Dāvis Dūcis ir doktorants un zinātniskais asistents Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē. Dāvis strādā Latvijas Mikroorganismu kultūru kolekcijā, un viņa promocijas darbs saistīts ar sūkalu valorizāciju, izmantojot savvaļas mikroorganismu celmus. Dāvis ir arī LU Doktorantūras padomes priekšsēdētājs un aktīvs studentu pasākumu dalībnieks un organizators. Lai uzzinātu vairāk par bioloģiju, studentiju un iedvesmas avotiem, aicinām Dāvi uz sarunu sērijā “Iepazīsti jauno zinātnieku!“
Tava pētījuma tēma saistīta ar mikroorganismu izmantošanu vērtīgu produktu iegūšanai. Kā Tu nonāci pie intereses par mikrobioloģiju un izvēlējies studiju virzienu?
Interesanti, ka jaunībā es nekad nebūtu iedomājies, ka reiz kļūšu par mikrobiologu. Tomēr šis ceļš loģiski izauga no manas intereses par dabu, vidi un procesiem, kas notiek mums apkārt – arī tajā līmenī, ko ar aci nemaz nevar redzēt. Bērnībā man šķita, ka pieaugot kļūšu par veterinārārstu, dabas aizsardzības speciālistu vai arheologu. Laika gaitā izvēle kļuva skaidrāka: sapratu, ka veterinārija man, visticamāk, nebūs piemērota, jo pārskatījos pārāk daudz Animal Planet veterinārijas šovus. Savukārt starp arheoloģiju un dabas aizsardzību man palīdzēja izšķirties Jauno ģeogrāfu skola, kur sapratu, ka dabas aizsardzība mani uzrunā vairāk. Tapēc pēc skolas iestājos Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes programmā.
Izvēle par labu bioloģijai radās negaidīti – Botāniskā dārza talkas laikā, redzot divus bioloģijas profesorus (Botāniskā dārza direktoru un LU rektoru) aizrautīgi debatējam par to, kā labāk izņemt nogrieztos stumbrus, un cik ikdienišķi vienkārši ir bioloģijas profesori. Uzsākot bioloģijas studijas, izlēmu, ka caur zooloģiju varēšu darboties dabas aizsardzībā un augsnes saglabāšanā, pētot augsnes ērces. Maģistra studijās tomēr nonācu agrobiotehnoloģijās – ar domu pāriet no sugu saglabāšanas uz sugu uzlabošanu un atrast virzienu, kurā varu gan saglabāt entuziasmu, gan profesionāli augt.
Pēc studijām man piedāvāja iesaistīties Latvijas Mikroorganismu kultūru kolekcijā, lai gan tobrīd vēl nebiju īsts mikrobiologs. Atskatoties atpakaļ, sapratu, ka, lai gan dažādos posmos pētīju ļoti atšķirīgas lietas, tām visām cauri vijās viens kopīgs elements – mikrobioloģija. Tajā apvienojās arī manas bērnības intereses: dabas aizsardzība caur mikroorganismu saglabāšanu un valorizāciju, arheoloģija jaunu organismu meklēšanai augsnes paraugos, kā arī veterinārijas virziens, attīstot probiotikas dzīvnieku veselības uzlabošanai.
Kā Tu īsumā izskaidrotu, kāpēc Tavs pētījums ir svarīgs sabiedrībai?
Siera sūkalas veidojas ļoti lielos apjomos rūpniecībā – no viena kilograma siera rodas aptuveni deviņi litri sūkalu. Ja tās netiek pareizi apsaimniekotas, tās var radīt būtisku organisko piesārņojumu notekūdeņos. Tajā pašā laikā sūkalas nav tikai atkritumprodukts – tās satur laktozi, proteīnus un taukus, kas var kalpot kā barības vielu avots vērtīgiem mikroorganismiem. Īpaši nozīmīgas ir pienskābes baktērijas, kas šīs barības vielas spēj pārveidot peptīdos, kurus tālāk var izmantot jaunu kosmētikas vai pārtikas produktu izstrādē. Pētot šos mikroorganismus, iespējams atrast celmus, kurus nākotnē varētu izmantot, piemēram, probiotisku produktu vai bioloģisku notekūdeņu attīrīšanas risinājumu izstrādē. Pētījums palīdz uz pārtikas industrijas blakusproduktiem skatīties kā uz resursu, nevis problēmu, vienlaikus veicinot aprites ekonomiku un videi draudzīgākus risinājumus.
Kas Tevi motivē pētniecībā?
Mani pētniecībā motivē interesantas problēmas un to risinājumu meklēšana. Uzskatu, ka katrai problēmai teorētiski ir iespējams atrast risinājumu vai vismaz izprast un atrisināt kādu tās daļu. Bieži vien pilnīgam risinājumam pietrūkst tehnoloģiju, priekšzināšanu vai atbilstoša skatpunkta, tāpēc mani vienmēr ir saistījusi iedziļināšanās mazāk zināmās jomās un jaunu zināšanu sasaistīšana ar jau iepriekš identificētām problēmām. Pat ja jauniegūtās zināšanas uzreiz neatrisina konkrēto problēmu, tās var kļūt noderīgas citām idejām nākotnē. Mani motivē arī iespēja satikt zinošus cilvēkus, kuri ir izgājuši līdzīgu izziņas procesu un spēj ieteikt risinājumus, pieejas vai zināšanu avotus, kas palīdz tālāk attīstīt pētnieciskās idejas.
Biologus mēdz iedalīt “zaļajos” un “baltajos”. Pastāsti, kur labāk ierakstās Tavs pētījums par savvaļas mikroorganismiem un kādas “krāsas” biologs Tu esi?
Ja skatāmies, kā tradicionāli definējam “zaļos” un “baltos” biologus, es būtu tīri “baltais” biologs, kurš brīvajā laikā tēlo “zaļo”. Dotā krāsu sadale skaidrojama ar to, ka “baltais” biologs ir pētnieks, kurš lielāko daļu no laika pavada laboratorijā, kamēr “zaļais” pavada laiku dabā, ievācot datus no mežiem, pļavām un citām vidēm.
Manuprāt, dalījums “zaļajos” un “baltajos” biologos mūsdienās ir diezgan novecojis. Arvien biežāk bioloģijā nepieciešams apvienot abas pieejas: dabā ievākt paraugus, novērot vidi vai noteikt organismus, bet pēc tam laboratorijā izmantot molekulārās bioloģijas metodes precīzākai noteikšanai, piemēram, ģenētisko analīzi. Tapēc, ja man vajadzētu teikt, kāda krāsa man būtu, es teiktu: mikslis starp balto un zaļo, pievienojot, dzeltenu toni, lai reprezentētu sūkalas un pienskābes baktērijas. Paspēlējoties ar goggle krāsu izvēli, man sanāca šāds krāsu kods #DDE6A3.
Darbs zinātnē bieži vien pārkāpj stereotipiskās robežas par šauri specializētu ekspertu, kurš neredz neko vairāk par savu laboratoriju vai grāmatas lappusēm bibliotēkā. Arī Tu esi aktīvs darbā ar studentiem un pasākumu organizēšanā (piemēram, Starptautiskā mikrorganismu diena 2025). Kāpēc zinātniekiem ir vērtīgi savā starpā socializēties, tīkloties un būt aktīviem komunikācijā?
Zinātne kopumā ir samērā vientuļa padarīšana, jo ikdienā mēs domājot par zinātniskām domām, runājam tikai ar savu zemapziņu un aplūkojam informāciju, kuru mēs esam ieguvuši no veiktiem pētijumiem vai arī iemācijāmies no pieejamās informācijas. Socializējoties ar citiem zinātniekiem, ir iespējams savu zemapziņu uztrenēt uz jaunu informāciju, un citu pētnieku idejas lenķi, ne vienmēr ideja, ko tu kā zinātnieks izdomā, ir tā, kas galā dos loģisku iznākumu.
Tu vairākus gadus darbojies LU Bioloģijas fakultātes studentu pašpārvaldē (BFSP) un 2020. gadā biji BFSP priekšsēdētājs. Pastāsti par pieredzi BFSP un Latvijas Universitātes studentu pašpārvaldē! Kāda ir pašpārvaldes loma studentu dzīvē, un kas bija Tavas prioritātes kā BFSP priekšsēdētājam?
Sākšu no otras puses: pašpārvalde dod iespēju izlēkt no studiju ikdienas, paliekot iekš studiju kolēģu kopienas. Tas arī bija mans motivators iesaistīties studentijā, bija interesanti uzzināt līdzīgi domājošo kolēģu motivāciju un zinātnisko darbību, ko ir iespējams uzzināt dažādos studentu organizētos pasākumos. Kā BFSP priekšsēdētājam man bija iespēja darboties kritiskā momentā, tieši Covid-19 uzliesmojuma laikā, tapēc mana prioritāte bija noturēt stabilu komandu un nodrošināt tradīciju noturību. Faktiski viss izdevās, tomēr priekš manis vislielākā bēda bija zaudēt biologu zaļumballes pasākumu. Kas pārvērtās par mūsdienu bionedēļu, jo nebija iespēja veidot sociāli drošus apstākļus un šī tradīcija nebija populāra starp jaunākiem biologiem.
Darbojoties BFSP un LUSP, man bija beidzot iespēja atraisīties no jaunības kautrīguma stigmas un pat organizēt pasākumus kā galvenajam vadītājam. Jaunībā es nebūtu pat piedalījies organizēšanā, un pasākuma vadītāja loma liktos astronomiska. Tā ļāva saprast, ka ne vienmēr ekstrovertiem ir jāvada pasākumu, organizējot pasākumus ir arī svarīgi ļoti efektīvi saplānota stratēģija un atrast kādu runātīgu ekstrovertu kā galveno oratoru. LUSP man deva iespēju iesaistīties vairāk pārstāvniecībā ar LU Ekopadomi un Latvijas Studentu apvienību, kur bija primāri iespējams iepazīt daudzus interesantus cilvēkus, tai skaitā, Guntu Kalvāni, kas ļoti efektīvi noreklamēja doktorantūru
Kas Tevi mudināja iestāties LJZA?
Ilgstoši darbojoties vienā universitātē, rodas drošības burbulis, kas atļauj tajā brīvi un droši darboties, visi jomas specialisti ir zināmi un vienmēr ir viegli sazināties savā starpā. Tā kopumā ir pozitīva vide, tomēr, ja vienā vidē darbojies vairāk par pieciem gadiem, iestājas stagnācija, viss ir zināms, rutīna ir izveidojusies un komplicētās problēmas ir jau atrisinātas. Viss paliek neinteresants un tapēc, lai padarītu ikdienu interesantāku, sāku skatīties apvienības, kas varētu būt saistošas. Un tā paveicās, ka LJZA Vasaras skola 2024 notika netālu no tā laika dzīves vietas, un likās, ka kāpēc gan neizmēģināt, un tā es vēl te esmu.
Tu vairākas reizes esi piedalījies LJZA plānošanas retrītos – tie ir ikgadēji pasākumi, kuros apvienības aktīvākie biedri koncentrēti strādā pie jaunajiem zinātniekiem svarīgiem jautājumiem, kā arī stiprina savas prasmes zinātnes komunikācijā un interešu aizstāvībā. Kas Tev no šiem LJZA pasākumiem visvairāk palicis atmiņā?
Lailas Silamiķeles organizētās ētikas darba grupas. Es nekad nebūtu iedomājies, cik interesanti ir risināt akadēmiskās ētikas problēmas kopā ar zinošiem cilvēkiem. Un tas pārliecināja mani, ka Ombuds ir svarīga sastāvdaļa augstākās izglītības vidē: cilvēks, kurš palīdz risināt sarežģītas situācijas, tai skaitā, veicina ētisku, godīgu un savstarpējā cieņā balstītu akadēmisko vidi. Iesaku katram LJZA biedram vismaz vienu reizi izbaudīt šo pasākumu!
Nosauc interesantāko zinātnisko faktu, ko pēdējā laikā esi uzzinājis!
Izrādās, ka siltākās zemēs dateļpalmas kauliņiem ir arī pielietojums pārtikā. Tie tiek izmantoti dažādos jogurtos, sieros un krēmos kā pievienotās vērtības pārtikas produkti, uzlabojot prebiotiskas īpašības un paaugstinot antimikrobiālo aktivitāti. Palielinot iespēju gan produktiem ilgāk noturēties pēc apstrādes, gan pamainot arī garšu un tekstūru. Liek aizdomāties, vai varbūt ir jātaisa jauna tipa produkts, tieši izmantojot šos pārtikas atkritumus, tik cita dilemma būtu, no kurienes dabūt tik daudz kauliņus.
Ko tu gribētu novēlēt vai ieteikt studentiem, kas šobrīd domā par stāšanos doktorantūrā?
Iesaku ikkatram studentam pirms iestāšanās doktorantūrā uztaisīt gadu pauzi starp studijām. Lai nodrošinātu, ka līdz ar studiju sākumu, tev ir stabila darba vieta kādā projektā vai vismaz iespēja iepazīt tavas jomas ekspertus, kas ļautu labāk izprast, ko tu patiešām vēlies uzzināt. Kā arī atrodi visforšāko darba vadītāju, kas ir iespējams, jo tev būs vismaz 3 gadu sadarbība ar jomas ekspertu kas spēs tevi attīstīt par īstu zinātnieku!
Paldies par sarunu!
