LJZA tiekas ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvēm: par akadēmisko ētiku, jauno akadēmiju un jauno zinātnieku nākotni
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes pārstāvji 08.01.2026. tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta (AIZID) pārstāvēm, lai pārrunātu stratēģiski nozīmīgus jautājumus zinātnes politikas jomā Latvijā. IZM sanāksmē pārstāvēja Lana Frančeska Dreimane, Liene Levada un Anna Leiškalne. LJZA sanāksmē pārstāvēja valdes locekļi Aina Semjonova, Ingus Pērkons, Laila Silamiķele, Rasma Pīpiķe, Oskars Teikmanis, kā arī attālināti sanāksmei pievienojās Daniela Godiņa.
Akadēmiskās ētikas jautājumi
Viens no centrālajiem sarunas tematiem bija akadēmiskās ētikas pārkāpumu novēršanas nacionālā risinājuma izveide Latvijā. Abas puses vienojās, ka risinājums ir nepieciešams un tas jāveido, iesaistot visas ieinteresētās puses, kā arī, iespējams, aicinot kaimiņvalstu pārstāvjus dalīties pieredzē un labajās praksēs. LJZA nesen organizēja diskusiju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kurā Igaunijas un Lietuvas pārstāvji dalījās savā pieredzē par akadēmiskās ētikas uzraudzības struktūru ieviešanu, bet paneļdiskusijā tika spriests par akadēmiskās ētikas biroja ieviešanu Latvijā. Tika uzsvērta kvalitatīva, uz dialogu balstīta procesa nozīme, kas nepieciešama gan akadēmiskajam personālam, gan zinātniekiem individuāli, gan universitātēm, gan zinātniskajiem institūtiem. Pētniecības integritātes un akadēmiskās brīvības jautājumi nesen aktualizēti starptautiskā mērogā, Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona jauno zinātnieku organizācijām koordinēti publicējot aicinājumu rīkoties, lai sargātu akadēmisko brīvību, un sarunas starp organizācijām ir labs pamats konkrētu risinājumu meklēšanai.
Jaunās akadēmijas izveide Latvijā
Būtiska sarunas daļa tika veltīta arī jaunās akadēmijas (Young Academy) izveidei Latvijā. IZM pārstāvji uzsvēra, ka šāda akadēmija Latvijā bija jāizveido jau sen, lai ilgtermiņā nodrošinātu jauno zinātnieku attīstību un pēctecību par pilntiesīgiem Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem. Šāda sistēma jau pastāv gandrīz visās valstīs, un ir pienācis laiks to mērķtiecīgi veidot arī Latvijā. Jaunās akadēmijas iniciatīvas autori ir LJZA esošā valde, kuras darbības rezultātā ir izkristalizējušās gan esošās sistēmas izaicinājumi ilgtermiņā, gan iespējamie ieguvumi nākotnē visai zinātnes kopienai Latvijā. Līdz šim LJZA veiksmīgi sadarbojusies ar citu valstu jaunajām akadēmijām, un 2026. gadā LJZA uzņēmusies Latvijā organizēt Nordic-Baltic Meeting of Young Academies pasākumu.
Finansējums pēcdoktorantūras pētījumiem
Tāpat tika aktualizēti jautājumi par doktorantūras un pēcdoktorantūras grantu efektivitāti un iespējamiem uzlabojumiem esošajā sistēmā. Nepieciešams šāda veida programmas īstenot mērķtiecīgi un ilgtspējīgi no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Vienlaikus puses apzinās esošo finanšu situāciju un nepieciešamību pēc stratēģiskas pieejas jauno pētnieku noturēšanai zinātnē, kur arī ar esošo sistēmu risinājumiem iespējams veicināt efektivitāti. IZM aicināja pēc iespējas apzināt un izmantot jau esošās pētījumu finansēšanas iespējas kā Valsts Pētījumu programmas, Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu granti, kā arī Augstskolu iekšējie granti un citi projekti.
Nākotnes plāni
Sanāksmes laikā LJZA pārstāvji dalījās arī ar idejām un atziņām, kas aizgūtas vizītē Francijā, uzsverot, ka starptautiskā pieredze var kalpot par vērtīgu pamatu nākotnes iniciatīvām un politikas risinājumiem Latvijas zinātnes attīstībā. LJZA turpinās aktīvi iesaistīties akadēmiskās ētikas, jauno zinātnieku karjeras attīstības un zinātnes politikas veidošanas procesos, uzņemoties līderību un veicinot sadarbību nacionālā un starptautiskā līmenī.
LJZA aktivitātes finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
