2025. gada 18. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) 20 gadu jubilejas diskusiju cikla noslēdzošais seminārs “Kam uzticēt akadēmisko ētiku Latvijā?”.
Diskusijā tika aktualizēti jautājumi par akadēmiskās ētikas un pētniecības integritātes vērtību nostiprināšanu, augstskolu ētikas komisiju spēju risināt pārkāpumus un sūdzības, ētikas lomu zinātniskajās institūcijās un visbeidzot, kam Latvijā uzticēt akadēmisko ētiku, proti, kā risināt jautājumus, kurus nevar risināt esošās institūcijas?
Pasākumu vadīja LJZA valdes locekle Laila Silamiķele. Pasākuma ievadā Raimonda Soloha iepazīstināja ar Latvijas akadēmiskās ētikas kontekstu, terminoloģijas dažādību, LJZA īstenotajām iniciatīvām un ierosinājumu veidot nacionāla līmeņa akadēmiskās ētikas un pētniecības integritātes biroju. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar diviem starptautiskiem piemēriem no Lietuvas un Igaunijas par situācijām un veidiem, kā minētos jautājumus risina šajās valstīs.
Piedāvājam iepazīties ar nozīmīgākajiem aspektiem katrā no piemēriem.
Lietuvas piemērs
Dr. Loreta Tauginienė, Kauņas Tehnoloģiju universitātes asociētā profesore un Publicēšanas ētikas komitejas (Committee on Publication Ethics – COPE) padomes locekle, prezentēja Lietuvas Republikas Akadēmiskās ētikas un procedūru biroja (turpmāk tekstā – ombuds) pieredzi un Lietuvas akadēmiskās un pētniecības ētikas struktūru. Loreta Tauginienė vadīja ombudu no 2019. līdz 2024. gadam.
Ombuda galvenās funkcijas ir prevencija (izglītošana, vadlīnijas), intervence (gadījumu izvērtēšana) un sadarbība (ar augstskolām, politikas veidotājiem). Ombuda izveide tika uzsākta 2009. gadā, ierosinot priekšlikumus likumdošanā, kas skar augstāko izglītību un pētniecību (Law on Higher Education and Research). Savukārt pirmais pilnvarotais pārstāvis (ombudsperson) darbu uzsāka 2013. gadā pēc ilgstošas un rūpīgas atlases. Akadēmiskās ētikas principu nostiprināšana uzsākta neilgi pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas. Akadēmiskā ētika definēta 2016. gadā un tiek regulāri pārskatīta, ņemot vērā starptautisko praksi.
Likumdošanā noteikts, ka valsts finansējums netiek piešķirts zinātniekiem, kuriem ir konstatēti akadēmiskās ētikas pārkāpumi. Ombuds sniedz ieteikumus likumdošanas izmaiņām, kas arī ir pastarpināti saistīta ar zinātni un pētniecību. Tāpat ombuds izstrādā vadlīnijas, piemēram, par zinātnes komunikāciju, ētisku mākslīgā intelekta rīku izmantošanu izglītībā un pētniecībā, pētniecības ētikas izvērtēšanu u.tml., un ievāc un apkopo datus par akadēmiskās ētikas situāciju nacionālā līmenī (Responsible Reserach Barometer 2024). Ombuds atktīvi iesaistās nacionāla un starptautiska līmeņa, piemēram, Apvārsnis Eiropa, pētniecības projektos.
Igaunijas piemērs
Paneļdiskusija
Pasākuma otrajā daļā notika diskusija par akadēmiskās ētikas situāciju Latvijā un iespējām veidot nacionāla līmeņa institūciju situācijas uzlabošanai.
Diskusijā par akadēmiskās ētikas sistēmas attīstību piedalījās Signe Mežinska, Latvijas Universitātes asociētā profesore, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošā pētniece un UNESCO Starptautiskās bioētikas komitejas priekšsēdētaja vietniece, kā arī Timurs Tomsons, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas (JVLMA) padomes priekšsēdētājs.
Signe Mežinska kā vienu no galvenajām akadēmiskās ētikas problēmām redz vienotas izpratnes trūkumu par to, kas ir akadēmiskā ētika un kāds ir tās tvērums, kā arī plašas un atklātas diskusijas trūkumu nacionālā līmenī. Profesore uzsvēra nepieciešamību precizēt terminoloģiju un veidot dialogu, kas nodrošinātu izpratni par to, ka augstskolu autonomijas saglabāšana netiktu apdraudēta, veidojot specifisku institūciju ētikas jautājumu risināšanai, vienlaikus izstrādājot efektīvu mehānismu starpinstitucionālu pārkāpumu risināšanai vai tādu gadījumu izskatīšanai, kuriem nav rasts risinājums institucionālā līmenī. Viņa norādīja uz satraucošu tendenci nesenā pētījumā par akadēmiskās ētikas situāciju Latvijas zinātniskajās institūcijās. 32% aptaujāto bija aizdomas par akadēmiskās ētikas pārkāpumu, bet par to neziņoja ētikas komisijā, savukārt 27 % aptaujāto nezina, kur vērsties akadēmiskās ētikas pārkāpumu gadījumā, un gandrīz puse nevērstos ziņot ētikas komisijām. Dati ir no pētījuma, kas tiks prezentēts 2026. gada janvārī.
Savukārt Timurs Tomsons dalījās pieredzē no kultūras un mākslas augstskolu vides, kur notikušas diskusijas par kopīgu ētikas risinājumu izstrādi, taču līdz šim vienots modelis nav izveidots. Tomēr augstskolās kopš 2024. gada ir ieviestas anonīmas ziņošanas iespējas, un viņš izteica atbalstu idejai par neatkarīga nacionāla biroja izveidi, jo ir jautājumi, kurus nevar atrisināt augstskolas iekšienē vai ar Latvijas Republikas Tiesībsarga atbalstu. Viņš uzsvēra, ka JVLMA seksuālās vardarbības gadījuma kontekstā Tiesībsarga loma bija nozīmīga.
Vaicāti par primāro mērķauditoriju izglītošanai akadēmiskās ētikas jautājumos, lai visefektīvāk panāktu situācijas uzlabošanos, abi diskusijas dalībnieki atzina, ka ir jānodrošina visaptveroša apmācība gan jauno zinātnieku un studentu, gan profesoru un zinātnisko grupu vadītāju līmenī. Diskusijas laikā auditorijā tika uzdoti jautājumi par anonīma jautājumu izskatīšanas procesa nodrošināšanas iespējām, kā arī interešu konfliktu riskiem iespējamajā Ombuda amatā, uz ko LJZA pārstāvji norādīja, ka šāda institūcija būtu jāveido atklāti un caurskatāmi, lai nodrošinātu uzticību un efektivitāti.
Atziņas
Diskusijā tika pārrunāts, ka zinātnisko institūciju ētikas komisijas var būt nepietiekamas sarežģītu, starpinstitucionālu vai starptautisku gadījumu risināšanā. Neatkarīgas institūcijas ieviešana nodrošinātu vienotas izpratnes veidošanu par akadēmiskās ētikas jautājumiem, jo institūcijas primāra atbildība būtu šo jautājumu risināšana.
Būtiska ir izglītošana un uzticības veidošana, runājot par akadēmiskās ētikas jautājumiem gan institūcijās, gan ārpus tām. Vairākas zinātniskās institūcijas Latvijā jau ievieš biežākas sarunas par ētiku kā daļu no akadēmiskā procesa, piemēram, izstrādājot vadlīnijas vai nodrošinot mācības dažādos līmeņos. Šie risinājumi ir būtiski ilgtermiņā. Tāpat jāveido vide, kurā ziņošana par pārkāpumiem tiek izskatīta neatkarīgi, aizsargājot ziņotāju, nevis radot potenciālu apdraudējumu ziņotāja turpmākajai karjerai.
Diskusijā paustās atziņas liecina, ka neatkarīga nacionāla līmeņa institūcija ir nepieciešama, lai stiprinātu akadēmiskās vides caurspīdīgumu, kvalitāti un atbildību.
Ar akadēmisko ētiku saistītā terminoloģija ir dažāda, un šo atzina visi pasākuma dalībnieki. Plaši izmantoti termini ir akadēmiskā ētika (academic ethics), pētniecības integritāte (research integrity) un pētniecības ētika (research ethics). Katrs no tiem dažādos avotos iezīmē nedaudz citas, bet būtiskas ētikas dimensijas. Akadēmiskā ētika raksturo morālās vērtības, ko ievēro zinātnieki. Pētniecības integritātes tulkojums latviešu valodā ir saistīts ar Eiropas Zinātņu akadēmiju federācijas (European Federation of Academies of Sciences and Humanities – ALLEA) veidoto Eiropas rīcības kodeksu par pētniecības integritāti (“The European Code of Conduct for Research Integrity”).
Tas definē četrus ētikas principus, kā uzticamība, godīgums, cieņa un atbildība, kā arī skaidro labas pētniecības prakses prinipus. Savukārt, pētniecības ētika saistīta ar zinātnisko pētījumu, kuros iesaistīti cilvēki un dzīvnieki, ētiskajām normām un principiem. Tāpat ētikas kontekstā būtiski ir gan akadēmiskās brīvības, gan atvērtās zinātnes, tai skaitā FAIR principi, kas saistīti ar pētījumu caurspīdīgumu, pieejamību un atkārtojamību. Neatkarīgi no terminoloģijs izvēles, būtiski ir veidot arī vienotu izpratni par saturu.
Cikls “Zinātne sabiedrībai”
Atzīmējot LJZA 20 gadu jubileju, apvienība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku rīkoja diskusiju ciklu “Zinātne sabiedrībai” par zinātnes videi un sabiedrībai nozīmīgām tēmām:
- 28.10.2025. “ZINĀTNES POLITIKA – ATSPĒRIENS VAI SPĒRIENS LATVIJAS IZAUGSMEI?”
- 26.11.2025. “KOPIENAS SPĒKS INDIVIDUĀLISMA ĒNĀ”
- 18.12.2025. “KAM UZTICĒT AKADĒMISKO ĒTIKU LATVIJĀ?“
Pateicamies Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, īpaši Anitai Eglei-Bērtiņai, par viesmīlību un diskusijas norises nodrošināšanu.
Diskusijas tika organizētas ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projekta “Jauno zinātnieku kopienas stiprināšana un zinātnes komunikācijas veicināšana Latvijā” (Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/070/L35) ietvaros.
