Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) Vasaras skola 2025 norisinājās no 2025. gada 14. līdz 17. augustam viesu namā “Mauriņi” un pulcēja jaunos pētniekus un doktorantus no visas Latvijas, lai veicinātu sadarbību, dalītos pieredzē un iegūtu jaunas prasmes un zināšanas. Vasaras skola ir ikgadējs notikums un tās mērķis ir stiprināt jauno zinātnieku kompetences un starpdisciplināru sadarbību, vienlaikus attīstot līderības, komunikācijas un pārvaldības prasmes, kā arī ētisko domāšanu. Šogad vasaras skola pievērsās tādām tēmām kā valsts pārvaldes un zinātnes sadarbībai, zinātnes komunikācijai, projektu un pētniecības datu pārvaldībai, akadēmiskajam godīgumam un labbūtībai.
14. augusts: Atklāšana un vērtību uzstādījumi
Vasaras skolu atklāja LJZA valdes locekle un vasaras skolas koordinatore Rasma Pīpiķe, uzsverot, ka šogad pasākuma organizatoriskais modelis bija unikāls, jo LJZA valde sadalīja atbildības un koordinēja saturu. Viņa iedrošināja jaunpienācējus iesaistīties nākotnes vasaras skolu organizēšanā un kļūt par aktīviem LJZA biedriem. LJZA valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis savā atklāšanas uzrunā uzsvēra, ka LJZA ir ne tikai atbalsts doktorantiem un pētniekiem, bet arī konstruktīvs sadarbības partneris valsts pārvaldes iestādēm, un kā kopiena ir patiesi atbalstoša.
Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica pauda pārliecību, ka zinātne ir valsts ekonomiskās attīstības pamats, ja vien starp valsti un zinātni ir veiksmīgs dialogs. Viņa uzsvēra zinātnes potenciālu valsts attīstībā un aicināja uz atvērtu komunikāciju starp pētniekiem un lēmumu pieņēmējiem. Nevar noliegt, ka arī Zanda ir tuvu stāvoša zinātnes nozarei un izcili pārzina jauno zinātnieku vajadzības.
Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Dace Jansone norādīja uz nepieciešamību uzlabot sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm un zinātniskajām institūcijām, īpaši datos balstītas rīcībpolitikas veidošanā. Viņa uzsvēra, ka nepieciešams attīstīt zināšanu pārneses prasmes, veidot stabilu komunikācijas platformu un uzlabot iepirkumu procedūras, kas ļauj izmantot akadēmiskos resursus pilnā mērā. Viņas prezentācijā īpaši tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt zinātnes un politikas saskari, veidojot pētniecības atbalsta struktūras un konsultatīvās padomes.
Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš savā uzrunā “Šauri specializēties ir slikti!” mudināja izvairīties no pārlieku šauras specializācijas zinātnē. Viņš aplūkoja informācijas pārbagātības laikmetu un nepieciešamību attīstīt gan precīzu domāšanu, gan spēju just un saprast cilvēkus. Viņš uzsvēra, ka izcilība nebalstās tikai datos, bet arī izpratnē un empātijā. Mārcis Auziņš aicināja būt atvērtiem dažādībai, mācīties no citu pieredzes un apvienot dažādus skatupunktus, lai rastu jēgpilnus risinājumus mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem. Viņš minēja arī mākslīgā intelekta izaicinājumus un atgādināja par cilvēka unikalitāti – spēju radīt jauno.
Attēlā: Prof. Mārcis Auziņš
15. augusts: Komunikācija un īsrunu konkurss
Šī diena tika veltīta komunikācijai zinātnē un zinātnes komunikācijai, un to moderēja LJZA valdes loceklis Ingus Pērkons. Komunikācijas konsultante Ieva Treija, Labs of Latvia, iedrošināja pārdomāt savas vērtības un stiprās puses, kā arī izkopt spēju veidot saistošu stāstu par savu darbu. Sandra Kropa, Latvijas Radio žurnāliste, vadīja meistarklasi “Zinātne runā – no laboratorijas līdz ziņu virsrakstiem”, kurā dalībnieki prezentēja savus pētījumus un saņēma padomus, kā veidot skaidru, auditorijai saprotamu un saistošu vēstījumu. Savukārt Kristīnes Tjarve savā lekcijā “Zinātnieka personiskais zīmols” palīdzēja izprast, kā veidot savu atpazīstamību, strukturējot personīgo stāstu, izceļot profesionālās un cilvēciskās vērtības, kā arī veidojot uzticamu, ilgtermiņā noturīgu tēlu sabiedrībā.
Vakarā notika LJZA zinātnes īsrunu konkurss, kuru vadīja LJZA valdes locekle Daniela Godiņa. Konkursu ievadīja iGEM komandas pārstāvji Timofejs Kokšarovs un Alina Sivačova ar stāstījumu par bioloģiski saderīgu kazeīna sistēmu apdegumu ārstēšanai, izmantojot propolisu un bakteriofāgus. Savukārt pēc tam sekoja LJZA pārstāvju Rasmas Pīpiķes un Laimas Dances īsrunas, kuru mērķis bija iedrošināt konkursa dalībniekus.
2025. gada īsrunu konkursā piedalījās:
- Inese Dāvidsone – par arābu literatūras vēsturi.
- Solvita Lodiņa – par kultūras kompetenci personībā, izglītībā, zinātnē un dzīvē, akcentējot strukturālās pieejas nozīmi.
- Laima Vītoliņa – par reāllaika rekomendāciju sistēmu mūzikas terapijai, kas balstās uz emociju atpazīšanu dziesmu audio un tekstos.
- Marika Melne – aktualizēja apdāvināto bērnu atbalsta trūkumu izglītībā, daloties ar savu pieredzi un mērķi izveidot valsts līmeņa sistēmu.
- Alina Sivačova – runāja par biezpiena sūkalu valorizāciju mikoproteīna ieguvei, akcentējot biotehnoloģiju nozīmi pārtikas blakusproduktu pārstrādē.
- Jeļena Djubina – analizēja noziedznieka personības ģenēzi postmodernajā sabiedrībā, integrējot juridiskās, psiholoģiskās un socioloģiskās perspektīvas.
- Laura Ķēniņa – iepazīstināja ar pēcdoktorantūras pētījumu par vecu skujkoku audžu strukturālo dinamiku un bioloģisko daudzveidību.
- Kristiāna Balode – analizēja darbaspēka tendences Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, izmantojot Eiropas Komisijas projektu pieredzi.
- Elizabete Universa – prezentēja pārtikas blakusproduktu biorafinēšanas iespējas, uzsverot inovāciju nozīmi ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā.
- Elizabete Skrebele – ar aizrautību stāstīja par elektronu eksotiku, ilustrējot fizikālās parādības un to potenciālu.
Dalībnieku uzstāšanās bija daudzveidīgas, atspoguļojot plašu tematisko spektru. Skatītāji ar balsojumu noteica uzvarētāju, veicinot savstarpēju novērtējumu un iedvesmu. 2025. gada Latvijas Jauno zinātnieku apvienības īsrunu konkursā pirmo vietu ieguva Inese Dāvidsone, Latvijas Universitātes doktorante, kura pēta arābu literatūras vēsturi, Otro vietu ieguva Elizabete Skrebele, Rīgas Tehniskās universitātes maģistrantūras studente, kuras pētījums ir saistīts ar jonizējošā starojuma mērījumiem, un trešo vietu ieguva Marika Melne, Latvijas Universitātes doktorante, kuras zinātniskā tēma saistīta ar apdāvinātu bērnu izglītības specifiku. Īsrunu konkursu atbalstīja uzņēmums SIA “Kinetics Nails Latvia.” Apsveicam uzvarētājas un paldies visiem runātājiem!
Vakarā Vasaras skolas dalībnieki devās ekspedīcijā uz karsta kritenēm. Pārgājiens izvērtās patiesi ekstrēms, jo daļa gājiena bija gar ceļa malu, kur satiksmes intensitāte ceļa remontu dēļ ir būtiski palielinājusies. Taču kopīgā pastaiga sniedza iespēju pārrunāt dienas norises un veidot neformālo sadarbību.
Īsrunu konkursa uzvarētājas
Attēlā no kreisās: Elizabete Skrebele, Inese Dāvidsone, Marika Melne
16. augusts: Pārvaldība un ētika
Vasaras skolas trešā diena tika veltīta trim būtiskām tēmām – akadēmiskajai ētikai, pētniecības projektu pārvaldībai un jauno zinātnieku iespējām pētniecības projektos Latvijā un Eiropā. Pārvaldības sesiju moderēja LJZA valdes locekle Aina Semjonova. Savukārt ētikas sesiju vadīja LJZA valdes locekle Laila Silamiķele.
Latvijas Zinātnes padomes projektu iespējas
Latvijas Zinātnes padomes (LZP) Programmu un projektu analītikas nodaļas vadītājs Arnis Kokorevičs iepazīstināja ar jauno zinātnieku iespējām LZP pētniecības projektos un programmās. Viņš izskaidroja atšķirības starp FLPP (fundamentālo un lietišķo pētījumu programma), VPP (Valsts pētījumu programma) un starptautiskajiem konkursiem. Lai arī jaunajiem zinātniekiem nav specifisku priekšrocību FLPP un VPP konkursos, tomēr “Pēcdoktorantūras programma” sniedz tieši jaunajiem zinātniekiem piemērotas iespējas. Prezentācijā tika analizēti arī sekmības rādītāji, norādot, ka jauno zinātnieku projekti bieži vien ir konkurētspējīgi, taču būtiska ir kvalitatīva pieteikuma sagatavošana. Kokorevičs aicināja izmantot LZP ekspertu ieteikumus un atgriezenisko saiti, kas pieejama LZP interneta vietnē.
Pētniecības datu pārvaldība Latvijā
Vasaras skolā tika iekļautas tēmas par pētniecības datu pārvaldību, tai skaitā nacionālo datu repozitoriju DataverseLV, kas ir droša un ērta digitālā platforma, kas paredzēta pētniecības datu glabāšanai, kopīgošanai un izmantošanai ilgtermiņā. Šajā sesijā piedalījās Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centra (VPC) pārstāvji Elīna Peina, Daina Kosīte, Kristaps Oškalns un Mikus Melderis, iepazīstinot ar VPC aktivitātēm, atbalstu pētniekiem un DataverseLV sniegtajām iespējām, kā arī datu kuratoru tīklu. VPC pārstāvji aicināja vasaras skolas dalībniekus iepazīties ar saturu DatverseLV interneta vietnē, kurā pieejamas pamācības datu kopas publicēšanai repozitorijā, kā arī pētniecības datu pārvaldības ceļvedis. “DataverseLV” kopš darbības uzsākšanas ir piedzīvojis strauju attīstību un guvis plašu starptautisku atzinību. Tas ir kļuvis par DataCite oficiālo partneri, kas ļauj piešķirt katrai datu kopai unikālu un pastāvīgu DOI identifikatoru. Tas ievērojami uzlabo datu pieejamību un citējamību, kā arī nodrošina to integrāciju ar zinātniskajām publikācijām.
DataverseLV komanda turpina aktīvi attīstīt repozitoriju, lai nodrošinātu tā ilgtspēju un veicinātu integrāciju starptautiskajā pētniecības infrastruktūrā. Vasaras skolas dalībnieki ar interaktīvu uzdevumu palīdzību attīstīja izpratni par datu rūpīgas iegūšanas un uzglabāšanas iespējām.
Attēlā vasaras skolas dalībnieki, pildot VPC uzdevumu
Zinātnes projektu pārvaldība
SIA “Konso” pārstāve un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Mūžizglītības centra starptautisko projektu vadītāja Irīna Kulitāne dalījās ar plašu praktisko pieredzi zinātnes projektu vadībā un sagatavošanā. Viņa uzsvēra, ka veiksmīgs projekts sākas ar skaidru ideju, kompetentu komandu un skaidru struktūru. Dalībniekiem tika sniegti praktiski padomi, kā veidot projektu portfeli, formulēt ideju atbilstoši programmas mērķiem un izvairīties no biežāk pieļautajām kļūdām – nepietiekama partneru iesaiste, formālu prasību neievērošana un komunikācijas trūkums ar programmas administratoriem. Kulitānes prezentācijā tika aplūkotas arī specifiskas Eiropas projektu programmas kā “Horizon Europe”, “Eurostars” un VPP konkursi, kā arī to atšķirības un nosacījumu specifika. Viņa akcentēja arī stratēģiskās domāšanas nozīmi projektu izstrādē un aicināja uz lielāku starpdisciplināru sadarbību.
Pētniecības ētika un akadēmiskais godīgums
Otrā dienas daļa, kuru moderēja LJZA valdes locekle Laila Silamiķele, tika veltīta ētikas un akadēmiskā godīguma jautājumiem zinātnē. Ineta Ziemele, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, uzsāka sesiju ar iedvesmojošu runu “Zinātnieka ētikas izpratnes transformācija laikmetu ietekmē”, raksturojot akadēmiskās kultūras attīstību Latvijā, sākot no Valsts neatkarības atjaunošanas, kā arī uzsvēra cieņu un cilvēktiesības kā pamatvērtību, kas arī fundamentāli nosaka ētikas pieejas izpratni un praksi akadēmiskajā vidē.
Atbildīga pētniecība: Baltijas pieredze
Eglė Ozolinčiūtė, Lietuvas Akadēmiskās ētikas un procedūru ombuda birojs (Office of the Ombudsperson for Academic Ethics and Procedures) prezentēja pētījumu “Responsible Research Barometer” par akadēmiskā godīguma ievērošanu Lietuvas zinātniskajās institūcijās. Viņa iepazīstināja ar datiem, kas uzrāda plašu ētikas pārkāpumu spektru – no interešu konfliktiem un autorības jautājumiem līdz datu manipulācijai. Pētījums atklāja, ka daļa pētnieku joprojām nezina vai neievēro ētikas vadlīnijas, īpaši publikāciju izstrādes procesā. Prezentācija rosināja diskusijas par nepieciešamību uzlabot zinātnisko institūciju iekšējo ētikas kultūru un stiprināt pētnieku apmācības.
Pētniecības ētika un ētiskās kompetences attīstība
Mari-Liisa Parder (Tartu Universitāte) lekcijā uzsvēra, ka ētika zinātnē nav tikai pienākums, bet arī atbildība un labas zinātniskās prakses pamats. Viņa iepazīstināja ar pētnieku ētikas kompetencēm – spēju atpazīt ētiskas dilemmas, izvērtēt tās, pieņemt atbildīgus lēmumus un rīkoties saskaņā ar zinātniskajiem un sabiedriskajiem standartiem. Viens no nozīmīgiem aspektiem ir ētikas izvērtēšanas (ethical review) nepieciešamība un Eiropas Savienības sistēmas pieredze, izvērtējot jautājumus par datu aizsardzību, privātumu, cilvēktiesībām, mākslīgo intelektu un iespējamām pētījumu rezultātu ļaunprātīgas izmantošanas risku pētniecības projektos. Dr. Parder dalījās arī ar Igaunijas pētījuma rezultātiem par akadēmiskā godīguma jautājumiem, norādot uz tādiem ētikas pārkāpumu riskiem kā, piemēram, dāvināto autorību, “salami-slicing” pieeju, interešu konfliktu ignorēšanu un izlikšanos.
Paneļdiskusijā “Zinātne, kurai uzticēties – Eiropas ētikas standarti un Latvijas ceļš to īstenošanā”, ko vadīja Laila Silamiķele, piedalījās Eglė Ozolinčiūtė, Mari-Liisa Parder un Andris Teikmanis, profesors Latvijas Mākslas akadēmijā un, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs. Paneļdiskusijā tika runāts par akadēmisko brīvību, uzticību zinātnei un ētikas rīcības kodeksa lomu akadēmiskā godīguma principu stiprināšanā Latvijā. Paneļdiskusijas dalībnieki atzina, ka akadēmiskā brīvība ir cieši saistīta ar brīvību izteikties un informācijas pieejamību. Eglė Ozolinčiūtė ieskicēja, ka tam, kā zinātne tiek komunicēta, ir būtiska loma, kā tā tiks interpretēta sabiedrībā, un akcentēja arī caurspīdīguma nozīmi, piemēram, atklājot makslīgā intelekta rīku izmantošanu pētniecībā. Mari-Liisa Parder ieskicēja zinātnes un zinātnieka duālo lomu, kas ir cieši saistīta ar pētāmo problēmu jeb zināšanu iztrūkumu konkrētā nozarē un uzticību institūcijām un zinātnes rezultātu pielietošanai valstiskā līmenī. Diskutējot par ētikas rīcības kodeksu, paneļdiskusijas dalībnieki atzina, ka šāds dokuments nav statisks un būtu jāaktualizē, atbilstoši aktuālajiem notikumiem pasaulē. Piemēram, šobrīd arvien aktuālāki ir jautājumi gan par atbildīgu recenzēšanas praksi, gan atbildības uzņemšanos godprātīgas pētniecības praktizēšanā. Tāpēc, neatkarīgi no tā, ka jau eksistē vispārpieņemti dokumenti, piemēram, ALLEA Eiropas Rīcības kodekss par pētniecības integritāti, būtiska ir arī dokumentā pausto atziņu praktiska pielietošana un aktualizēšana.
Diskusiju iespējams skatīties šeit.
Paneļdiskusijas dalībnieki (no kreisās): prof. Andris Teikmanis, Mari-Liisa Parder, Eglė Ozolinčiūtė, Laila Silamiķele
Pirmās zinātniskās ētikas debates Latvijā
Dienas kulminācija norisinājās pirmās zinātniskās ētikas debates Latvijā, kuru ideja radās LJZA, un pie to īstenošanas strādāja Raimonda Soloha, Laila Silamiķele un Rasma Pīpiķe. Debatēs tika izmantoti projektā “Beyond Bad Apples: Towards a Behavioural and Evidence-Based Approach to Promote Research Ethics and Research Integrity in Europe (BEYOND)” izstrādāti izaicinoši scenāriji, kas ļāva dalībniekiem dziļāk izprast ētikas nianses, diskutēt par robežām, rīcības pamatotību un pētnieku atbildību. Debatēs piedalījās Vasaras skolas dalībnieki, kā arī Ētikas debates noslēdza sesija, kurā piedalījās arī eksperti un LJZA valdes locekļi, sniedzot daudzveidīgu un bagātu skatījumu uz to, kā ētika izpaužas pētniecībā. Diskusijās tika skarti jautājumi par kolēģu atbildību, vadošo pētnieku pienākumiem, organizatorisko kultūru un institucionālo atbalstu. Dalībnieki secināja, ka šāda pieeja ētikas jautājumu izpratnes veidošanai ir izcila. LJZA noteikti turpinās ētikas debašu tradīciju.
Vakarā dalībnieki un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības viesi ieskandināja LJZA 20 gadu jubileju, tiekoties atklātajā grila vakarā. LJZA valde izsaka pateicību visiem viesiem, kuri ir kopā ar mums un veido Latvijas zinātnes nākotni. Pateicamies arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta direktorei Marikai Selgai par viesošanos vasaras skolā un sadarbību ar LJZA.
Aktīvākās debatētājas
Attēlā no kreisās: Karlīna Grīviņa, Dora Livkiša, Laila Silamiķele, Elizabete Universa
17. augusts: Līdzsvars un labbūtība
Dienu uzsākām ar Oskara Teikmaņa prezentāciju par LJZA darbību un mērķiem. Noslēguma diena bija veltīta praktiskai meistarklasei par emocionālā līdzsvara un personības attīstības nozīmīgumu. Ilze Skuja, sertificēta mākslas terapeite ar specializāciju drāmas terapijā, vadīja meistarklasi, kurā ar asociāciju tehnikām tika analizētas emocijas, praktizēta prasme pateikt “nē” un veidoti rīcības modeļi emocionālai labsajūtai.
Vasaras skolas noslēguma kulminācija bija “Baltais pikniks”, kur neformālā un radošā vidē dalībnieki izvērtēja gūto pieredzi, formulēja savus atklājumus un stiprināja izveidotos kontaktus. Šo pasākumu organizēja LJZA valdes locekle Daniela Godiņa un LJZA biedre Iveta Ozola-Cīrule.
Pasākuma nobeigumā LJZA vasaras skolas 2025 organizatoru komanda pateicās dalībniekiem un viens otram. Vasaras skolas koordinatore Rasma Pīpiķe uzsver:
“Vasaras skolas izdošanās pamatā ir tas, ka katrs no komandas darījām to, ko protam un spējam vislabāk, mēs esam dažādi un līdz ar to, katram no mums ir stiprās puses, kurām ir iespēja izpausties šādos notikumos. Man ir patiess gandarījums, ka varam piedāvāt kvalitatīvu programmu neformālās izglītības veidā un es ticu, ka daudziem būšana Vasaras skolā ir labs motivators turpināt iesākto! Šeit es domāju tieši doktorantūru un arī aizstāvēt disertāciju.”
Attēlā vasaras skolas dalībnieki Ilzes Skujas vadītajā meistarklasē
Paldies par atbalstu un sadarbību
LJZA pateicas Sabiedrības integrācijas fondam par LJZA kapacitātes projekta atbalstu, SIA “Kinetics Nail Systems” par atbalstu īsrunu konkursam, SIA “Zvaigzne ABC” par grāmatu dāvinājumu dalībniekiem, SIA “AstraMed Baltic” par finansiālu atbalstu jau divu gadu garumā un eklēriem, kā arī visiem lektoriem, kas dalījās savās zināšanās. Vasaras skola apliecināja LJZA apņemšanos veidot spēcīgu, sadarbībā balstītu un ētiski atbildīgu Latvijas zinātnes nākotni.
Īpašs paldies visai LJZA valdei, kā arī LJZA izpilddirektorei Laimai Dancei par tehnisko atbalstu un Ivetai Ozolai-Cīrulei par brīvprātīgo darbu Baltā piknika organizēšanā, Kristīnei Meilei par nepārtrauktu klātesamību un atbalstu sociālo mediju ierakstu sagatavošanā un Solvitai Lodiņai par izcilu kadru fiksēšanu. Solvita uzņēma šo pienākumu patiesi atbildīgi. Pateicamies par atbalstu vasaras skolas norisē. Tiekamies nākamajā gadā!
LJZA Vasaras skola 2025 tiek īstenota projekta “Jauno zinātnieku kopienas stiprināšana un zinātnes komunikācijas veicināšana Latvijā” (Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/070) ietvaros. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
