vadīt zinātnieku grupu?”. Svarīgi saprast un atcerēties, ka sadarbība jāveido apzināti, stratēģiski un drosmīgi.
Diskusijas ierakstu var noskatīties LJZA Facebook lapā ŠEIT.
Vasaras skolas sadaļu par zinātnes komercializāciju iesāka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāves. LIAA Inovāciju atbalsta nodaļas vecākā projektu vadītaja Laura Kravinska iepazīstināja ar iespējām un pasākumiem, kas var palīdzēt spert soļus pētījumu komercializācijā. Savukārt Ievas Siliņas vadītajā diskusijā “Zinātnes komercializācija – no laboratorijas līdz tirgum” LIAA Inovāciju un tehnoloģiju departamenta direktore Agnese Oļševska, Organiskās sintēzes institūta Tehnoloģiju pārneses nodaļas vadītāja Dr. Anna Stikāne, SIA “SpirulinaNord” līdzdibinātāja un vadītāja Dr. Agnese Stunda-Zujeva un jaunuzņēmuma “Longenesis” izpilddirektors Dr. Emīls Sjundjukovs (Emil Syndyukov) dalījās savā pieredzē un ļāva uz zinātņietilpīgo tehnoloģiju (deep tech) inovācijām uzņēmējdarbībā paskatīties no dažādiem aspektiem. Pieredzes stāsti ilustrēja dažādu nozaru specifiku, atzīstot, ka, piemēram, farmācijā “vienradžus” (jaunuzņēmumus, kuru vērtība, pateicoties investīciju piesaistei, pārsniegusi vienu miljardu dolāru) var būt veltīgi gaidīt, bet jāņem vērā, ka ne visās jomās jātiecas uz jaunuzņēmumu formātu un eksistē dažādi zinātnes komercializācijas formāti, piemēram, intelektuālā īpašuma licencēšana jauniem vai eksistējošiem uzņēmumiem.
Zinātnes komunikācija un Zinātnes īsrunu konkurss
Egils Levits Vasaras skolas atklāšanas runā norādīja uz zinātnes komunikācijas nozīmīgo lomu, un pētījumu prezentēšanas prasmju uzlabošana bija iekļauta arī Vasaras skolas programmā. Dr. Sigita Alksne un Pauls Beķeris no Asociācijas “Latvijas Koks” dalījās ar padomiem zinātnes komunikācijā un stāstu veidošanā, atgādinot, ka cilvēkiem stāstus uztvert ir vieglāk nekā skaitļus. Noslēpums, lai aizraujoši izstāstītu stāstu pat par vissarežģītāko tēmu, ir pavisam vienkāršs – runātājam pašam ir jābūt ieinteresētam stāstītajā. Protams, ir jāņem vērā mērķauditorijas sagatavotība un intereses. Par sarežģītākiem gadījumiem, kad klausītāju auditorija nav viendabīga, vasaras skolas dalībniekiem bija iespēja diskutēt ar ekspertiem.
Ennata Viļuma un Kristaps Pinkovskis, kuri pārstāv iGEM-Latvia komandu, vadīja interaktīvu sesiju par iGEM konkursu (International Genetically Engineered Machine competition) un sintētisko bioloģiju. Vasaras skolas dalībniekiem bija iespēja grupās analizēt dažādus sociālos, vides, ekonomikas un likumdošanas aspektus, kas ietekmē sintētiskās bioloģijas pētniecības attīstību.
Jau otro gadu LJZA Vasaras skolā notika Zinātnes īsrunu konkurss. Tā mērķis ir dot iespēju jaunajiem zinātniekiem praktizēt zinātnes komunikācijas prasmes atbalstošā gaisotnē un saņemt atgriezenisko saiti. Izaicinājumu izskaidrot sava pētījuma tēmu trīs minūtēs pieņēma 9 vasaras skolas dalībnieki: Alīna Reķēna, Mikus Dubickis, Iveta Ozola-Cīrule, Ennata Viļuma, Laura Leja, Karīna Bāliņa, Mārtiņš Pričins un Jana Kukaine. Sagatavoto prezentāciju tēmu klāsts bija plašs, atspoguļojot LJZA biedru pārstāvēto nozaru daudzveidību. Uzvarētāji tika noskaidroti ar skatītāju balsojumu, un šogad mēs sveicām trīs dalībniekus: Mārtiņu Pričinu (pirmā vieta par prezentāciju “Politiskās komunikācijas izaicinājumi zemās uzticēšanās apstākļos”), Janu Kukaini (otrā vieta par prezentāciju “Augu aģence un laikmetīgā māksla: ilgtspējīgas attiecības ar vairāk-kā-cilvēka pasauli”) un Ennatu Viļumu (trešā vieta par prezentāciju “iGEM Latvia-Riga 2024 – projekts Hyposense”).
Mārtiņš Pričins, doktora grāda pretendents, pasniedzējs Latvijas Universitātē un zinātniskais asistents Sociālo un politisko pētījumu institūtā, kā arī LJZA Zinātnes īsrunu konkursa 2024 uzvarētājs, par vasaras skolu stāsta:
“Jauno zinātnieku apvienības pasākumā piedalījos pirmo reizi. Vasaras skolai pieteicos, jo programmā norādītās tēmas šķita noderīgas tālākai izaugsmei, kā arī gribēju saprast, kā jūtas un ko par savu ikdienu domā kolēģi no citām nozarēm. Nodarbībās dzirdētais lika vērtēt un domāt, bet vasaras skolas dalībnieku stāsti ‒ iepazīt citu doktorantu un zinātnieku veikumu, iedvesmojoties no tā un meklējot iespējas, kā mūsu ikdienu un vidi padarīt labāku. Tāpat skolas dalībniekiem bija iespēja izmēģināt savas radošuma prasmes īsrunu konkursā, kurā man negaidīti izdevās uzvarēt. Vasaras skola paliks atmiņā ne tikai ar labi un vērtīgi pavadīto laiku, bet arī jauniegūtiem kontaktiem un apziņu, ka jaunie zinātnieki jau tagad veido gaišāku nākotni, bet viņu tālākai darbībai nereti nepieciešams ne tikai finansiāls, bet arī emocionāls atbalsts. Ar interesi sekošu līdzi apvienības tālākai darbībai, novēlot tai spēku, izturību un jaunas idejas zinātnes vides uzlabošanā.”
LJZA Vasaras skola ir kļuvusi par nozīmīgu tradīciju, kas apvieno un atbalsta Latvijas un diasporas zinātniekus. Ikgadējie vasaras skolas dalībnieki atzīst, ka pasākums katru reizi sniedz jaunu perspektīvu, turklāt ar katru gadu vasaras skolas programma kļūst spēcīgāka un pulcina arvien vairāk aktīvu jauno un pieredzējušo zinātnieku. Savstarpējā (starpnozaru, starptautiskā un starppaaudžu) domapmaiņa rosina un iedvesmo, sniedzot ne tikai tūlītēju labumu vasaras skolas dalībniekiem, bet arī ilgtermiņa ietekmi, kad dalībnieki iegūtās zināšanas un atziņas aktualizē un izplata tālāk saviem kolēģiem.
LJZA valdes locekle un vasaras skolas koordinatore Dr. Liene Spruženiece stāsta: “LJZA vasaras skola, kopš tās pirmssākumiem gandrīz pirms 15 gadiem, ir izaugusi no nometnes ar teltīm pie ugunskura līdz pasākumam, kurā var sastapt Latvijas vadošos zinātniekus, ārvalstu lektorus un zinātnes politikas veidotājus. Tomēr nemainīga saglabājusies īpašā atmosfēra un kopienas sajūta, kas rodas, sanākot kopā entuziastiskiem un ideju pilniem jaunajiem zinātniekiem. LJZA vasaras skola nav tikai vieta, kur iegūt karjeras attīstībai noderīgas zināšanas, bet tikpat svarīgi, tā ir arī vieta, kur atrast domubiedrus, sadarbības partnerus un draugus, ar kuriem kopā veidot labāku darba un zinātnes vidi Latvijā.”
Pasākums tapis, pateicoties LJZA vasaras skolas finansiālajiem atbalstītājiem: Izglītības fondam AUGT, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, SIA “AstraMed Baltic”, asociācijai “Latvijas Koks”, fondam “Tavs Atbalsts”, SIA “Zvaigzne ABC”. Īpašs un personīgs paldies Hamidam Ladjevardi (Hamid Ladjevardi), Kristiānam Hščanovičam, Gunai Jomai, Ilzei Mičulei, Paulam Beķerim, Sigitai Alksnei, Rasmai Pīpiķei un Sanitai Putniņai.
Tekstu sagatavoja Kristīna Korneliusa, Kristīne Meile, Lelde Šuberte un Raimonda Soloha.
Teksta rediģēšana un koriģēšana: Aiga Bādere.
