Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) atzinīgi vērtē Ministru prezidenta Andra Kulberga vēlmi pilnveidot valsts pārvaldes efektivitāti un izvērtēt publisko līdzekļu izlietojumu [1].
Būtiski ir nodalīt valsts pasūtītos pētījumus un konsultatīvos pakalpojumus no zinātnes sistēmas kopumā. Liela daļa publiski apspriesto piemēru nav saistīti ar fundamentālo vai lietišķo pētniecību Latvijas zinātniskajās institūcijās, bet gan ar konkrētu valsts iestāžu pasūtījumiem. Tādēļ atsevišķu pētniecības līgumu izvērtēšana nevar būt pamats secinājumiem par Latvijas zinātnes kvalitāti. Latvijas zinātnes finansēšanas un kvalitātes izvērtēšanas mehānismi pēdējos gados ir būtiski pilnveidoti, piemēram, Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursā projektu pieteikumus vērtē starptautiski eksperti un projekti sīvā konkurencē pierāda savu zinātnisko izcilību.
LJZA uzskata, ka vispārināta retorika rada priekšstatu, ka pētniecība kopumā ir mazvērtīga, ka pētnieki nelietderīgi izmanto publiskos līdzekļus un ka zinātniski pierādījumi nav būtisks instruments rīcībpolitikas veidošanā. Laikā, kad visā pasaulē pieaug dezinformācijas ietekme un samazinās uzticēšanās ekspertu zināšanām, izvēlētā retorika rada papildu riskus Latvijas spējai izstrādāt zināšanās balstītus risinājumus sabiedrības izaicinājumiem.
Latvija Eiropas Savienības Padomes prezidentūras laikā 2028. gadā apņēmusies īpašu uzmanību pievērst zinātnei, inovācijām un pētniecības konkurētspējai [2]. Ja Latvija vēlas kļūt par zināšanās balstītu ekonomiku, politiskajai vadībai ir jāstiprina, nevis jāmazina sabiedrības uzticēšanās pētniecībai.
LJZA atgādina, ka Latvijas zinātnes lielākais izaicinājums ir nepietiekams un neprognozējams finansējums. Kritiska situācija ir Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu programmā, kur kvalitatīvi novērtētu projektu skaits būtiski pārsniedz pieejamo finansējumu. Tādēļ, ja valdība pēc izvērtējuma konstatē neefektīvus valsts pārvaldes institūciju pētniecības pasūtījumus vai konsultāciju iepirkumus, viens no risinājumiem būtu šos līdzekļus novirzīt uz instrumentiem ar skaidriem un caurskatāmiem principiem, kuru ietvars nodrošina zinātnes izcilību. Tas ļautu mazināt neefektīvus tēriņus un stiprināt Latvijas spēju radīt kvalitatīvas, neatkarīgas un rīcībpolitikā izmantojamas zināšanas.
LJZA atgādina, ka akadēmiskā brīvība un neatkarīga zinātne ir demokrātiskas sabiedrības pamatelementi. Zinātnes kvalitātes izvērtēšanai jābalstās profesionālos, caurskatāmos un starptautiski atzītos kritērijos, nevis publiskos vispārinājumos vai atsevišķos piemēros. Latvijai nepieciešama efektīva valsts pārvalde un spēcīga zinātne. Šie mērķi nav pretrunā.
LJZA ir gatava iesaistīties konstruktīvā dialogā ar valdību un Latvijas Republikas Saeimu, lai kopīgi meklētu risinājumus valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai, vienlaikus stiprinot Latvijas zinātnes pārvaldību un tās ieguldījumu valsts attīstībā.
Ar cieņu
Oskars Teikmanis, LJZA valdes priekšsēdētājs, pētnieks
Daniela Godiņa, LJZA valdes locekle, pētniece
Rasma Pīpiķe, LJZA valdes locekle, pētniece
Ingus Pērkons, LJZA valdes loceklis, pētnieks
Aina Semjonova, LJZA valdes locekle, pētniece
Raimonda Soloha, LJZA valdes locekle, pētniece
Laila Silamiķele, LJZA valdes locekle, pētniece
