FOTO: Māris Kaparkalējs
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), reaģējot uz ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu, uzsver, ka labā prakse paredz politiskos lēmumus balstīt pierādījumos un zinātnē. Pētījumi par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā liecina, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan citur pasaulē ir dažādi. Tomēr, neskatoties uz šo dažādību, tie saglabā spēju pildīt ģimenes sociālās un emocionālās funkcijas. Lai arī viendzimuma pāru attiecību legalizācija ir samērā jauna tiesiskā norma, šobrīd tā ir akceptēta jau vairumā Eiropas valstu, radot iespējas pētīt un izvērtēt tās ietekmi uz sabiedrību desmitiem gadu garumā. Pētījumi rāda, ka, veidojot priekšnosacījumus diskriminācijai, diskriminētās grupas tiek pakļautas riskiem, kas ir saistīti ar mentālās un fiziskās veselības pasliktināšanos un reālās, un uztvertās dzīves kvalitātes pazemināšanos. Turklāt diskriminācijas sekas ir jūtamas arī ekonomiskajos rādītājos.
14. janvārī Saeima nodeva Juridiskajai komisijai skatīšanai ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu. Minētie grozījumi paredz Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Piedāvātais formulējums papildina ģimenes jēdziena skaidrojumu, to formulējot kā savienību starp tēvu (vīrieti) un māti (sievieti). Ierosinātie Satversmes grozījumi ir reakcija uz 2020. gada Satversmes tiesas atzinumu, ka Darba likumā definētā norma, kas nosaka, ka paternitātes atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas pienākas tikai bērna tēvam, neatbilst minētajam Satversmes punktam. Piedāvātie Satversmes grozījumi sašaurina ģimenes jēdzienu, tādējādi noteiktiem partnerattiecību modeļiem liedzot izmantot likumdošanā ar ģimenes jēdzienu saistītās tiesības.
Atbalstot redzējumu, ka politikas lēmumiem ir jābūt pierādījumos un zinātnē balstītiem, piedāvājam pārskatu par dažādu jomu pētījumu secinājumiem par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā. No pētījumiem var secināt, ka:
Praksē cilvēki izvēlas dažās kopdzīves formas
Dati rāda, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan arī citur pasaulē var būt ļoti dažādi un izpratne par ģimeni mūsdienās ir stipri paplašinājusies [1, 135-144. lpp.]. Sociālantropoloģe A. Putniņa, vērtējot partnerattiecības pēc to satura nevis pēc attiecību formas, nonāca pie slēdziena, ka nereģistrētas kopdzīves formas neatšķiras no laulības – tās saistās ar tām pašām attiecību kvalitātes īpašībām (“mīlestību, savstarpēju uzticēšanos, rūpēm”) [1, 140. lpp.]. Attiecīgi, dažādām jaunām ģimeņu formām satura ziņā ir tāds pats potenciāls nodrošināt ar ģimeni saistītās sociālās un emocionālās funkcijas kā tā sauktajām “tradicionālajām” ģimenēm. Zinātnē arī ir uzkrāts pietiekams pierādījumu apjoms, lai varētu norādīt, ka bērnu no viendzimumu vecāku ģimenēm un bērnu, kuri ir auguši citos ģimenes modeļos, labklājība un iespējas neatšķiras [15]. Tādi faktori kā gādīga vide un ģimenē ierastās prakses daudz labāk palīdz skaidrot bērna sasniegumus [3]. Tas ļauj secināt, ka izpratnei par ģimeni jābūt kvalitatīvai – izrietošai no ģimenes funkcijām, nevis balstītai uz ģimenes locekļu dzimumu.
Diskriminācijas ietekme uz veselību
Ierosinātie grozījumi paredz Satversmes 110. pantā iestrādāt šauru ģimenes definējumu, kas izslēdz virkni dažādu partnerattiecību modeļu, tostarp viendzimuma pārus. Pirmkārt, tādā veidā tiktu diskriminēti ģimenes modeļi, kuri neatbilst šaurajam, labojumos iestrādātajam skatījumam. Otrkārt, tiktu diskriminētas seksuālās minoritātes, pret kurām Latvijas sabiedrībā aizspriedumi jau ir plaši izplatīti [4]. Minētajos gadījumos diskriminācija izpaužas gan kā ierobežota piekļuve ar ģimenes jēdzienu saistītajām tiesībām, gan arī kā potenciālās sekas, kas rodas no heteronormatīva skatījuma stiprināšanas, piemēram, atsevišķu sabiedrības grupu stigmatizācija.
Zinātniskie pētījumi rāda, ka diskriminācijai ir virkne negatīvu blakņu un tieša saikne ar diskriminēto personu mentālo un fizisko veselību. Piemēram, diskriminācija palielina stresu, kas var būt par iemeslu tādām mentālās veselības problēmām kā trauksmes sajūta un depresija [6]. No otras puses, seksuālās minoritātes iekļaujoša vide uzlabo šo grupu pārstāvju veselības pašvērtējumu [5]. Pētījumi arī norāda uz saikni starp stresu un fiziskās veselības problēmām [6]. Turklāt, minētās sekas uz veselību izpaužas arī uz cilvēkiem, kuri ir emocionāli pietuvināti diskriminētajai personai [7].
Veselības problēmas arī tieši izriet no diskriminācijas veicinātās sociālās stigmatizācijas. 2020. gadā publicēta uz jauniešiem fokusētu ar kvalitatīvām metodēm veiktu pētījumu sistemātiskā analīze [8], ilustrē negatīvās diskriminācijas un aizspriedumu sekas ar kurām heternormatīvā sabiedrībā ir jāsaskaras jauniešiem, kuri pārstāv LGBT kopienu. Seksuālo minoritāšu jaunieši cieš no izolācijas, iebiedēšanas, marginalizācijas un citām praksēm, kurām ir tieša ietekme uz šo jauniešu iespējām un mentālo veselību [8]. Šo apstākļu kopums arī skaidro divkārt augstāko dzīves laikā veikto pašnāvību mēģinājumu skaitu seksuālo minoritāšu kopienās salīdzinājumā ar heteroseksuālo sabiedrības daļu [13].
Institucionālas diskriminācijas sekas (precedents)
Tieša institucionāla diskriminācija ietekmē indivīdus pat tad, ja to nepiedzīvo savā sociālajā vidē. 2004. gada vēlēšanās 14 ASV štatos tika pieņemti konstitucionāli grozījumi, kas definēja laulību kā heteroseksuālu savienību un tādējādi liedza laulāto tiesības viendzimuma pāriem. Salīdzinājumā ar laiku 3 gadus pirms konstitucionālajiem grozījumiem, pētījumi uzrādīja būtisku garīgās veselības pasliktināšanos seksuālo minoritāšu kopienā (trauksme, depresija). Štatos bez šādiem grozījumiem, kā arī heteroseksuālu cilvēku kopienā, būtiskas garīgās veselības izmaiņas nenovēroja [14].
Diskriminācijas ekonomiskās sekas
Stress un citas negatīvās diskriminācijas sekas ietekmē arī mikroekonomisko un makroekonomisko situāciju. Nav pārsteigums, ka diskriminācijai, tostarp seksuālo minoritāšu diskriminācijai, ir ietekme uz šo personu ienākumiem un sociālo statusu [9]. No tā izrietošā diskriminēto personu salīdzinoši zemākā dzīves kvalitāte rezultējas arī zemākā šo personu apmierinātībā ar savu dzīvi [10]. Vienlaikus pētījumi rāda, ka diskriminācijas sekas ir jūtamas arī plašākos ekonomiskajos rādītājos. Sabiedrībās, kurās seksuālo minoritāšu tiesības ir vienlīdzīgākas, ir vērojams augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju [11]. Lai gan šajos pētījumos ir grūtības skaidri ilustrēt kauzalitātes virzienu, var droši apgalvot, ka seksuālo minoritāšu iekļaušana un ekonomiskā attīstība ir savstarpēji papildinošas pazīmes. Ilustrācijai tam, ka šāda saikne nav tikai post-materiālo vērtību sekas, ir fakts, ka identiskas kopsakarības ir vērojamas arī starp attīstības valstīm [12].
Balstoties uz minēto, LJZA uzsver, ka virzība uz patiesi iekļaujošu, vienlīdzīgu un solidāru sabiedrību ir kritisks priekšnoteikums, lai veicinātu labklājību un balansētu attīstību. Tas ir arī priekšnosacījums zinātnes attīstībai un inovāciju radīšanai, jo tikai tādā sabiedrībā visi tās locekļi var bez šķēršļiem īstenot savu potenciālu un dot vērtīgu ieguldījumu sabiedrības kopējo problēmu risināšanā [16].
Tekstā izmantotie literatūras avoti:
[1] Putniņa, A. (2019). 13. Partnerattiecības, ģimeņu veidošanās un to stabilitāte. Krišjāne, Z. un Krūmiņš, J. (zin. red.): Tautas ataudze Latvijā un sabiedrības atjaunošanas izaicinājumi. ISBN 978-9934-18-410-9. Pieejams: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Tautas_ataudze/talsai_14_Putnina.pdf
[3] Golonbok, S. (2015). Modern Families: Parents and Children in New Family Forms. Cambridge University Press.
[4] European Comission (2015). Special Eurobarometer 437: Discrimination in the EU in 2015. Pieejams: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/d629b6d1-6d05-11e5-9317-01aa75ed71a1
[5] van der Star, A. un R. Branstrom. (2015). Acceptance of sexual minorities, discrimination, social capital and health and well-being: a cross-European study among members of same-sex and opposite-sex couples. BMC Public Health. 15, Article number: 812.
[6] American Psychological Association (2016). Stress in America: The impact of discrimination. Stress in America™ Survey. Pieejams: https://www.apa.org/news/press/releases/stress/2015/impact-of-discrimination.pdf
[7] Wofford, N., Defever, A.M. un W.J. Chopik. (2019). The vicarious effects of discrimination: How partner experiences of discrimination affect individual health. oc Psychol Personal Sci. 2019 Jan; 10(1): 121.-130. lpp., doi: 10.1177/1948550617746218
[8] Wilson, C. un L.A. Cariola. (2020). LGBTQI+ Youth and Mental Health: A Systematic Review of Qualitative Research. Adolescent Research Review volume 5, 187.-211. lpp., https://doi.org/10.1007/s40894-019-00118-w
[9] Carrino, N. (2018). Carrino, Nicholas, “Interactions between Non-Discrimination Laws and Socioeconomic Status of Sexual Minorities” (2018). Honors Theses (PPE). Paper 33.
[10] Powdthavee, N. un Wooden, M. (2014). What Can Life Satisfaction Data Tell Us About Discrimination Against Sexual Minorities? A Structural Equation Model for Australia and the United Kingdom. IZA Discussion Paper No. 8127. Pieejams: http://ftp.iza.org/dp8127.pdf
[11] Badgett, L.M.V., Waaldijk, K. un Y. van der Meulen Rodgers. (2019). The relationship between LGBT inclusion and economic development: Macro-level evidence. World Development. Volume 120, August 2019, 1.-14. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.worlddev.2019.03.011
[12] Badgett, L.M.V., Nezhad, S., Waaldijk, K. un Y. van der Maulen Rodgers (2014). The Relationship between LGBT Inclusion and Economic Development: An Analysis of Emerging Economies. Pieejams: https://www.usaid.gov/sites/default/files/documents/15396/lgbt-inclusion-and-development-november-2014.pdf
[13] King, M., Semlyen, J., See, S., Killaspy, H., Osborn, D., Popelyuk, N. un I. Nazareth. (2008). A systematic review of mental disorder, suicide, and deliberate self harm in lesbian, gay and bisexual people. BMC Psychiatry 8: 70. lpp.
[14] Mark L. Hatzenbuehler, Katie A. McLaughlin, Katherine M. Keyes un Deborah S. Hasin, “The Impact of Institutional Discrimination on Psychiatric Disorders in Lesbian, Gay, and Bisexual Populations: A Prospective Study”, American Journal of Public Health 100, no. 3 (March 1, 2010): 452.-459. lpp.
[15] Adams, J. un R. Light. (2015). Scientific consensus, the law, and same sex parenting outcomes. Social Science Research, 53: 300.-310. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.ssresearch.2015.06.008
[16] Swartz, T.H., Palermo, A.G.S., Masur, S.K. un J.A. Aberg. (2019). The Science and Value of Diversity: Closing the Gaps in Our Understanding of Inclusion and Diversity. The Journal of Infectious Diseases, 220(2): S33.-S41. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1093/infdis/jiz174
