Tatjana Pladere ir Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesore, vadošā pētniece un Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas vadītāja. Tatjana īsteno vairākus pētniecības projektus, saistoši stāsta par zinātni gan citiem pētniekiem, gan sabiedrībai, un ir kļuvusi par starptautiskā Optica Ambassador 2026 konkursa laureāti. Nesen Tatjana saņēma LU Izcilības balvu “Gada jaunais zinātnieks 2025”. Apsveicam Tatjanu ar panākumiem un aicinām uz sarunu sērijā “Iepazīsti jauno zinātnieku!“
Optometrija ir starpdisciplināra nozare, kas apvieno veselības aprūpi, eksāktas zinātnes un tehnoloģijas. Kurš no šiem aspektiem ir Tev tuvākais? Kas Tevi pamudināja studēt optometriju?
Optometrija ir kļuvusi par manu perfect match un vienlaikus arī par iespēju augt un izpausties, par ko esmu ļoti pateicīga. Tā ļauj praktiski pielietot eksaktajām zinātnēm raksturīgo domāšanu un manu neizsīkstošo vēlmi risināt sarežģītus uzdevumus, lai palīdzētu cilvēkiem.
Cilvēks šajā jomā ir un paliek visaugstākā prioritāte. Vienlaikus, laikam ejot, mainās veidi, kā varam risināt dažādus izaicinājumus – arvien lielāku lomu tajā spēlē arī jaunākās tehnoloģijas.
Tava promocijas darba centrā bija trīsdimensionālu attēlu kvalitāte, bet šobrīd Tava pētniecība ietver arī projektus, kas saistīti ar papildināto realitāti. Acīmredzot, redzes zinātne attīstās ļoti strauji. Kā Tu īsumā raksturotu, kas ir galvenie uzdevumi mūsdienu optometrijā un redzes zinātnē, lai uzlabotu cilvēku ikdienu?
Pieaugot digitalizācijai un displeju tehnoloģiju izmantošanai, pieaug arī redzes slodze. Vienlaikus jaunās tehnoloģijas var veicināt veselības aprūpes efektivitāti un pavērt jaunas iespējas risināt ar redzi saistītas problēmas. Šajā laikā viens no būtiskākajiem optometrijas un redzes zinātnes uzdevumiem ir kalpot par kompasu cilvēka un tehnoloģiju mijiedarbībā. Ir svarīgi sekot līdzi tam, lai mēs nenovirzītos no kursa, turpinātu prioritizēt cilvēka vajadzības un ņemtu vērā individuālās spējas.
Kas Tevi motivē ikdienas darbā?
Mani motivē vēlme paplašināt iespējas, kas cilvēkiem ir pieejamas, lai dzīvotu labāk.
LU Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa var lepoties ar panākumiem projektu piesaistē, šobrīd tiek īstenoti vairāki projekti (gan vietējie FLPP, ERAF, gan starptautiskie Apvārsnis Eiropa un COST). Kas ir vienojošais panākumu elements šiem projektiem?
Kad ir komanda ar ļoti labām idejām un iestrādēm pētniecībā, panākumu pamatā ir uzvarētāja domāšana, gatavība mācīties, kā arī daudzveidīgs atbalsts no sistēmas un kopienas. Viss sākas ar domāšanu. Kā mēdzu atgādināt – daudzi šķēršļi patiesībā ir tikai mūsu pašu galvās. Kad vaicāju par iemesliem, kāpēc nepiesakās projektu (vai stipendiju) konkursam, nereti no spējīgiem un jaudīgiem cilvēkiem dzirdu: “Neticu, ka man izdosies.” Vai arī: “Es jau mēģināju – pieteikumā ieguldīju visu savu laiku un enerģiju, bet manu ideju noraidīja, un tas bija ļoti sāpīgi.” Vai arī: “Tur taču ir tikai 9 % veiksmes radītājs – nejūtos tik īpašs, lai iekļūtu TOP 9 %.” Ar šādām domām ir jāstrādā. Tikai tad, kad cilvēks patiesi notic, ka var uzvarēt, viņš izdarīs visu nepieciešamo.
Pārvarot sākuma šķēršļus, ceļā neizbēgami parādās arī jauni. Tāpēc ļoti svarīgs ir pieejamais atbalsts – gan sistēmiskais, gan kopienas līmenī. Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā mēs dalāmies ar projektu pieteikumiem, kas ir saņēmuši finansējumu, un gūtajām atziņām, lai kolēģi varētu mācīties no šīs pieredzes, kā arī ar pieteikumiem, kas vēl ir izstrādes stadijā, jo skats no malas bieži palīdz tos uzlabot. Katram no mums ir savas stiprās puses, un, sinerģiski tās apvienojot, mūsu iespējas gūt panākumus kļūst ievērojami lielākas. Mani arī ļoti priecē, ka pakāpeniski mainās Latvijas Universitātes vide – kļūst pieejams atbalsts, par kādu agrāk varēja tikai sapņot.
Lai gan Tava karjera ir stabili attīstījusies Latvijas Universitātē, Tev ir arī daudzveidīga starptaustiskās sadarbības pieredze – Tu esi bijusi vairākās īstermiņa vizītēs ārvalstu universitātēs. Kas jaunajiem zinātniekiem ir visvērtīgākā pieredze šādos ārvalstu braucienos?
Katra no šīm vizītēm man ir ļāvusi uzzināt vairāk par aktuālajām iespējām un izaicinājumiem ārvalstu universitātēs, iepazīties ar potenciālajiem sadarbības partneriem un iesaistīties pieredzes apmaiņā. Papildu ieguvums, ko ļoti novērtēju, ir iespēja iepazīt dažādu kultūru izpausmes un to ietekmi uz darba procesiem. Tas palīdz labāk saprast citus cilvēkus un veicina ilgtspējīgu sadarbību. Nav pārsteigums, ka pēc katra komandējuma atgriežos iedvesmota un ar jaunu entuziasma devu.
Tu arī nesen kļuvi par Optica Ambassador 2026 vēstnesi. Tā ir gan atzinība, gan atbildība. Pastāsti vairāk par šo nomināciju, un kas Tevi mudina iesaistīties komunikācijas un mentoringa aktivitātēs?
Starptautiskajās profesionālajās biedrībās darbojos jau vairāk nekā 15 gadus, un šī pieredze lielā mērā ir veidojusi to, kāda esmu šodien – gan personīgi, gan profesionāli. Sāku kā studente, organizējot un vadot zinātnes popularizēšanas pasākumus skolās, kā arī līdzdarbojoties ikgadējās starptautiskās jauno zinātnieku konferences “ Developments in Optics and Communications ” organizēšanā. Šobrīd iesaistos jau citos ampluā – piedalos organizāciju pārvaldes komitejās un stipendiju programmu pieteikumu izvērtēšanā.
Optica Ambassador ir mūža atzinība izciliem jaunajiem līderiem optikas un fotonikas jomā. Man ir svarīgi, lai cilvēki uzdrošinātos sapņot lielus sapņus, pārvarētu savus iekšējos šķēršļus un dotu sev vēl vienu iespēju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc iesaistos komunikācijas un mentoringa aktivitātēs, un kāpēc esmu gatava arī pati reizēm pabūt uz skatuves, pat ja šī pieredze var būt gan pozitīva, gan izaicinoša. Man ir patiess prieks, kad cilvēks, kurš iepriekš šaubījās, manā stāstā ierauga pierādījumu tam, ka arī viņam var izdoties – pārstāj sevi “atcelt” un sāk rīkoties.
Tu esi piedalījusies dažādos zinātnes komunikācijas pasākumos, tai skaitā, LJZA rīkotajos pasākumos (intervijas sarunu festivālā Lampa, jauno zinātnieku sesija Deep Tech Atelier, u.c.). Kāpēc zinātniekiem ir svarīgi reizēm izkāpt no laboratorijas vai bibliotēkas un uzrunāt auditoriju ārpus savas nozares?
Zinātnes komunikācija ārpus sava profesionālā burbuļa ir lieliska iespēja izplatīt zināšanas, iedvesmot citus un trenēties skaidri nodot savu galveno vēstījumu. Stāstot citiem par savu pētniecību, dažreiz testēju, uz ko, kad un kāpēc cilvēki reaģē, īpašu uzmanību pievēršot neverbālajai komponentei. Cilvēks var pieklājīgi atbildēt, ka tēma ir interesanta, bet uzreiz var pamanīt, vai ir noticis “klikšķis”, vai tomēr vēl ir jāpiestrādā pie galvenā vēstījuma. Gatavojot projektu pieteikumus vai publikācijas, man patīk iedomāties, ka es stāstu – nevis rakstu – par savu tēmu konkrētam cilvēkam. Tas palīdz formulēt domas un veidot pieteikumu kā saistošu stāstu.
2023.-2024. gadā Tu biji LJZA valdes sastāvā un aktīvi strādāji pie apvienībai svarīgiem jautājumiem. Kas bija Tavas prioritātes, darbojoties LJZA valdē?
Tas bija liels gods būt LJZA valdē kopā ar cilvēkiem, kuru cītīgo darbu, stratēģisko domāšanu un ieguldījumu Latvijas zinātnes ekosistēmas attīstībā es ļoti cienu un apbrīnoju. Gandrīz no paša sākuma mana loma organiski attīstījās starptautiskās sadarbības virzienā. Nereti devos uz ārzemēm, lai konferencēs un citos pasākumos pārstāvētu Latvijas jaunos zinātniekus, stāstītu par situāciju Latvijā, mācītos no citu pieredzes un meklētu iespējas apvienot spēkus kopīgās iniciatīvās.
Tā kā līdz šim mani priekšstati galvenokārt bija veidojušies STEM vidē, iesaiste apvienības darbībā ļāva ne tikai iepazīt daudzus talantīgus jaunos zinātniekus no dažādām jomām, bet arī būtiski paplašināja manu skatījumu uz aktuālo situāciju Latvijas zinātnē.
Vai vari nosaukt foršāko piedzīvojumu, ko esi pieredzējusi kopā ar LJZA biedriem?
Dalība LJZA organizētajā retrītā viennozīmīgi bija viens no labākajiem kognitīvajiem piedzīvojumiem, un ar tajā paveikto joprojām ļoti lepojos. Tā bija īpaša pieredze vairāku faktoru kombinācijas dēļ. Pirmais – fokusēts pasākums: tikai dažas dienas ārpus ikdienas darba skrējiena, kad vari visu uzmanību veltīt vienam konkrētam uzdevumam. Otrais – patiesi aizraujošs uzdevums. Un galvenais – cilvēki, ar kuriem jūties uz viena viļņa un vari būt tas, kas Tu esi. Šī piedzīvojuma laikā mēs izstrādājām doktorantūras ceļvedi. To no sirds iesaku cilvēkiem, kuri plāno sākt vai uzsāk savu doktorantūras ceļu.
Ko Tu gribētu novēlēt vai ieteikt topošajiem un jaunajiem zinātiekiem saistībā ar karjeras attīstību pēc doktora grāda iegūšanas?
Atrodi savu ceļu!
Paldies par sarunu!
