28.10.2025. Latvijas Nacionālās bibliotēkas AsiaRes lasītavā notika Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) diskusiju cikla “Zinātne sabiedrībai” pirmā diskusija, kas tika veltīta zinātnes politikas jautājumiem.
Diskusija par zinātnes politiku
Diskusijā “Zinātnes politika – atspēriens vai spēriens Latvijas izaugsmei?” tika meklēti risinājumi, lai zinātni padarītu par centrālu, nevis marginālu valsts attīstības prioritāti.
Diskusiju vadīja LJZA valdes loceklis, zinātniskā institūta BIOR pētnieks Ingus Pērkons. Diskusijā piedalījās
- Kristaps Jaudzems, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāns, profesors;
- Antoņina Ņenaševa, 14. Saeimas deputāte;
- Kaspars Gorkšs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors;
- Anna Leiškalne, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece zinātnes jomā.
Pasākuma ievadā LJZA valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis izteica pateicību Latvijas Nacionālajai bibliotēkai par iespēju rīkot šādas sarunas, jo, kā arī tālāk diskusijā tika apstiprināts, ir jāveicina zinātnes atvērtība un saikne ar sabiedrību.
Galvenās tēmas, kas izskanēja diskusijā bija šādas:
Stratēģiju ieviešanas izaicinājumi – Latvijā netrūkst politikas dokumentu, taču stratēģiju īstenošana bieži paliek uz papīra. Pretstatā tam Igaunija veiksmīgi realizē savus attīstības plānus.
Zinātnes cilvēkkapitāls – Latvijā ir uz pusi mazāk cilvēku ar doktora grādu nekā Igaunijā, turklāt strukturāli tiek pieļautas kļūdas, kur reformas tiek virzītas bez pienācīga finansējuma.
Akadēmiskās karjeras ilgtspēja – jaunais akadēmiskās karjeras modelis joprojām nav saistīts ar konkrētu finansējumu, tādējādi pastāv risks par tā dzīvotspēju un efektivitāti panākt konkrētu izrāvienu.
Sadarbība ar industriju – Latvijā industrijas ieguldījums zinātnē ir aptuveni 35%, kamēr Eiropā tas sasniedz pat 60%. Diskusijā tika pausta nepieciešamība uzlabot sadarbību starp uzņēmējiem un zinātniekiem, kā arī izmantot reinvestētās peļņas nodokļa priekšrocības pētniecībā.
Doktorantūras un pēcdoktorantūras pēctecība – tika aktualizēts jautājums par doktorantu lielo atbirumu, nepieciešamību nodrošināt pēctecību pēcdoktorantūras projektiem un panākt, ka doktorantūra ir ne tikai blakus nodarbe cilvēkiem, kuriem ir cita nodarbošanās, bet lai tā ir pilnvērtīga darba statusā.
Ingus Pērkons uzsvēra: “Zinātne ir viens no Latvijas labklājības stūrakmeņiem. Pēdējos gados notiek aktīvs darbs pie zinātnes ekosistēmas sakārtošanas, taču ar to vien nepietiek. Ilgtspējīgas pārmaiņas nav iespējamas bez prognozējama finansējuma un izpratnes, ka ieguldījumi zinātnē ir ieguldījumi valsts ekonomiskajā izaugsmē. Tā nav tikai valsts pārvaldes un politiķu atbildība. Arī mums, zinātniekiem, jābūt redzamiem un dzirdamiem, lai mūsu radītā vērtība atbalsojas gan Saeimā, gan uzņēmējdarbības vidē.”
Cikls “Zinātne sabiedrībai”
Iezīmējot Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) divdesmitgadi, LJZA sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) rīko diskusiju ciklu “Zinātne sabiedrībai”. Cikls sastāv no trīs diskusijām:
28.11.2025. “ZINĀTNES POLITIKA – ATSPĒRIENS VAI SPĒRIENS LATVIJAS IZAUGSMEI?”
26.11.2025. “KOPIENAS SPĒKS INDIVIDUĀLISMA ĒNĀ”
18.12.2025. “VAI AKADĒMISKAJAM GODĪGUMAM PIETIEK AR ĒTIKAS KOMISIJĀM?“
Aicinām apmeklēt arī turpmākos pasākumus Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, uzzināt vairāk un iesaistīties sarunā par zinātnes kopienu un sabiedrību Latvijā!
Pasākums tika organizēts ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālo atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projekta Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/070 ietvaros.
