05.02.2025. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Rasma Pīpiķe piedalījās sanāksmē Briselē, ko organizēja Science Advice for Policy by European Academies (SAPEA) – Eiropas akadēmiju kopprojekts, kura mērķis ir nodrošināt, lai Eiropas Komisijas politikas lēmumi balstītos kvalitatīvā, neatkarīgā un starpdisciplināra zinātniskajā pierādījumu bāzē.
Sanāksme bija viens no pasākumiem, kura mērķis ir izanalizēt esošos centienus iekļaušanas dažādības un integrācijas aspektos un plānot, kā nākotnē nodrošināt kvalitatīvu un iekļaujošu zinātnieku konsultāciju procesu. Pasākuma ietvaros notika vairākas saturiskas ievadrunas, kas atspoguļoja dažādu līdzdalības instrumentu darbu līdztiesības nodrošināšanā. Sanāksmes organizatori sniedza arī iepriekšējā perioda izvērtējumu. Proti, SAPEA vienlīdzības, dažādības, iekļaušanas EDI (equity, diversity and inclusion angļu valoda: vienlīdzības, dažādības un iekļaušanas) snieguma analīze 2016.–2026. gadā liecina, ka būtiskākās nevienlīdzības veidojas jau nominēšanas posmā: dzimumu līdzsvars ir vājš (sievietes ~33% nomināciju), un, lai gan atlase to daļēji uzlabo, vairākās darba grupās joprojām pārsniegts 60% viena dzimuma slieksnis, īpaši vīriešu dominētās disciplīnās. Karjeras griezumā mērķi vidējās karjeras pētniekiem tiek sasniegti, bet agrīnās karjeras līdzdalība ir nedaudz zem plānotā, savukārt vēlīnā karjerā saglabājas izteikts vīriešu pārsvars. Ģeogrāfiski Eiropas pētniecības telpas Widening valstu mērķis darba grupās tiek sasniegts, tomēr nominācijās, recenzēšanā un darbnīcās pārstāvība ir zemāka, turklāt nominācijas pārsvarā nāk no kontinentālās Eiropas, ierobežojot plašāku perspektīvu. Attiecībā uz akadēmisko statusu atlase nodrošina ≥50% Akadēmiju locekļu īpatsvaru darba grupās, kamēr recenzēšanā un darbnīcās vairāk dominē ne-biedri, daļēji tādēļ, ka tur apzināti iesaista arī praktiķus un ieinteresētās puses. Galvenais izaicinājums ir tāds, kas liek apzināties, ka ir būtiski saprast ne tikai to, kā notiek pats rekomendāciju izstrādes process, bet arī tas, kas ir tie, kuri šo konsultāciju sniedz, kāda ir šo cilvēku autoritāte sniedzot konsultācijas, kā arī, kāda ir savstarpējā sinerģija starp konsultācijas nodrošinošiem darba grupas pāstāvjiem.
Sanāksmē piedalījās gan cilvēki, kuri ir atbildīgi par jaunas EDI stratēģijas izstrādi, gan cilvēki, kuru profesionālā kompetence skar šo tēmu. Visi dalībnieki strādāja trīs savstarpēji cieši saistītās tematiskajās darba grupās, kas kopā veidoja pamatu EDI stratēģijas izveides procesiem, kas nodrošina zinātnes konsultāciju kvalitāti rīcībpolitikas izstrādei Eiropas Komisijas līmenī.
- Iekļaujoša līdzdalība un varas līdzsvars ekspertu grupās – skatījās uz to, kā nodrošināt, lai dažādu karjeras posmu, institucionālās piederības un disciplīnu pārstāvji varētu vienlīdzīgi iesaistīties diskusijās un ietekmēt lēmumu veidošanu.
- Starpdisciplinaritāte un dažādība zinātniskajās konsultācijās – pievērsa uzmanību tam, kā pārklājošās identitātes (piemēram, dzimums, karjeras posms, ģeogrāfiskā izcelsme, disciplīna) ietekmē to, kuru balsis tiek uzklausītas un kuras perspektīvas nonāk ieteikumos Eiropas Komisijai.
- Monitorings, mācīšanās un EDI pieejas uzlabošana – analzēja to, ka kvalitatīvs zinātnes padoms prasa ne tikai vērtības, bet arī skaidrus un pārskatāmus mehānismus to īstenošanas izvērtēšanai.
Rasma diskusijās uzsvēra, ka līdz šim īstenotā iekļaušanas pieeja, saskaņā ar pieejamiem dokumentiem koncentrējas galvenokārt uz formālu (noteikti kritēriji) pārstāvniecību, bet ne vienmēr pietiekami ņemot vērā tos aspektus, kas būtiski ietekmē zinātniskā pienesuma kvalitāti. Rasma rosināja ekspertu atlasē izskatīt iespēju ņemt vērā sistemiskās dažādības principus – skatīties ne tikai uz to, kurš ir pie galda, bet kādas zināšanas, pieejas un pieredzes veido gala secinājumus, vienlaikus uzsverot, ka konkrētie atlases kritēriji nevar būt universāli – tie ir jāpielāgo katrai tēmai un rīcībpolitikas jautājumam atsevišķi. Kā piemērus (nevis obligātu vai izsmeļošu sarakstu) piedāvājot vairākus kritēriju virzienus, kas ir nozīmīgi kvalitatīvam zinātniskajam pienesumam, piemēram:
- Metodoloģiskā dažādība – lai vienas metodes dominēšana neierobežotu secinājumus, ir būtiski apvienot, piemēram, kvantitatīvos datus ar kvalitatīvu analīzi, modelēšanu vai jauktajām metodēm, atkarībā no jautājuma rakstura.
- Pierādījumu veidu pārklājums – politikas ieteikumu kvalitāte pieaug, ja ir ņemti vērā dažādi pierādījumu avoti, piemēram, eksperimentāli pētījumi, novērojumi, reāli piemēri no nozares, gadījumu analīzes un citi pierādījumi.
- Pieredze zinātnes – rīcībpolitikas saskarsmē – ekspertiem ir būtiski saprast ne tikai pētniecību, bet arī to, kā zinātniskās atziņas tiek izmantotas rīcībpolitikas veidošanā, tostarp darbā ar rīcībpolitikas ieteikumiem vai regulējumu.
- Sektoru un lomu dažādība – kvalitatīvs padoms prasa skatījumu no akadēmiskās vides, valsts pārvaldes, NVO, profesionālās prakses vai starptautiskajām organizācijām, katrs sektors izgaismo atšķirīgus riskus un iespējas.
- Darba grupu pārstāvju domāšanas un lēmumu pieņemšanas stilu dažādība – būtiski ir apzināti iekļaut gan sistēmiski domājošus ekspertus, gan kritiskos “izaicinātājus”, gan piesardzīgākus dalībniekus, gan tādus, kuri ir inovācijām atvērtāki, lai secinājumi nebūtu vienpusēji.
Visi darba grupās izstrādātie priekšlikumi tiks apkopoti un balstoties uz tiem tiks veidoti papildinājumi un uzlabojumi nākamjiem zinātnes konsultāciju sniegšanas procesiem.
Tas ir apsveicami, ka Latvijas Jauno zinātnieku apvienībai ir iespēja sniegt savu pienesumu tik nozīmīgā procesā.
Atskatu sagatavoja: Rasma Pīpiķe.
