Domā lēni par zinātni uz Pasaules mazākās skatuves sarunu festivālā LAMPA

Foto: Sarunu festivāla LAMPA fotogrāfi Valdis Kauliņš, Juris Ross

2024. gada 5. un 6. jūlijā Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) piedalījās sarunu festivālā LAMPA ar pasākumu kopumu “Domā lēni”. Pētījumā par zinātnes patēriņu un sabiedrības līdzdalību Latvijā secināts, ka tikai 21% iedzīvotāju ir informēti par konkrētiem Latvijas zinātniekiem, bet 20% par Latvijas zinātnes sasniegumiem [1]. Tāpēc LJZA sociālās kampaņas mērķis bija veicināt sabiedrības interesi par zinātni un tajā notiekošajiem procesiem. Jaunajiem zinātniekiem reti tiek dota iespēja runāt par savu pētījumu, to saistību ar ikdienas dzīvi un skaidrot pētījumu ietekmi uz sabiedrībai svarīgiem procesiem. Idejas iniciatore un dzinējspēks ir LJZA biedre Rasma Pīpiķe. Pasākumā, sarunājoties ar astoņiem dažādu nozaru jaunajiem zinātniekiem, vēlējāmies noskaidrot, kā lēno domāšanu praktizē katrs no intervējamajiem, kā arī iedziļinajāmies dažādās zinātnes nozarēs.

Ko nozīmē “Domā lēni”?
Ideja par “Domā lēni” konceptu radās, diskutējot par vēstījumu, ko LJZA vēlas nodot sabiedrībai. Iedvesmojoties no psihologa un Nobela prēmijas laureāta ekonomikā (2002) Daniela Kānemana (Daniel Kahneman) grāmatas “Domā ātri, domā lēnām”, kurā viņš apraksta divas domāšanas sistēmas ‒ ātro jeb impulsīvo un intuitīvo un lēno jeb apzināto un stukturēto ‒, nonācām pie koncepta par “Domā lēni” kā vadmotīva izvēli.
“Clickbait” virsraksti un īsformāta teksta un video saturs sociālajos tīklos neļauj pilnvērtīgi uztvert informāciju, tomēr piesaista daudzu uzmanību. Mēs dzīvojam informācijas piesātinātā laikmetā, kurā varam piekļūt gan kvalitatīvam informācijas saturam, gan arī tikt pakļauti dezinformācijai un viltus ziņām. Lai arī ikdienas steigā un pienākumu daudzuma dēļ ne vienmēr esam spējīgi iedziļināties it visās aktualitātēs, ir būtiski, ka informāciju uzzinām no ticamiem avotiem, spējam to kritiski analizēt, kā arī ar veselīgu skepsi spējam paskatīties uz pašu viedokli par dažādiem jautājumiem.

Pasākuma atklāšanas runā LJZA valdes locekle Tatjana Pladere uzsvēra: “Mēs aicinām Jūs domāt par to, kā jūs domājat un kapēc tas ir būtiski. [..] Domāt lēni mācāmies arī zinātnē. Tas ir tas, ko mēs varam pārnest un pārņemt no zinātnes ikdienā‒ domāt strukturēti un loģiski. Katrreiz, kad mums ir jauni dati vai jauna, oponējoša teorija, mums ir jāsaprot, kapēc tā ir. [..] Lai to visu izdarītu, mums ir nepieciešama lēnā domāšana, iedziļināšanās, un tikai tad mēs varēsim saprast, kā tad ir patiesībā.”

Uz Pasaules mazākās skatuves tika intervēti:

Ilze Dimante, Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece, slavenās un saliedētās pasaules kartupeļu cilvēku kopienas locekle;

Daniela Godiņa, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece un Ph.D. dabaszinātnēs,

Didzis Meļķis, pilsoņu iniciatīvas platformas ManaBalss.lv vadītājs un doktorants politikas zinātnēs,

Ingus Pērkons, zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks un Ph.D. ķīmijā,

Ilze Bērziņa, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes cilvēktiesību pasniedzēja un doktorante sociālajās zinībās tiesību zinību apakšnozarē,

Oskars Teikmanis, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks, doktorants datorzinātnēs un LJZA valdes loceklis,

Laura Ansone, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece un doktorante molekulārajā bioloģijā,

Alise Vītola, pētniece, projekts “ARENAS – Ekstrēmistu vēstījumu analīze un atbildes uz tiem”.

Dalībniekus intervēja Rasma Pīpiķe un Linards Kalniņš. Rasma ir dažādības vadības eksperte un Latvijas Pilsoniskās alianses dibinātāja, kas ir lielākā pilsoniskās sabiedrības organizāciju platforma Latvijā. Rasma šobrīd studē doktorantūrā, padziļinot savas zināšanas un izstrādājot pētījumu dažādības vadībā. Šai tēmai viņa ir veltījusi lielu daļu savas karjeras. Rasma ir arī programmas Apvārsnis Eiropa (Horizon Europe) projekta ARENAS vadītāja. Linards ir pedagogs, mūziķis, publicists un datu zinātnieks, kurš tic, ka katrai labai idejai pienāk īstais brīdis tikt īstenotai. Viņš pasniedz akustiku, dzirdes uztveri un digitālos signālus Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī populārās mūzikas vēsturi LKA Kultūras koledžā. Linards vada kritiski analītisko raidījumu “Dziesmusvētku tīklos” un aktīvi raksta par mūziku portālā Satori un žurnālā Mūzikas Saule. Viņš ir arī aktīvs mūziķis un pamatskolas kora diriģents, kurš savieno cilvēkus ar mūzikas skaņām.

Atskatoties uz pasākumu, Rasma stāsta: “Esmu patiesi gandarīta, ka LJZA izdevās veikt šo ambiciozo iniciatīvu. Veidojot šo pasākumu, man radās vairākas atziņas. Pirmkārt, redzu, cik daudz kolosālu jaunu pētnieku un zinātnieku mums Latvijā ir. Institūciju galvenais pienākums ir nodrošināt šiem cilvēkiem vidi, kurā viņi savas zināšanas spēj īstenot vislabākajā iespējamā veidā. Otrkārt, sapratu, ka Latvijā ir organizācijas, institūcijas un uzņēmumi, kuri ir gatavi atbalstīt zinātni un, jo īpaši, iniciatīvas jauno zinātnieku ataudzei. Tomēr ar diezgan lielu nopūtu secinu, ka institūcijas, kuru pienākums tas patiesi ir, to nedara pietiekami efektīvi. Nereti tās skatās uz parametriem, kas nav zinātnes mēraukla, piemēram, “like” skaits Facebook platformā. Tas patiesi skumdina. Uzskatu, ka institūcijām ar entuziasmu jāuzņem idejas no jaunajiem zinātniekiem, nevis pašiem jāīsteno “iedomāti” efektīvākās iniciatīvas. Mēs varam būt pateicīgi, ka Latvijā ir LJZA, kur ir gan zināšanas, gan entuziasms uzlabot zinātnes ekosistēmu, tā ir aba atbalsta platforma jaunajiem pētniekiem uzsākot savu karjeru. Treškārt, pati nozīmīgākā atziņa man personīgi bija fakts, ka intervēšanas laikā sapratu formulu, kā runāt ar zinātniekiem, lai viņi vislabāk spētu atvērties un stāstīt par saviem zinātniskajiem mērķiem. Tas ir vienkārši! Kā jautājumu uzdevējam nevajag izlikties “pārgudram”, bet intervijā “iet iekšā” nedaudz kā bērnam, kurš ir “kāpēcīša” posmā. Tā ir nezināšanas, labestības un atvērtības kombinācija, kas rada visdrošāko vidi sarunai.”

Par savu pieredzi, intervējot zinātniekus, Linards atklāj: “ Pateicoties LJZA, man bija tā laime festivālā “Lampa” intervēt sešus Latvijas jaunos zinātniekus un zinātnes procesu atbalstītājus. LJZA moto ir “Domā lēni”, un katra no sarunām man lika atgriezties pie dažām domām vēl ilgāku laiku pēc pasākuma.
Didzis Meļķis man sarunā lika aizdomāties par to, kā, pētot dažādus politiskos procesus, aktīvi nodarboties ar sevis “skenēšanu” un regulāru “attīrīšanu”, lai neiekristu cinismā. Prātā palika citāts: “Tas, par ko tu stāvi un krīti, ir atkarīgs no tā, kur tu sēdi.” Jeļena Brokāne no SIA “JCDecaux” lika paskatīties uz pieturām, kas, kā izrādās, izmantojot Wi-Fi tehnoloģijas, zina, kur un cik reizes esmu tām gājis garām. Alise Vītola lika aizdomāties par pētnieku personīgajām politiskajām nostājām pētot radikalizēšanos sociālajos tīklos. Ilze Bērziņa, noslēdzot sarunu par aktualitātēm cilvēktiesību pētniecībā, teica: “Ja tev šķiet, ka kaut kas nav kārtībā, visticamāk kaut kas, tiešām, nav kārtībā.” Tas aizkustināja gan mani, gan izraisīja asaras vairākos klātienes klausītājos. Kristiāns Hščanovičs no SIA “AstraMed Baltic”, kurš RSU pasniedz militāro medicīnu, lika aizdomāties par moderno tehnoloģiju un datorspēļu lomu medicīnas attīstībā. Laura Ansone pierādīja, ka ir vērts nesteigties ar studiju uzsākšanu un sākt tās, kad par atrasto tēmu tiešām esi spējīgs kaislīgi “iedegties”.

Ilze Dimante par kartupeli
Ilze D. sarunā atklāja, ka kartupelis, tik pieticīgais un visiem tik labi zināmais ir arī zinātnieku pētījumu objekts, ap kuru veidojušās plašas zinātniskās organizācijas un pat 2 augtsākā līmeņa zinātniskie žurnāli. Tie ir globāls pārtikas drošības augs, viegli pieejams un daudzveidīgs, turklāt īsts superēdiens, kas nodrošina cilvēku ar gandrīz visām uzturvielām (izņēmums – kartupeļos nav D vitamīna). Protams, ēst tikai kartupeļus būtu pārāk garlaicīgi, bet paši kartupeļi var būt iedvesmas avots sarunām starp dažādām sabiedrības grupām, ieskaitot dažādu zinātnes nozaru pārstāvjus. Kartupeļi vieno!
Interviju ar Ilzi skaties šeit.

Daniela Godiņa par dabu
Daniela uzsver: “Domāt lēni par dabu liecina par pārdomātu un apzinātu pieeju dabas un zinātnes izpratnei un izpētei. Tas nozīmē, ka jāvelta laiks, lai rūpīgi novērotu, pārdomātu un analizētu, nevis steigtos ar secinājumu veikšanu. Domā lēni koncepts veicina pacietību, iedziļināšanos un rūpīgu dabas parādību un zinātnisko pētījumu sarežģītības un nianšu izpratni. Zinātne nav domāta vienai dienai, tā ir ilgtermiņa domāšana. Jebkurai idejai ir vajadzīgs laiks, lai to pārbaudītu, detalizēti izpētītu, ja nepieciešams, uzlabotu. Nav jābaidās no kļūdām, būtiski ir iemācīties tās pamanīt un laicīgi tās labot, tas nepieciešams, lai notiktu progress. Neviena attīstība nevar notikt bez progresa, sevis apzināšanas un uzlabošanas. Taču tas ir iespējams tikai ilgtermiņā, pakāpeniski tiecoties sasniegt mērķi. Tieši tāpat kā cilvēkiem, arī daba attīstās un iet līdzi laikam. Galvenais, ka šajā attīstības procesā, cilvēks nekļūst par dabas postītāju. Cilvēkam un dabai nepieciešams būt harmonijā ‒ līdzīgi domājošā, ilgstošā, pārdomātā un nesteidzīgā, domājot lēni par dabu, par cilvēku, par dzīvību.”
Interviju ar Danielu skaties šeit.

Didzis Meļķis par līdzdalību
Par saviem atklājumiem Didzis M. uzsver: “Pētījuma gaitā par pilsoņu digitālo līdzdalību, sevišķi likumdošanas procesos, aizvien vairāk pārliecinos, ka būtiski ir precīzi definēt šajā procesā iesaistītās puses jeb aktorus, to lomas un vērtības. Ja tas nenotiek, tad ir risks katram palikt savos “ierakumos”. Tas nav produktīvi; tas ir kaitīgi. Efektīvas digitālās līdzdalības stūrakmens ir uzņēmīgums, piemērota likumdošanas un rīcībpolitiku veidošanas vide, kas iespējo dažāda veida rīcībpolitikas uzņēmējus. Par savu doktora darbu runājot, Didzis M. norāda: “Mana doktorantūras pētījuma fokusā ir pilsoniskie uzņēmēji – organizācijas un indivīdi, kas apzināti vai neapzināti izmanto uzņēmējdarbības principus, lai sasniegtu vērtību jeb savas darbības “peļņu”, pilsonisko labumu. Latvijā ir redzams, ka digitālā līdzdalība ir efektīva, kas redzams platformas ManaBalss.lv darbībā 13 gadu garumā. Latvija ir unikāls šīs jomas efektivitātes piemērs pat globāli, un pētījuma ietvaros tiks noskaidrots – kas ir tā pamatā.”
Interviju ar Didzi skaties šeit.

Ingus Pērkons par ķīmiju
Ingus saka: “Uzskatu, ka nepieciešams mainīt priekšstatus par darbu zinātnē. Pirmkārt, jau labu laiku karjera zinātnē nav viena cilvēka “cīņa” ar kādu pētniecības problēmu, kurā zinātnieks, kā tāds senlaiku mūks, aizvada ilgus gadus izolācijā līdz triumfējoši informē pasauli par jauno atklājumu. Mūsdienās darbu zinātnē vairāk asociējam ar kādu komandas sportu, kurā saspēle ar citiem ieņem fundamentālu lomu. Tas attiecas gan uz sadarbību ar savas nozares pētniekiem, gan iesaistot citu nozaru zinātniekus, industrijas pārstāvjus, likumdevējus un, protams, arī sabiedrību. Otrkārt, zinātnieka profesiju nereti saista ar pašaizliedzīgu nodošanos karjerai, kurā citām dzīves sastāvdaļām un atalgojumam ir otršķirīga loma. Tā tam nevajadzētu būt. Ja vēlamies, lai zinātne spēj piesaistīt un ilgtermiņā noturēt talantīgus un spējīgus cilvēkus, kas nepārvēršas par izdegušiem sērkociņiem karjeras sākumā, ir jāpārstāj glorificēt pārmērīgi ilgas darba stundas un upurēšanos augstāka labumā vārdā.”
Interviju ar Ingu skaties šeit.

Ilze Bērziņa par cilvēktiesībām
Ilzes B. stāsta: “Tiesības skar ikvienu no mums un, ja liekas, ka kaut kas nav kārtībā ar mūsu tiesībām, tad, visticamāk, tā arī ir! Nevajag baidīties to risināt un meklēt palīdzību!” Uz Pasaules mazākās skatuves Ilze B. runāja gan par vēsturisko cilvēktiesību attīstību: kā sākās cilvēkttiesību ievērošana Latvijā, kad vēl nebija pieejami materiāli interneta vidē un latviešu valodā, gan to, ka problēmas un aktualitātes šajā jomā mainās cikliski, atkarībā no politiskās situācijas un dažādiem citiem sociāli ekonomiskiem apstākļiem. Diemžēl šodien runājam par nopietniem pārkāpumiem starptautisko humanitāro tiesību jomā, lai gan bijām cerējuši, ka par karu 21. gadsimtā nebūs jārunā. Ilze skaidroja par Bērna māju jeb Barnahus konceptu bērnu tiesību aizsardzības jomā (Ilzes B. doktora darba tēmu) kā labāko atbalsta modeli bērniem, kuri cietuši no vardarbības.
Interviju ar Ilzi skaties šeit.

Oskars Teikmanis par robotiku
Oskars dalījās ar novērojumu ka, moderno robotizēto sistēmu un mākslīgā intelekta rīku attīstība parasti sniedz solījumu – risinājumi atbrīvos mums laiku, lai domātu par nozīmīgām lietām. Lai arī šo apgalvojumu var uzskatīt par patiesu, to arvien vairāk uztver ar apātiju. Tagad skaitļotāji arī rada mākslu un raksta dzeju. Savā intervijā Oskars uzsvēra, ka roboti mūsu ikdienā var darīt vairāk nekā mums atbrīvot laiku: tie var būt mūsu palīgi glābjot cilvēku dzīvības, kā arī pētot grūti sasniedzamas vietas, tai skaitā ārpus mūsu planētas, esot vietās, kurās mums pašiem nav iespējams nokļūt, tādējādi paplašinot cilvēces zināšanas.”
Interviju ar Oskaru skaties šeit.

Laura Ansone par rehabilitāciju
Laura savā intervijā akcentēja: ”Kamēr lielākā daļa resursu veselības aprūpē tiek veltīti akūtajai medicīnai un hroniskām slimībām, tikmēr prevencija un rehabilitācija visbiežāk ir pašu pacientu atbildība. Pētot COVID-19 pacientu atveseļošanos un garā Covid mehānismus pacientiem ar dažādām komplikācijām, nereti sanāk interesēties arī par pacientu rehabilitācijas iespējām, kuru Latvijā ir par maz. Pie hroniska noguruma sindroma un slodzes neizsturamības, kāda ir daļai no garā Covid pacientiem, pētījumi rāda, ka nepietiek ar ”tikšanu atpakaļ formā,” jo ir novērots mitohondriju bojājums un muskuļu atrofija, kas pēc slodzes var pastiprināt nepatīkamos simptomus. Kopumā, garā Covid pētniecība un atpazīstamība ir mazinājusi arī citu ar infekcijām saistīto post-akūto stāvokļu pacientu stigmatizāciju, tai skaitā Laima slimības, multiplās sklerozes, ME/HNS (mialģiskais encefalomielīts/ hroniskā noguruma sindroms) pacientu simptomu atpazīšanu.”
Interviju ar Lauru skaties šeit.

Alise Vītola par ekstrēmismu
Alise iepazīstināja ar metodēm, kādas pētnieki izmanto, lai analizētu ekstrēmisma izplatību un vēstījumus – sākot no tradicionālām iedzīvotāju aptaujām un beidzot ar iefiltrēšanos ekstrēmistu grupās sociālajos tīklos, piemērojot īpašu protokolu, lai pētnieki netiktu pakļauti vardarbības riskiem. Lai gan vairākums Latvijas iedzīvotāju sevi saista ar centrisko politisko virzienu, plaši pārstāvēti ir arī labējie uzskati, īpaši vīriešu vidū. Jaunieši ir vairāk kreisi orientēti, kamēr vecāki cilvēki biežāk atrodas centriski labējā flangā. Latvijā veiktā aptauja rāda, ka galēji labējo uzskatu piekritēji Latvijā kā galvenās problēmas norāda imigrāciju un ārējās drošības riskus, kamēr galēji kreiso uzskatu paudēji uztraucas par sociālo un ekonomisko nevienlīdzību. “Gan galēji labējās, gan galēji kreisās partijas kļūst populāras tad, kad iedzīvotāji saskaras ar augstu nevienlīdzību un zūd uzticība valsts institūcijām”, norādīja pētniece, velkot paralēles ar notikumiem, kas noveda pie nacistiskās partijas nākšanas pie varas novājinātajā stapkaru Vācijā. Pētījums par ekstrēmistu vēstījumiem Eiropā notiek programmas “Apvārsnis” projekta “ARENAS – Analysis of and Responses to Extremist Narratives” ietvaros.
Interviju ar Alisi skaties šeit.

“Domā lēni”
Pasākuma “Domā lēni” pieredze parādīja, cik nozīmīgi ir apzināti pievērsties lēnai domāšanai gan zinātnē, gan ikdienas dzīvē. Pasaules mazākās skatuves dalībnieki uzsver, ka lēnās domāšanas pieeja ne tikai veicina rūpīgu un kritisku informācijas analīzi, bet arī stiprina mūsu spēju izprast sarežģītas problēmas un rast ilgtspējīgus risinājumus. Tā ir iespēja apzināti izvēlēties ceļu uz izaugsmi un līdzsvaru un veidot saprātīgu un iejūtīgu pasauli.

LJZA medijos
Ilze Bērziņa, Ingus Pērkons un Oskars Teikmanis 2024. gada 3. jūlijā piedalījās LR1 raidījumā “Zināmais nezināmajā”, kurā sarunā ar raidījuma vadītāju Marionu Baltkalni diskutēja par “Domā lēni” idejas konceptu un tā īstenošanu zinātnē [2].

Pasākuma atbalstītāji
Pasākums tapa, pateicoties AS “Latvijas Finieris”, SIA “Astramed Baltic”, SIA “JCDecaux”, SIA “Reitan Convenience Latvia”, biedrības “Radošās idejas”, RA.DU zināšanu pārneses kustības, IT izglītības fonda Start(IT) un Agroresursu un ekonomikas institūta finansiālam atbalstam. Īpaši pateicamies Paulam Beķerim (AS “Latvijas Finieris”), Kristiānam Hščanovičam (SIA “Astramed Baltic”), Jeļenai Brokānei (SIA “JCDecaux”) par “Domā lēni” idejas koncepta atbalstīšanu. Šo projektu finansiāli atbalstīja Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” projekta ARENAS (Analysis of and Responses to Extremist Narratives), kuru Latvijā īsteno biedrība “Radošās Idejas” saskaņā ar granta līgumu Nr.101094731. Pateicamies Ārim Birzem (Show and Tell.lv) un viņa komandai par tehnisko atbalstu pasākuma filmēšanā, tiešraides nodrošināšanā LJZA Facebook lapā un video apstrādē. Pateicamies arī sarunu festivāla LAMPA organizatoru komandai par Pasaules mazākās skatuves “Domā lēni” pasākuma īstenošanas atbalstu.

Atsauces
[1] IZM. (2022). Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņš un līdzdalība. Pieejams šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/latvijas-iedzivotaju-zinatnes-satura-paterins-un-lidzdaliba-2022
[2] LSM. (2024). Jaunie zinātnieki aicina domāt lēnām arī par “straujiem” jautājumiem. Pieejams šeit: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/jaunie-zinatnieki-aicina-domat-lenam-ari-par-straujiem-jautajumi.a193968/