12.-13. maijā notika Ziemeļvalstu-Baltijas Jauno akadēmiju tikšanās “Nordic-Baltic Meeting of Young Academies 2026”, ko rīkoja Latvijas Jauno zinātnieku apvienība.
Kopš 2022. gada Ziemeļvalstu–Baltijas valstu Jauno akadēmiju tikšanās (“Nordic-Baltic Meeting of Young Academies”, NBM) notiek katru gadu kādā no reģiona valstīm, pulcējot agrīnās karjeras pētniekus un jauno akadēmiju pārstāvjus no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Sadarbības platforma kalpo kā telpa pieredzes apmaiņai, kopīgu iniciatīvu veidošanai un reģionālās sadarbības stiprināšanai zinātnes, akadēmiskās brīvības un pētniecības integritātes jautājumos. 2026. gadā pirmo reizi par tikšanās organizētāju kļuva Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), kura 12. un 13. maijā Rīgā uzņēma jauno akadēmiju pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas. Tikšanās norisinājās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un pulcēja aptuveni 40 dalībniekus, lai diskutētu par zinātnei un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem: zinātni drošībai un noturībai, akadēmisko ētiku un pētniecības integritāti, kā arī akadēmisko brīvību globālās nestabilitātes apstākļos.
NBM tikšanās gadu gaitā kļuvušas arī par nozīmīgu sadarbības un kopīgu pozīciju veidošanas platformu. Jauno akadēmiju pārstāvji izstrādā kopīgus paziņojumus un iniciatīvas, aktualizējot zinātnes kopienai būtiskus jautājumus. Viena no šādām iniciatīvām ir kopīgi izstrādātais “Call for Action”, kurā uzsvērta nepieciešamība stiprināt akadēmisko brīvību, ilgtermiņa pētniecības politiku un neatkarīgas akadēmiskās vides aizsardzību demokrātiskā sabiedrībā.
Rīgas tikšanās bija nozīmīga arī Latvijas kontekstā, jo LJZA šobrīd attīsta Latvijas Jaunās akadēmijas konceptu. Tādēļ sadarbība ar citu valstu jaunajām akadēmijām deva iespēju iepazīt dažādus organizatoriskos modeļus, pārņemt labās prakses piemērus un stiprināt Latvijas jauno zinātnieku iesaisti starptautiskajā akadēmiskajā kopienā.
Mūsdienīgs un aktuāls saturs
LJZA 2026. gadā bija gods pirmo reizi Latvijā organizēt Ziemeļvalstu–Baltijas valstu Jauno akadēmiju tikšanos , Rīgā pulcējot agrīnās karjeras pētniekus un jauno akadēmiju pārstāvjus no septiņām Baltijas jūras reģiona valstīm. Šādas tikšanās ir nozīmīga zinātnes diplomātijas platforma, kas stiprina sadarbību starp reģiona akadēmiskajām kopienām un apliecina, ka Latvijas zinātne ir daļa no plašākas Ziemeļvalstu, Baltijas un Eiropas zinātnes telpas.
Veidojot NBM 2026 programmu, LJZA valde apzināti izvēlējās tēmas, kas vienlaikus atspoguļo aktuālos sabiedrības izaicinājumus, ir būtiskas jauno zinātnieku interešu aizstāvībai un sasaucas ar Latvijas zinātnes nozares attīstības jautājumiem. Programma tika veidota kā starpdisciplināra platforma diskusijām par zinātnes lomu drošības un noturības stiprināšanā, akadēmiskās vides kvalitāti, pētniecības integritāti un akadēmiskās brīvības aizsardzību laikā, kad šie jautājumi kļūst arvien nozīmīgāki gan Eiropā, gan pasaulē.
NBM 2026 programma bija daudzveidīga un starpdisciplināra, apvienojot plenārlekcijas, dalībnieku prezentācijas, paneļdiskusijas un interaktīvas darbnīcas. Diskusiju centrā bija trīs galvenās tēmas:
- Zinātne drošībai un noturībai;
- Akadēmiskā ētika un pētniecības integritāte;
- Akadēmiskā brīvība globālas nestabilitātes apstākļos.
Zinātne drošībai un noturībai
Tematisko ietvaru tēmai par zinātni un drošību noturībai ievadīja Latvijas Universitātes rektora prof. Gundara Bērziņa plenārlekcija “Science for security and resilience”, kurā viņš pievērsās zinātnes un universitāšu lomai mūsdienu drošības situācijā. Prof. Bērziņš uzsvēra, ka šobrīd zinātniekiem un universitātēm jāapzinās, ka praktiski jebkurš pētījums var tikt izmantots gan civilām un mierlaika vajadzībām, gan arī bruņotu konfliktu apstākļos. Tas rada jaunus ētiskus un stratēģiskus izaicinājumus akadēmiskajai videi, jo kara situācijās aktivizējas principi un prioritātes, kas miera laikā šķistu nepieņemami vai pat neiedomājami.
Vienlaikus viņš akcentēja, ka zinātnieku uzdevums nav pieņemt politiskus lēmumus valdību vietā, bet gan sniegt datos un pierādījumos balstītus scenārijus un analīzi, kas palīdzētu lēmumu pieņēmējiem orientēties sarežģītās situācijās. Šajā kontekstā tika pieminēts arī Latvijas darbs pie “Latvija 2050” stratēģijas izstrādes, kas aktualizē nepieciešamību stiprināt datos balstītas rīcībpolitikas pieeju un ciešāku sadarbību starp zinātnes kopienu un politikas veidotājiem.
Dalībnieku prezentācijas apliecināja, cik daudzveidīgi mūsdienās tiek skatīti drošības un noturības jautājumi. Prezentācijās tika aplūkotas gan vēsturiskas un sociālas, gan tehnoloģiskas, medicīniskas un vides tēmas, uzsverot zinātnes lomu sabiedrības ilgtermiņa noturības stiprināšanā.
Somijas Jaunās akadēmijas pārstāve Hannah Kaarina Yoken prezentācijā “Scientists for peace: academics & pacifism in the 1980s across the Iron Curtain” analizēja akadēmiskās vides iesaisti pret kodolieročiem vērstajās kustībās Aukstā kara laikā. Viņas pētījums aktualizēja jautājumu par zinātnieku profesionālo un ētisko atbildību sabiedrības priekšā, kā arī par akadēmiskās kopienas spēju iesaistīties starptautiskos drošības procesos.
Zviedrijas Jaunās akadēmijas pārstāve Laura Bacete Cano prezentācijā “How resilient are our crops? Science at the frontline of biological security” pievērsās lauksaimniecības noturībai klimata pārmaiņu un bioloģisko apdraudējumu kontekstā. Viņa uzsvēra, ka pārtikas drošība nav saistīta tikai ar ražas apjomu, bet arī ar spēju aizsargāt bioloģiskās sistēmas, no kurām atkarīga pārtika, enerģija un klimata stabilitāte. Minētā tēma kļūst arvien nozīmīgāka Eiropas un globālās drošības kontekstā.
Lietuvas Jaunās akadēmijas pārstāvis Andrius Tamošiūnas prezentācijā “Waste-to-X concept for increasing local energy security and resilience” iepazīstināja ar vietējo biomasas un atkritumu resursu izmantošanu enerģijas un ķīmisko vielu ieguvē. Viņš akcentēja tehnoloģiju nozīmi enerģētiskās neatkarības un vietējās noturības stiprināšanā, īpaši laikā, kad enerģētikas drošība kļuvusi par vienu no Eiropas prioritātēm.
Norvēģijas Jaunās akadēmijas pārstāvis Erik Sveberg Dietrichs prezentācijā “Between cold and conflict: environmental exposure and human security in the high north” aplūkoja cilvēku drošību aukstā klimata apstākļos (viņš veic pētījumus Norvēģijas ziemeļos) un konfliktu zonās. Viņš pievērsa uzmanību hipotermijas riskiem bēgļu un militāro konfliktu situācijās, uzsverot medicīniskās pētniecības nozīmi cilvēku dzīvību glābšanā un noturības stiprināšanā ekstremālos apstākļos.
Savukārt Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis Ingus Pērkons prezentācijā “You cannot build resilience against what you cannot measure” aktualizēja mazāk redzamos vides un ķīmiskos riskus. Viņš uzsvēra, ka sabiedrības noturība ir cieši saistīta ar spēju identificēt, analizēt un monitorēt piesārņojumu un jaunus ķīmiskos riskus, kas ilgtermiņā var būtiski ietekmēt cilvēku veselību un vidi. Ingus dalījās ar piemēru, kā dažādas ķimikālijas veic izmaiņas dabiskos apstākļos un izjauc dažādas barības ķēdes, kas pēcāk rada sabiedrībai patiesus draudus.
Kopumā prezentācijas apliecināja, ka drošība un noturība mūsdienu zinātnē tiek skatīta plaši, tajā ietverot jautājumus par demokrātiju un miera jautājumiem līdz pārtikas, enerģētikas, veselības un vides drošībai.
Akadēmiskā ētika un pētniecības integritāte
NBM 2026 otrās dienas centrālā tēma bija akadēmiskā ētika un pētniecības integritāte. Tie ir jautājumi, kas pēdējos gados kļuvuši īpaši aktuāli gan Latvijas, gan starptautiskajā akadēmiskajā vidē. Sesiju ievadīja Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnese, Latvijas Zinātņu akadēmijas locekle, profesore Dr. iur. Sanita Osipova ar plenārlekciju “Academic ethics and research integrity”. Savā uzrunā viņa uzsvēra, ka akadēmiskā brīvība ir fundamentāla demokrātiskas sabiedrības vērtība, kas vienlaikus ietver arī atbildību. Prof. Osipova akcentēja, ka akadēmiskā vide nevar pastāvēt bez brīvas domas, savukārt ētikas normas iegūst nozīmi tikai tad, ja cilvēks spēj brīvi izvērtēt savu rīcību un uzņemties atbildību par saviem lēmumiem.
Lekcijā tika aplūkota akadēmiskās brīvības attīstība no vēsturiskā skatpunkta līdz mūsdienu izaicinājumiem, īpaši pievēršoties politiskā spiediena, regulējuma un institucionālās pārvaldības ietekmei uz zinātni. Prof. Osipova uzsvēra, ka akadēmiskā brīvība nav tikai individuāla tiesība, bet arī demokrātijas priekšnoteikums, savukārt drosme, godīgums, cieņa un atbildība ir centrālās akadēmiskās vērtības, uz kurām balstās uzticama zinātne.
Pēc plenārlekcijas dalībnieki iesaistījās diskusijās “pasaules kafejnīcas” formātā, kurās tika apspriesti četri būtiski jautājumi:
- pētniecības integritātes definēšana caur kopīgām vērtībām vai formāliem noteikumiem “What should define research integrity – shared values or formal rules?” (diskusijas vadītāja LJZA valdes locekle Laila Silamiķele);
- preventīvas pieejas veidošana ētikas pārkāpumu novēršanai “How can research environments shift from reacting to misconduct to preventing it?” (diskusijas vadītāja LJZA valdes locekle Raimonda Soloha);
- pētniecības integritātes kultūras stiprināšana agrīnās karjeras pētnieku vidū “Building a culture of research integrity by empowering early-career researchers” (diskusijas vadītāja LJZA valdes bijusī priekšsēdētāja Antra Boča)
- kā arī robežas starp mākslīgā intelekta izmantošanu un ļaunprātīgu izmantošanu zinātnē “Where should we draw the line between support and misuse of AI in research?” (diskusijas vadītāja Lietuvas Jaunās akadēmijas pārstāve Meda Andrijauskienė).
Diskusijas spilgti parādīja, ka vairākos jautājumos dažādu valstu pārstāvju viedokļi bija pārsteidzoši vienoti. Dalībnieki uzsvēra nepieciešamību veidot drošu akadēmisko vidi, kur iespējams runāt par kļūdām un neveiksmēm bez bailēm no sankcijām, kā arī akcentēja mentorēšanas, skaidru institucionālo principu un pētniecības kvalitātes kultūras nozīmi. Īpaši bieži izskanēja doma, ka pētniecības integritāte nevar balstīties tikai formālos noteikumos, tās pamatā jābūt kopīgām akadēmiskajām vērtībām un profesionālajai kultūrai.
Vienlaikus diskusijas izgaismoja arī būtiskas atšķirības starp valstu un disciplīnu skatījumiem, īpaši attiecībā uz mākslīgā intelekta izmantošanu zinātnē. Ziemeļvalstu pārstāvju viedokļi šajā jautājumā bija ievērojami atšķirīgi. Daļa pētnieku uzsvēra MI potenciālu efektivizēt literatūras analīzi, administratīvos procesus un zinātnisko komunikāciju, savukārt citi akcentēja riskus, kas saistīti ar datu uzticamību, autorību, kritiskās domāšanas mazināšanos un iespējamu pētniecības kvalitātes degradāciju. Diskusijās izskanēja arī bažas par MI izmantošanu studiju procesā un agrīnās karjeras pētnieku darbā, īpaši jautājumā par to, cik lielā mērā jaunie zinātnieki drīkst paļauties uz MI rīkiem pētniecības un mācību procesā.
Kopumā “pasaules kafejnīcas” formāts ļāva ne tikai apmainīties ar pieredzi, bet arī izgaismot to, cik dažādi akadēmiskās ētikas jautājumi tiek interpretēti dažādās valstīs un institucionālajos kontekstos. Tieši šī daudzveidība kļuva par vienu no vērtīgākajiem diskusiju rezultātiem.
Akadēmiskā brīvība globālas nestabilitātes apstākļos
NBM 2026 noslēdzošā tematiskā sesija bija veltīta akadēmiskajai brīvībai, tēmai, kas pēdējos gados kļuvusi arvien aktuālāka gan Eiropā, gan pasaulē. Sesiju ievadīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore MA Dagnija Baltiņa ar plenārlekciju “Academic freedom in times of global unrest”, kurā akadēmiskās brīvības jautājumi tika skatīti caur bibliotēku, zināšanu pieejamības un kolektīvās atmiņas prizmu.
Savā uzrunā Dagnija Baltiņa uzsvēra bibliotēku nozīmi zinātnes ekosistēmā, ne tikai kā vietām, kur glabājas grāmatas, bet arī kā institūcijām, kas nodrošina zināšanu nepārtrauktību, datu un dokumentu saglabāšanu, kā arī dažādu viedokļu un naratīvu pieejamību ilgtermiņā. Viņa akcentēja, ka zinātniekiem ir svarīgi ne vien izmantot bibliotēkas savā darbā, bet arī apzināties to būtisko lomu zinātnisko datu, publikāciju un sabiedrības intelektuālā mantojuma uzkrāšanā un saglabāšanā. Īpaši nozīmīgi tas kļūst ģeopolitisko pārmaiņu laikā, kad pieaug risks informācijas fragmentācijai, selektīvai interpretācijai vai pat izzušanai no publiskās telpas. Bibliotēkas šādā situācijā kļūst par demokrātiskas sabiedrības un akadēmiskās brīvības “klusajiem sargātājiem”, jo tās saglabā dažādu laikmetu, ideju un skatpunktu liecības neatkarīgi no politiskajām vai ideoloģiskajām pārmaiņām.
Pēc ievadlekcijas norisinājās paneļdiskusija “Defending academic freedom in democratic societies”, kuru vadīja LJZA valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis. Diskusijā piedalījās dažādu valstu jauno akadēmiju pārstāvji Christoffer Basse Eriksen (Dānija), Guro Nore Fløgstad (Norvēģija) un Juan Carlos Rocha Gordo (Zviedrija).
Diskusija spilgti parādīja, ka akadēmiskā brīvība Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs tiek uztverta kā viena no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām, taču vienlaikus dalībnieki uzsvēra, ka tā nav pašsaprotama un var tikt pakāpeniski erodēta. Kolēģi no Dānijas un Norvēģijas dalījās ar piemēriem, kuros zinātnieki nonākuši zem spiediena pēc tam, kad viņu pētījumu rezultāti nonākuši pretrunā industriju vai ekonomisko interešu grupu interesēm. Tika uzsvērts, ka šādās situācijās uzbrukumi bieži nav vērsti tikai pret konkrētu pētījumu, bet arī pret pašu pētnieku, viņa reputāciju, profesionālo uzticamību un akadēmisko karjeru. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka bez spēcīga institucionāla un nozares atbalsta individuāli zinātnieki šādās situācijās var kļūt īpaši ievainojami.
Īpašu rezonansi diskusijā izraisīja Oskara Teikmaņa piemērs no Latvijas zinātnes politikas veidošanas prakses. Viņš dalījās ar situāciju, kur pēc diskusijām par Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu normatīvajos aktos tika ieviestas izmaiņas, kas paredzēja sabiedrības līdzdalību viedokļa paušanā par to, kādas tēmas zinātniekiem būtu jāpēta. Starptautiskie kolēģi šo piemēru vērtēja kā satraucošu signālu par nepietiekamu izpratni par akadēmiskās brīvības principiem un zinātnes neatkarības nozīmi valsts attīstībā. Diskusijā tika uzsvērts, ka demokrātiskā sabiedrībā zinātnes virzieniem jābalstās zinātniskajā kompetencē, pētniecības kvalitātē un akadēmiskās kopienas profesionālajā autonomijā, nevis īstermiņa sabiedriskajā vai politiskajā spiedienā.
Vienlaikus paneļdiskusijā vairākkārt izskanēja doma, ka akadēmiskās brīvības aizsardzība nav iespējama bez pašas zinātnes kopienas spējas saliedēties un iestāties par savām pamatvērtībām. Dalībnieki uzsvēra, ka situācijās, kad pētnieki nonāk politiska, ekonomiska vai sabiedriska spiediena ietekmē, īpaši svarīgs kļūst institucionālais un kolēģu atbalsts. Zinātnes kopienai jāspēj ne tikai aizstāvēt individuālus pētniekus, bet arī konsekventi skaidrot sabiedrībai akadēmiskās brīvības nozīmi demokrātijas, inovāciju un ilgtspējīgas valsts attīstības kontekstā.
Diskusija noslēdzās ar kopīgu atziņu, ka akadēmiskā brīvība nav abstrakta vai tikai akadēmiskai videi aktuāla vērtība. Tā ir viens no priekšnoteikumiem kvalitatīvai zinātnei, uz pierādījumiem balstītai rīcībpolitikai un demokrātiskas sabiedrības noturībai ilgtermiņā.
Kopsavilkums un atziņas
NBM 2026 diskusijas un prezentācijas apliecināja, ka mūsdienu zinātnes izaicinājumi arvien retāk ir skatāmi vienas disciplīnas ietvaros. Starpdisciplinārais skatījums bija viens no būtiskākajiem tikšanās ieguvumiem, ļaujot jaunajiem pētniekiem saskatīt kopīgus izaicinājumus dažādās zinātnes nozarēs un izprast starpdisciplinaritātes nozīmi gan drošības, gan pētniecības integritātes, gan akadēmiskās brīvības jautājumos. Diskusijas apliecināja, ka zinātne un akadēmiskā brīvība ir cieši saistītas ar demokrātiskas un noturīgas sabiedrības attīstību, savukārt pētniecības kvalitāte nav nodrošināma tikai ar formāliem noteikumiem vien, tai nepieciešama spēcīga akadēmiskā kultūra, profesionālā atbildība un savstarpēja uzticēšanās akadēmiskajā vidē.
Vienlaikus tikšanās izgaismoja arī to, cik būtiska ir starptautiska sadarbība un jauno zinātnieku iesaiste kopīgu pozīciju veidošanā. NBM 2026 vēlreiz apliecināja, ka Latvijas zinātne ir daļa no plašākas Ziemeļvalstu, Baltijas un Eiropas akadēmiskās telpas, kur kopīgi tiek meklēti risinājumi gan zinātnes politikas, gan akadēmiskās brīvības un pētniecības integritātes jautājumos.
Pasākums tika rīkots ar NordForsk finansiālo atbalstu. Pateicības par pasākuma organizēšanu LJZA valdei – Oskaram Teikmanim, Rasmai Pīpiķei, Lailai Silamiķelei, Danielai Godiņai, Raimondai Solohai, Ainai Semjonovai, Ingum Pērkonam, kā arī Antrai Bočai.
Rakstu sagatavoja Rasma Pīpiķe un Kristīne Meile. Tas lasāms arī “Zinātnes Vēstneša” 2026. gada 25. maija numurā.
