2026. gada 20.-23. augustā Zvejniekciema “Aizvējos” notika Latvijas Jauno zinātnieku Vasaras skola 2026. Vasaras skolā piedalījās 45 dalībnieki – plaša spektra zinātnes nozaru studenti un jaunie zinātnieki no dažādām Latvijas augstskolām un diasporas. Šogad vasaras skolā sastapās biologi, ķīmiķi, bioinženieri, vēsturnieki, sociologi, valodnieki, ekonomisti, fiziķi, zinātnes komunikatori un citu jomu pārstāvji, veidojot atvērtu un starpdisciplināru vidi.
Vasaras skolas atklāšanas uzrunā Oskars Teikmanis, LJZA valdes priekšsēdētājs, uzdeva jautājumu: “Kas raksturo labu zinātnieku?” Oskars uzsvēra, cik svarīgi ir vienam no otra mācīties, lai attīstītu savas stiprās puses. Viņš skaidroja, ka specifisku nozaru vasaras skolās fokusā ir tehniskas prasmes, savukārt LJZA Vasaras skolā paplašinām redzesloku.
Vasaras skolas programma ietvēra dažādu formātu lekcijas un nodarbības par tēmām un caurviju prasmēm, kas ir noderīgas visu jomu zinātniekiem un veicina jauno zinātnieku profesionālo attīstību un Latvijas zinātnes konkurētspēju Eiropā un pasaulē.
Nākotnes vīzija un zinātnes loma « Latvija 2050» stratēģijā
Vasaras skolas pirmās dienas vadmotīvs bija akadēmiskā brīvība, sabiedrības uzticība zinātnei un nākotnes vīzija. Linda Vecbiškena, Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Briselē, iepazīstināja ar starptautisko perspektīvu un, izmantojot sava karjeras ceļa piemērus, stāstīja par zinātnes pārvaldi, komunikāciju un starptautisko sadarbību, kā arī novēlēja dalībniekiem Vasaras skolā gūt jaunas idejas, kas var noderēt nākotnes sadarbībām.
Gatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, runāja par tēmu “Kāda ir zinātnieka loma sabiedrības veidošanā?”, un uzsvēra nepieciešamību veidot plānveidīgu un strukturētu komunikācija, kas orientēta uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. G. Krūmiņš skaidroja zinātnes komunikācijas piecas prioritārās mērķa grupas, proti,zinātnieki, lēumu pieņēmēji, uzņēmēji, jaunieši, diaspora ārvalstīs un atgādināja, ka zinātnes jautājumiem jābūt pastāvīgā dienas kārtībā arī citu nozaru lēmumu pieņemšanā, lai veicinātu zināšanu sabiedrības veidošanu.
Inta Mieriņa, Latvijas Universitātes tenūrprofesore Vasaras skolas dalībniekus informēja par Latvijas Universitātes sagatavoto rekomendāciju dokumentu “Valsts attīstības vīzija laika posmam līdz 2050. gadam: sabiedrības gaidas, attīstības scenāriji, politikas dilemmas un rekomendācijas”. Lekcijā “Latvija 2050: transformējoša noturība – ko sagaidīt un kā sagatavoties nākotnes izaicinājumiem” I. Mieriņa sniedza dažādus piemērus par tādiem jautājumiem kā nacionālā drošība un noturība, konkurētspējīga un inovatīva ekonomika, izglītota un vesela sabiedrība, modernizēta un efektīva valsts pārvalde un spēcīga pilsoniskā sabiedrība, videi draudzīga un digitāli attīstīta valsts. I. Mieriņa akcentēja, ka “Latvijas izaugsmes centrā ir cilvēks – viņa drošība, labklājība, radošums, veselība un līdzdalība,” īpaši izceļot cilvēkkapitāla nozīmi Latvijas nākotnē.
Dienas noslēgumā notika paneļdiskusija (Gatis Krūmiņš, Inta Mieriņa un Vineta Silkāne, Vidzemes Augstskolas profesore sociālajā psiholoģijā), kurā Oskars Teikmanis aicināja dalībniekus domāt arī par priekšnoteikumiem, bez kuriem nav iespējama spēcīga un ilgtspējīga zinātnes attīstība. “Ja mēs veidotu zinātnes vajadzību piramīdu, kas būtu tās pamatā? Iespējams, tā ir akadēmiskā brīvība, iespēja zinātniekam brīvi uzdot jautājumus, apšaubīt pieņemto un meklēt jaunas atbildes. Domājot par Latviju 2050. gadā, ir būtiski vērtēt ne tikai to, kā zinātne attīstās pasaulē un kā to ietekmē autoritārisma tendences, bet arī kritiski paraudzīties uz vidi, kādu zinātniekiem veidojam tepat Latvijā,” uzsvēra Oskars.
Komunikācija par zinātni
Komunikācija par zinātni mūsdienās ir neatņemama zinātnieka darba daļa, un gandrīz katru lekciju caursgtrāvoja vēstījums, ka zinātniekiem nepieciešams būt pieejamiem, saprotamiem un pārliecinošiem. Komunikācija par zinātni bija Vasaras skolas otrās dienas galvenā tēma.
Publiskās runas nodarbībā Madara Melne-Tomsone, runas mākslas pasniedzēja un aktrise, ļāva dalībniekiem izkustēties un ar praktiskiem vingrinājumiem atbrīvot ķermeni un balsi, lai spētu pārliecināti uzstāties. Madara detalizēti skaidroja dikcijas tehnisko pusi, atgādināja par balss veselības uzturēšanu un to, ka runas māksla jāizkopj regulāri un apzināti. Galvenais Madaras vēstījums bija iedrošinošs – apgūt pārliecinošu runas mākslu var ikviens!
Maija Dambrova, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, iepazīstināja ar akadēmiskās publicēšanās rakstītajiem un nerakstītajiem noteikumiem. Lekcijā par akadēmisko rakstīšanu Maija runāja par autorību, laika plānošanu, saziņu ar redaktoriem, sadzīvošanu ar recenzentu asajiem komentāriem un prasmēm, kas jaunajiem zinātniekiem jāattīsta, lai kļūtu par veiksmīgiem zinātnisko rakstu autoriem.
Pēcpusdienā Vasaras skolas dalībnieki savas uzstāšanās prasmes demonstrēja, piedaloties Īsrunu konkursā.Īsrunu konkurss jau kļuvis par stabilu tradīciju, kurā LJZA Vasaras skolas dalībnieki tiek mudināti stāstīt par saviem pētījumiem akadēmiskajai videi neierastā formātā – atraktīvā trīs minūšu runā. Uzņēmējdarbībā ir labi pazīstams prezentācijas formāts “elevator pitch” jeb lifta runa – tā ir spēja pārliecinošu stāstu prezentēt pāris minūtēs. Arī zinātniekiem šī prasme jāapgūst, lai sabiedrībai un sadarbības partneriem saprotami skaidrotu savu pētījumu ietekmi.
Īsrunu konkursa dalībnieku uzdevums bija trīs minūšu laikā citus vasaras skolas dalībniekus iepazīstināt ar savu pētījumu būtību. Konkursā piedalījās 12 dalībnieki – Zane Šime, Kristīne Meile, Laura Laimiņa, Līga Blumfelde, Diāna Hristenko, Monta Anšica, Estere Mitjkova, Emīlija Skrupska, Ervīns Gorelovs, Alise Akermane-Pokšāne, Rolans Stepanovs, Paula Kaufelde. Īsrunu konkursu moderēja LJZA valdes locekle Daniela Godiņa. Konkursa uzvarētājus noteica skatītāju balsojums, un par labākajiem īsrunātājiem šogad tika atzītas:
- Emīlija Skrupska ar tēmu “Sēne: ceļš uz gudru augu mēslošanu”,
- Diāna Hristenko ar tēmu “Saint Javelin fenomens”,
- Alise Akermane-Pokšāne ar tēmu “Būt “ģimenē”? Gadījuma izpēte 7.-11. gadsimta apbedījumos Čunkānu-Dreņģeru kapulaukā”.
Īsrunu konkursa noslēgumā ar prezentāciju uzstājās Rasma Pīpiķe, LJZA valdes locekle un starptautiskā pētniecības projekta ARENAS (Analysis of and Responses to Extremist Narratives) Latvijas komandas vadītāja. Projekts, kuru īsteno biedrība “Radošās idejas”, ir arī Vasaras skolas atbalstītājs. Savā pētnieciskajā darbā Rasma pievēršas ekstrēmistu naratīvu veidošanās un izplatīšanās procesiem, analizējot, kā publiskajā un politiskajā diskursā tiek konstruēts apdraudējums, nostiprināts dalījums “mēs” un “viņi”, delegitimizētas atsevišķas sabiedrības grupas un, šādiem vēstījumiem atkārtojoties, pakāpeniski normalizēta polarizējoša un naidīga valoda. Prezentācijā viņa no sociālo zinātņu perspektīvas skaidroja, kā šādi naratīvi var veidot priekšnosacījumus sabiedrības polarizācijai un ekstrēmisma attīstībai, vienlaikus uzsverot kritiskas attieksmes pret publiskajā telpā normalizētiem vēstījumiem nozīmi sabiedrības demokrātiskās noturības stiprināšanā.
Zinātnes ietekme
Vasaras skolas trešās dienas tēma bija zinātnes ietekme – no idejas līdz praktiskai ieviešanai. Dienas pirmajā daļā Žaneta Ozoliņa, Latvijas Universitātes profesore, dalībniekus uzrunāja ar lekciju “Zinātnes ietekme uz sabiedrību: Kā doktoranti var savus pētījumus komunicēt sabiedrībai saprotamos un lēmumu pieņēmējiem noderīgos argumentos”. Ž. Ozoliņa uzsvēra, ka zinātne jāpadara par katra cilvēka dzīves daļu, nevis kaut ko ekskluzīvu un nepieejamu. Vajadzīga sistēmiska pieeja, lai informētu sabiedrību un nodrošinātu zinātnes ilgtermiņa ietekmi uz politisko lēmumu pieņemšanu. Ž. Ozoliņa atgādināja, ka zinātnes tēla nostiprināšanai jāsākas jau skolā, savukārt zinātnieku atbildība ir, vēršoties pie politikas veidotājiem, veidot dialogu, konstruktīvi uzrunāt, piedāvāt risinājumus un būvēt sadarbības tiltus, kā arī pašiem aktīvi iesaistīties zinātnes pārvaldības sistēmas modernizēšanā.
Sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā tika organizēta Francijas profesora Chaker Larabi vieslekcija “From publications to standards: experience in scientific publishing, research management, and transfer to industry” (“No publikācijām līdz standartiem: pieredze zinātniskajā izdevējdarbībā, pētniecības pārvaldībā un pārnesē uz industriju”). Ch. Larabi runāja par pilnu inovāciju ciklu, kas no viena izpētes jautājuma līdz nākamajam aizved caur rezultātu publicēšanu, validēšanu, standartu ieviešanu, pārnesi un ietekmi. Ch. Larabi arī precizēja, ka pētījuma ietekme var īstenoties dažādos līmeņos – zinātnē, industrijā, sabiedrībā.
Elīna Miķelsone, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas vadītāja runāja par tēmu “Dizaina domāšana – kā attīstīt ietekmīgas idejas”. Vasaras skolas dalībnieki veica praktisku uzdevumu un ar vairākām tehnikām aktīvi radīja idejas par veidiem, kā zinātniekiem efektīvi komunicēt ar politikas plānotājiem. Pat nejauši pamanīts vārds dzejas grāmatā var būt iedvesmas avots, un Vasaras skolas dalībnieki nepiespiesti apsprieda komunikācijas pasākumu idejas. Aktīvākie uzdevuma dalībnieki dāvanā saņēma lektores izstrādāto galda spēli “Ideju cirks”.
Akadēmiskā ētika
Jau otro gadu LJZA Vasaras skolā tika rīkotas Ētikas debates. Akadēmiskā ētika ir viens no LJZA nozīmīgākajiem darbības virzieniem, un Ētikas debašu rīkošana ir efektīvs veids, kā jaunos zinātniekus informēt un iesaistīt pārdomās par sarežģītām akadēmiskās ētikas un pētniecības integritātes dilemmām. LJZA valdes locekle Laila Silamiķele sagatavoja un vadīja debašu programmu, un šogad debatēs uzmanības centrā bija autorības jautājumi, spiediens publicēties, plaģiātisms un varas nelīdzsvarotība akadēmiskajā vidē. Vasaras skolas dalībniekiem bija iespēja anonīmi dalīties ar saviem dzīves piemēriem, kuros pieredzētas Ētikas dilemmas. Aktīvā iesaistīšanās debatēs katram dalībniekam lika aizdomāties par ikdienas situācijām akadēmiskajā un darbā vidē.
LJZA mērķis ir veidot atklātu diskusiju par atbildīgu un godprātīgu zinātnes vidi. Ir nepieciešams ne vien izglītot studentus un zinātniekus par akadēmisko ētiku un pētniecības integritāti, bet arī Latvijā izveidot nacionāla līmeņa institūciju šo jautājumu risināšanai.
Pēc debatēm LJZA valde četrām izcilām dalībniecēm – Aigai Bāderei, Alisei Akermanei-Pokšānei, Emīlijai Skrupskai, Līvai Alksnei – pasniedza atzinības balvas par aktīvu un pārliecinošu viedokļa izteikšanu debašu laikā.
Zinātnieka labbūtība, tīklošanās un Vasaras skolas neformālā programma
Zinātnieka labbūtība, garīgā veselība un noturība ir priekšnoteikums zinātnes ilgtspējai. Vasaras skolas pēdējā dienā eksistenciālā terapeita Aivara Dresmaņa vadībā dalībnieki iepazinās ar fenomenoloģijas principiem un tika aicināti savu zinātniekiem raksturīgo zinātkāri pievērst ne tikai pētījumiem par apkārtējo pasauli, bet arī katra paša iekšējai pasaulei. Izdegšana ir nopietns risks zinātnieka karjerā, un A. Dresmanis stāstīja par izdegšanas divām tipiskajām pazīmēm – jēgas trūkumu un sava “es” pazaudēšanu. Savstarpējās sarunās atklājās izdegšanas un depresijas dažādās izpausmes, kas saskan ar fenomenoloģijas skatījumu, kura centrā ir katra individuālā pieredze.
Viens no Vasaras skolas būtiskākajiem mērķiem ir Latvijas jauno zinātnieku kopienas stiprināšana, veidojot profesionālus un personiskus sadarbības tīklus, paplašinot dalībnieku zināšanas un prasmes un radot vidi turpmākām kopīgām iniciatīvām. Vasaras skola tiek īstenota Sabiedrības integrācijas fonda NVO fonda projekta “Jauno zinātnieku kopienas stiprināšana un zinātnes komunikācijas veicināšana Latvijā” ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt jauno zinātnieku profesionālo attīstību un sadarbību, uzlabot viņu interešu pārstāvību valsts lēmumu pieņemšanā un stiprināt zinātnes komunikāciju Latvijā.
Šo mērķu sasniegšanā vienlīdz nozīmīga ir gan Vasaras skolas profesionālā, gan neformālā programma. Zinātnē jaunas sadarbības bieži sākas ar savstarpēju iepazīšanos, uzticēšanos un iespēju satikt citu nozaru un institūciju pētniekus ārpus ierastās profesionālās vides. Tāpēc Vasaras skola apzināti veidota kā telpa, kurā līdzās jaunām zināšanām un profesionālo kompetenču pilnveidei tiek stiprināta jauno zinātnieku savstarpējā sadarbība, piederība kopienai un spēja veidot profesionālos kontaktus pāri institūciju un zinātņu nozaru robežām.
Jau Vasaras skolas pirmajā dienā LJZA valdes locekles Rasmas Pīpiķes vadītajā iepazīšanās aktivitātē dalībnieki no zila dzijas kamolīša simboliski izveidoja savu Vasaras skolas sadarbības tīklu. Turpmākajās dienās kopienas veidošanu veicināja kopīga rīta rosme, kā arī īpašie Vasaras skolas notikumi – atvērtais grila vakars, kurā dalībniekiem pievienoties bija aicināti arī citi LJZA biedri un sadarbības partneri, un tradicionālais Baltais pikniks.
Laikapstākļu dēļ šoreiz Baltais pikniks notika iekštelpās, taču arī mainītajos apstākļos tika saglabāts tā būtiskais mērķis – radīt telpu sarunām, refleksijai un kopienas stiprināšanai. Rasmas Pīpiķes vadītajā jautājumu un atbilžu karuselī dalībnieki tika aicināti domāt par to, kā ikdienā organizējam savu dzīvi, kādas izvēles izdarām un kā tās ietekmē mūsu labsajūtu un psiholoģisko noturību ilgstošas un intensīvas profesionālās slodzes apstākļos. Jautājumi par darba plānošanu, spēju atpūsties un izgulēties, fiziskajām aktivitātēm, attiecībām ar tuvajiem, personīgo izaugsmi, kā arī spēju pateikt gan “jā”, gan “nē” rosināja dalībniekus reflektēt par savu ikdienas paradumu un izvēļu nozīmi.
Šāda aktivitāte Vasaras skolas programmā profesionālo kompetenču pilnveidi papildina ar jauno zinātnieku ilgtspējīgai profesionālajai darbībai būtisku dimensiju – spēju apzināties savus resursus, robežas un ikdienas izvēles augstas darba slodzes apstākļos. Tā vienlaikus rada iespēju par šiem jautājumiem runāt kopienā un apzināties, ka profesionālā izaugsme nav atrauta no cilvēka dzīves kvalitātes, attiecībām un spējas ilgtermiņā saglabāt līdzsvaru.
Vētras dēļ nebija iespējams doties arī plānotajā pārgājienā uz Laučakmeni, tāpēc to aizstāja spēļu vakars “Aizvējos”. Arī neplānotās izmaiņas kļuva par iespēju nepiespiestā gaisotnē pavadīt laiku kopā, turpināt iepazīt citam citu un stiprināt kontaktus, kas nākotnē var pāraugt profesionālā sadarbībā.
Profesionālās pilnveides, savstarpējās pieredzes apmaiņas un mērķtiecīgas tīklošanās apvienošana ir viens no LJZA Vasaras skolas pamatprincipiem. Vasaras skola palīdz stiprināt jauno zinātnieku kapacitāti un zināšanas, veidot sadarbības tīklus pāri institūciju un zinātņu nozaru robežām un radīt priekšnoteikumus turpmākai zināšanu apmaiņai, kopīgām iniciatīvām un starpdisciplinārai sadarbībai.
Tādējādi Vasaras skola sniedz ieguldījumu ne tikai atsevišķu jauno zinātnieku profesionālo kompetenču pilnveidē, bet arī Latvijas zinātnes kopienas ilgtermiņa kapacitātē un savstarpējā sadarbībā. Gandrīz divdesmit gadu laikā LJZA Vasaras skola ir izveidojusies par stabilu tradīciju, kas vieno dažādu nozaru, institūciju un karjeras posmu jaunos zinātniekus. Par LJZA Vasaras skolu vēsturi plašāk iespējams uzzināt informatīvajā bukletā “LJZA 2005–2025”.
Sirsnīgs un patiess paldies Vasaras skolas organizatorēm, LJZA biedrēm Mārai Grīnbergai-Šilauai un Dacei Dancei, LJZA valdei Oskaram Teikmanim, Rasmai Pīpiķei, Lailai Silamiķelei, Danielai Godiņai, Raimondai Solohai, Ingum Pērkonam, Ainai Semjonovai, LJZA izpilddirektorei Anitai Kairišai un LJZA komunikācijas speciālistei Kristīnei Meilei par Vasaras skolas rīkošanu. Patiesi mīļš paldies brīvprātīgajiem fotogrāfiem, kuri iemūžināja pasākuma fotomirkļus, Diānai Berezovskai, Emīlijai Skrupskai un Antonam Sergejevam.
Pateicamies par atbalstu un sadarbību projektam ARENAS: Analysis of and Responses to Extremist Narratives, Francijas institūtam Latvijā un SIA Apgāds Zvaigzne ABC par iespēju katram Vasaras skolas dalībniekam dāvāt grāmatu “Dari, ko es vēlos!” (Henriks Fekseuss).
LJZA Vasaras skola tiek īstenota Sabiedrības integrācijas fonda NVO fonda projekta “Jauno zinātnieku kopienas stiprināšana un zinātnes komunikācijas veicināšana Latvijā” (Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/070) ietvaros.
