LJZA nostāja par nepieciešamajām pārmaiņām Latvijas Zinātņu akadēmijā

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības nostāja par nepieciešamajām pārmaiņām Latvijas Zinātņu akadēmijā

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) atbalsta pārmaiņas Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA), kas stiprinās tās ieguldījumu zinātnes attīstībā, nodrošinās atklātu un profesionālu pārvaldību un veicinās sabiedrības uzticēšanos Latvijas zinātnei. Aicinām Izglītības un zinātnes ministriju un citas iesaistītās institūcijas savas kompetences ietvaros rosināt LZA darbības, finansēšanas un pārvaldības izvērtējumu un uzlabošanu, nosakot konkrētus turpmākās rīcības termiņus. Uzskatām, ka Latvijas Zinātņu akadēmijai ir nozīmīga loma neatkarīgas zinātniskās ekspertīzes nodrošināšanā, akadēmiskā godīguma un zinātnes prestiža stiprināšanā, kā arī Latvijas pārstāvēšanā starptautiskajā vidē. Minēto lomu nepieciešams pamatot ar sabiedrībai saprotamu darbību, caurskatāmu finansējuma izlietojumu un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. LJZA atbalsta LZA locekļus, kuri rosina atklātību un institucionālas pārmaiņas.

Saskaņā ar 2024. un 2025. gada LZA gadagrāmatās publicētajiem datiem aptuveni 60% no Latvijas Zinātņu akadēmijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma tiek novirzīti valsts emeritēto zinātnieku mūža grantu izmaksai [1,2]. Minētā sistēma ir vēsturiski veidots risinājums, kura statuss iedibināts 1995. gadā*. Atzīstot pieredzējušo zinātnieku ieguldījumu un ievērojot jau piešķirto tiesību aizsardzību, LJZA uzskata par nepieciešamu izvērtēt esošās sistēmas mērķu atbilstību mūsdienu kontekstā. Tā kā šie maksājumi paredzēti normatīvajos aktos, to pārskatīšana ir risināma valsts zinātnes politikas līmenī.

Latvijas zinātnes pārstāvniecības kontekstā aktuāls ir arī LJZA priekšlikums par Latvijas Jaunās akadēmijas izveidi, kas veicinās izcilāko un aktīvāko Latvijas jauno zinātnieku līdzdalību Eiropas un pasaules zinātnes telpā. Aicinām šīs organizācijas izveidi iekļaut kopējā diskusijā par zinātnes pārstāvniecības un konsultatīvo institūciju attīstību, nosakot tai ilgtspējīgu finansējumu. Minētais risinājums nodrošinās zinātniskajā izcilībā, sabiedriskajā iesaistē un komunikācijas prasmēs balstītu jauno zinātnieku atlasi, noteikta termiņa dalību, zinātnes nozaru līdzsvaru un darbības autonomiju, balstoties citu valstu pieredzē. Latvijas Jaunās akadēmijas praktisko redzējumu LJZA iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijai 2026. gada janvārī, informējot par nepieciešamību attīstīt izcilāko jauno zinātnieku iesaistes modeli kopējā zinātnes infrastruktūrā [5].

Kā jauno pētnieku un zinātnieku pārstāvji uzskatām, ka valsts budžeta līdzekļiem, kas tiek ieguldīti zinātnē, tās infrastruktūrā un cilvēkkapitālā, jābūt profesionāli pārvaldītiem un to izlietojumam publiski izsekojamam, kā arī uzskatām, ka šajā diskusijā ir būtiski veikt uzlabojumus, ja arī tas pieprasa jaunu struktūru izveidi, lai celtu zinātnes prestižu gan Latvijas, gan starptautiskā kontekstā.

Ar cieņu

Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības valde

Oskars Teikmanis, LJZA valdes priekšsēdētājs, pētnieks
Daniela Godiņa, LJZA valdes locekle, pētniece
Rasma Pīpiķe, LJZA valdes locekle, pētniece
Ingus Pērkons, LJZA valdes loceklis, pētnieks
Aina Semjonova, LJZA valdes locekle, pētniece
Raimonda Soloha, LJZA valdes locekle, pētniece
Laila Silamiķele, LJZA valdes locekle, pētniece

Izmantotie avoti

[1] Latvijas Zinātņu akadēmija. LZA gadagrāmata 2023, 71. lpp., “LZA darbības finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem 2022. gadā”.
[2] Latvijas Zinātņu akadēmija. LZA gadagrāmata 2024, 42. lpp., “LZA darbības finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem 2023. gadā”; sadaļa “Valsts emeritēto zinātnieku padome”.
[3] Zinātniskās darbības likums, 12.¹ pants.
[4] Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumi Nr. 692 “Valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanas kārtība”.
[5] Latvijas Jauno zinātnieku apvienība. Latvijas Jaunā akadēmija: koncepts. Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegts 2026. gada janvārī.