Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes locekle Laila Silamiķele piedalījās ENRIO 2025 kongresā “Research Integrity, Power Dynamics and Safe Institutional Culture:
ENRIO 2025 Congress on Research Integrity Practice”, kas norisinājās 2025. gada 22. – 24. septembrī Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā. Šī bija pirmā LJZA dalība ENRIO organizētā pasākumā. Laila kongresā piedalījās ar plakāta prezentāciju, prezentējot LJZA 2023. gadā veiktā akadēmiskā godīguma pētījuma rezultātus.
Attēlā LJZA valdes locekle Laila Silamiķele plakāta prezentācijā ENRIO 2025 kongresā
ENRIO ir Eiropas Pētniecības integritātes biroju tīkls (no angļu val. – European Network of Research Integrity Offices), kas apvieno vairākas Eiropas valstu organizācijas, kas darbojas akadēmiskā godīguma un pētniecības ētikas jomā. ENRIO mērķis ir veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu, dalīties ar labās prakses piemēriem un zināšanām par pētniecības ētiku, atbalstīt valstu iniciatīvas, kā arī veidot sadarbību ar organizācijām. Kopš 2021. gada reizi divos gados tiek organizēts ENRIO kongress, lai nodrošinātu vienotu tikšanās platformu diskusijām par pētniecības ētiku. Aicinām iepazīties ar Lailas pieredzēto kongresā.
Pasākuma pirmajā dienā Laila piedalījās satelītpasākumā “High-level priority setting towards an agenda of actions and interventions to foster research integrity”, kura galvenie organizatori bija Bert Seghers (ENRIO) un James Morris (Science Europe). Šajā pasākumā dalībnieki varēja izvēlēties trīs no sešām diskusiju tēmām. Laila izvēlējās tēmas par šķēršļu novēršanu zinātnes novērtēšanas (research assessment) un kultūras maiņai, par drošu vidi ziņošanai par pārkāpumiem, kā arī par atkārtotu pārkāpumu novēršanu, kad pārkāpēji uzsāk darbu citā valstī. Kopumā diskusijās izskanēja nepieciešamība pēc neatkarīgu pētniecības ētikas struktūru stiprināšanas, pēc dažādu pētniecībā iesaistīto personu, kuras pašlaik bieži tiek piemirstas, ieguldījuma novērtēšanas, kā arī pēc starptautiskas mijiedarbības gan apmācībās, gan ziņošanā par pārkāpumiem.
Vēlāk noritēja tīklošanās satelītpasākums, kas ir turpinājums iepriekšējā ENRIO kongresā Atēnās uzsāktai iniciatīvai. Pasākumā dalībnieki īsi iepazīstināja ar sevi un dalījās ar lielākajiem izaicinājumiem akadēmiskā godīguma jomā savā valstī. Laila uzsvēra neatkarīga, ārēja integritātes biroja trūkumu Latvijā, kā arī atsaucās uz līdzīgām problēmām, kādas pirms tam bija minējis pārstāvis no Grieķijas – centralizētu mācību un lektoru trūkums un kā runāt ar politikas veidotājiem.
Pasākuma otrās dienas sākumā ENRIO prezidents Bert Seghers uzrunā minēja, ka zinātni ir nepieciešams aizsargāt no valdībām, ka zinātnes aizstāvēšana ir Eiropas konkurētspējas sargāšana, spiediens uz akadēmisko brīvību ir spiediens uz akadēmisko godīgumu, kā arī to, ka akadēmiskā brīvība ir cieši saistīta ar demokrātiju.
Sesijas par varas dinamiku ietvaros bija divas lekcijas par dzimuma un dzimtes lomu. Marcela Linkova (Čehija) uzstājās ar ziņojumu “Leadership, courage and responsibility: Addressing gender-based violence as a matter of research integrity”, kurā norādīja uz preventīvu pasākumu nepieciešamību, lai novērstu pārkāpumus, kas pamatojas uz dzimumu, pretstatā reaģēšanai pēc pārkāpumiem, ko ir grūtāk nodrošināt.
Roman Kuhar (Slovēnija) savā ziņojumā “Science under siege: Anti-gender mobilizations and the struggles over epistemic power” stāstīja par antidženderisma ideju veidošanās vēsturi.
Vēlāk noritēja sesija par zinātniskās publicēšanās un autorības jautājumiem. Izdevniecības Springer Nature pārstāve dalījās ar veidiem, kā izdevniecība cīnās pret pārkāpumiem. Viens no pārstāvjiem dalījās savā pētījumā par zinātnisko rakstu fabrikām (paper mills) Turcijā, Pakistānā un Irānā. Bija prezentācija par neīstiem rakstiem, kuros par autoriem, viņiem nezinot, tiek ielikti īsti pētnieki, un ko var darīt šādās situācijās. Laila piedalījās arī Somijas akadēmiskā godīguma ofisa (TENK) organizētā darbnīcā par autorības problēmām. Grupu darbos bija jāidentificē lielākās autorības problēmas pašlaik un jāpiedāvā risinājumi dažādos līmeņos: institucionālā vai projektu, nacionālā, starptautiskā, kā arī apmācību veidošanā. Savukārt sesijā par apmācībām un izglītošanu akadēmiskā godīguma jautājumos tika uzsvērta iesaistes nepieciešamību godīgas pētniecības prakses apmācībās, bet otra lekcija bija kritisks skatījums uz šādām apmācībām, proti, vai tās tiešām palīdz sasniegt akadēmiskā godīguma mērķus.
Kongresa noslēdzošajā dienā noritēja lekcija “The Role of Institutions in Cultivating Trust in Science: A Qualitative Inquiry across Europe”, Michael Dubois (Francija). Tajā tika apspriests, ka lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka pastāv krīze starp zinātni un sabiedrību, tai pašā laikā lielākā daļa sabiedrības uzticas zinātnei. Tika meklēti iemesli, kādēļ tā ir. Galvenais secinājums, ka šis naratīvs ir ne tikai neprecīzs, bet arī pretrunīgs. Pašu zinātnieku šaubas par savām institūcijām palīdz izskaidrot, kāpēc šāds naratīvs pastāv. Institūcijas ir galvenie dalībnieki pētniecības ētikas un sabiedrības līdzdalības jomā, bet bez stingras koordinācijas valsts un Eiropas līmenī, to centieni zaudē ietekmi.
Otrā lekcijā “Trust in Science and Technocracy Tolerance – two sides of the same coin?” Martin W. Bauer jautāja, vai uzticība zinātnei var būt pārāk liela. Šo viņš ilustrēja, ziņojumā analizējot tehnoloģiju tolerances principu un tā nozīmi dažādās Eiropas valstīs.
Īpaši vērtīga bija Michaela Lenčešova (ENRIO) vadītā sesija “Reports from different countries”, kurā dažādu valstu pārstāvji dalījās ar savu pieredzi akadēmiskā godīguma veicināšanā. Tika sniegti ziņojumi par situāciju Ukrainā (kas strādā labi un kas uzlabojams), Lietuvā (nacionālās aptaujas rezultāti), Austrijā (kā likuma maiņa ietekmē integritātes biroja darbu), Francijā (kā pētniekus pasargāt no ārvalstu izcelsmes pētniecības integritātes draudiem, sadarbojoties ar citu valstu pētniekiem), un Zviedrijas (secinājumi, kas iegūti pēc 5 gadus ilgās nacionāla pētniecības integritātes biroja darbības).
Lailai bija iespēja piedalīties arī ENRIO biedru sanāksmē, kas norisinājās pēc kongresa. Tajā Laila kopā ar Latvijas Universitātes asociēto profesori Signi Mežinsku īsumā iepazīstināja ar akadēmiskā godīguma situāciju Latvijā, iepazinās ar dažādu valstu pārstāvjiem (ENRIO biedriem), kā arī saņēma vērtīgus ieteikumus.
Kopumā no ENRIO biedriem Laila saņēma iedrošinājumu, ka Latvijai jābūt pārstāvētai ENRIO tīklā, jo tā ir iespēja apmeklēt oficiālās tikšanās, kurās saņemt ieteikumus un palīdzību nacionālā biroja izveidē. Kopumā šī sanāksme bija lieliska iespēja iepazīt citu valstu pārstāvjus un noskaidrot dažādu valstu pieredzi gan akadēmiskā godīguma jomā, gan neatkarīga nacionālā pētniecības ētikas biroja nepieciešamībā un izveidē. Tāpat kongress bija lieliska vieta atkal satikt kolēģus no Lietuvas ombuda, kā arī Latvijas pārstāvjus, kas darbojas akadēmiskā godīguma jomā un ar kuriem LJZA jau sadarbojas. Kongresā notika vēl daudzi citi pasākumi. Vairāk par ENRIO kongresu var uzzināt oficiālajā interneta vietnē šeit.
