No 20.06. līdz 21.06. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) piedalījās sarunu festivālā LAMPA, turpinot iepriekšējos gados aizsākto konceptu “Domā lēni”. Šajās dienās Pasaules mazākā skatuve (skatuve Nr. 2.), kuras idejas autore ir LJZA valdes locekle Rasma Pīpiķe, pārtapa par telpu, kur domas kļuva dziļākas un sarunas – nozīmīgākas. Ideja par “Domā lēni” konceptu radās, diskutējot par vēstījumu, ko LJZA vēlas nodot sabiedrībai. Iedvesmojoties no psihologa un Nobela prēmijas laureāta ekonomikā (2002) Daniela Kānemana (Daniel Kahneman) grāmatas “Domā ātri, domā lēnām”, kurā viņš apraksta divas domāšanas sistēmas ‒ ātro jeb impulsīvo un intuitīvo un lēno jeb apzināto un stukturēto ‒, nonācām pie koncepta par “Domā lēni” kā vadmotīva izvēli. Arī šogad šis vadmotīvs iedvesmoja uz mierīgu un jēgpilnu skatienu zinātnē, sabiedrībā un mūsos pašos.
Pasākuma atklāšanas runā LJZA valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis uzsvēra Nobela prēmijas laureāta ekonomikā (2002) Daniela Kānemana (Daniel Kahneman) konceptu par dažādiem domāšanas veidiem, izceļot, ka zinātnē aktuāli un nozīmīgi ir izmantot lēno jeb analītisko domāšanu.
Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece vērsa uzmanību, ka nereti vēlamies attīstību ātri, bet tieši situācijas, kas ir labi pārdomātas ir tās, kas veicina progres attīstību.
Attēlā Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece
Uz Pasaules mazākās skatuves tika intervēti:
-
- Kristīne Šneidere, zinātņu doktore, vadošā pētniece un veselības psiholoģe;
- Rasma Pīpiķe, sistēmiskās dažādības vadības eksperte, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle, RTU doktorante;
- Dāvis Eņģelis, Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumu veidotājs, zinātniskais asistents LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā;
- Brigita Dejus, RTU vadošā pētniece, Eiropas Komisijas misijas “Okeāni un ūdeņi” padomes locekle un Ūvitamīna vēstnese;
- Anna Stikāne, Organiskās sintēzes institūta inovāciju centra vadītāja;
- Eduards Baķis, PhD, docētājs un vadošais pētnieks LU;
- Jānis Lazovskis, Matemātiķis ar specializāciju topoloģijā un starpdisciplināros projektos bioloģijā;
- Tatjana Pladere, LU Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas vadītāja.
Interviju galvenais mērķis bija atklāt ne tikai jauno zinātnieku pētījumu būtību un skaidrot to lietderību un izmantošanas iespēju cilvēkiem un sabiedrībai, bet arī atklāt šos cilvēkus kā personības un viņu ceļu zinātnē kā cilvēkiem, kas zinātni izvēlējušies par savu dzīvi.
KO PAR PIEREDZI LAMPĀ SAKA MODERATORI?
Dalībniekus intervēja Linards Kalniņš, Eva Gaigalniece un Daniela Godiņa. Linards ir akustikas, dzirdes uztveres un digitālo signālu pasniedzējs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī populārās mūzikas vēstures lektors Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledžā. Viņš ir viens no kritiski analītiskā raidījuma “Dziesmusvētku tīklos” vadītājiem, raksta par rokmūziku un kormūziku Satori un Mūzikas Saule, un projektā grupusaites.lv pēta Latvijas mūzikas kopienas. Pats muzicē vairākos rokmūzikas projektos un diriģē skolas kori. Eva ir žurnāliste TVNET GRUPĀ un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedre. Viņa vada arī pretkorupcijas iniciatīvu “Nulles tolerance pret korupciju” biedrībā Delna un studē doktorantūrā Latvijas Universitātē, pētot politisko radikalizāciju sociālajos tīklos. Daniela ir jauna zinātniece, kurai rūp, lai STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) jomas Latvijā nezaudētu interesi un dzīvīgumu. Viņa ne tikai aktīvi strādā pētniecībā, bet arī iedvesmo citus – Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā izveidojusi Studentu padomi, pārstāv jauniešu balsi, vada ekskursijas, piedalās izglītojošos pasākumos un ar entuziasmu stāsta par zinātnieka darbu. Daniela darbojas arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdē.
Atskatoties uz pasākumu, Linards stāsta: “Pasaules mazākajā skatuvē zinātniekus intervēju jau otro gadu. Un par šo skatuvi man ir radies priekšstats, ka tā ir vieta, kur kautrīgie zinātnieki atstatus no pārējās Lampas notikumiem satiekas, iepazīstas un veido savu sabiedrību. Atbalsta viens otru, palīdz pacelt viens otram pašapziņu un arī mazliet no malas vēro – kas notiek tajā lielajā Lampas murskulī Cēsu pilsdrupās. Diez cik gadi vēl paies līdz jaunie zinātnieki saņems dūšu un ies pie pārējiem uz lielo burziņu. Bet varbūt tas nemaz nav vajadzīgs? Man pašam bija tas gods šogad sarunāties ar pieciem zinātniekiem. Ar šī gada skatuves galveno organizatori un arī intervētāju Danielu Godiņa pakavējāmies pie lēnās domāšanas principa sadzīvē. Sarunā ar Rasmu Pīpiķi pieskārāmies dziļās dažādības konceptam un sāku saprast kāpēc kolektīvi, kuri veicina un atrod telpu dažādībai ir veiksmīgāki par tiem kuros pulcējās tikai līdzīgi domājoši cilvēki. Saruna ar Brigitu Dejus izgaismoja cilvēces svarīgākā resursa – ūdens sarežģītākos aspektus. Jānis Lazovskis iepazīstināja Pasaules mazākās skatuves publiku ar matemātikas atzara – topoloģijas principiem. Spilgti atceros kā Jānis izteica cerību, ka kādreiz nākotnē būs vēl kāds šīs jomas pārstāvis ar kuru par topoloģiju varēs parunāties latviski. Bet no sarunas par riskiem ar Jāni Ruško atmiņā palika Jāņa empātija pret politiķiem. Jānis pastāstīja cik reizēm grūti pieņemt informētus un atbildīgus lēmumus un kā Jāņa nodaļa institūtā palīdz lēmumu pieņēmējiem būt maksimāli informētiem.”
Lampas moderatori (no kreisās) Linards Kalniņš un Eva Gaigalniece
Eva uzsver: “Viens no pārsteidzošākajiem atklājumiem bija ķīmiķa Eduarda Baķa skaidrojums par ķīmijas pētniecību. Viņaprāt, “domā lēni” nozīmē atgriezties pie vielu būtības – pieņemt, ka ķīmija nav tikai reakcijas vienādojums, bet process, kas prasa pacietību, dizainu un domāšanas ilgtspēju. Šī analoģija starp radošumu un precizitāti atklāja man daudz jauna un nezināma par ķīmiķu daudzpusīgo ikdienu. Savukārt pētniece Tatjana Pladere aicināja paskatīties uz pasauli caur citu acīm, atklājot, ka redze nav tikai redzes asums, bet uztveres process, kurā lomas spēlē pieredze, uzmanība un gaidas. Īpaši aizraujoši bija uzzināt par to, kā virtuālā realitāte palīdz labāk uztvert mācību vielu un kā attīstīsies virtuālo briļļu pielietojums tuvākajā nākotnē. Būtiskus un pārdomas raisinošus jautājumus akcentēja ārsta Kristiāna Hščanoviča intervija par informācijas un emocionālā trokšņa ietekmi medicīnā. Kā viņš konstatēja, “ziņu ātrums un apjoms rada milzīgu troksni, kas apgrūtina skaidru domāšanu”. Biedrības “Radošās Idejas” vadītāja Sanita Putniņa iedvesmojošā sarunā akcentēja, kā 2011. gadā kopā ar domubiedriem nodibināja biedrību, kuras idejas laika gaitā ir piesaistījušas vairāk nekā 40 biedrus, dažādu nozaru speciālistus un apjomīgus, sabiedrībai nozīmīgus projektus. Sarunā ar pasākuma lieldraugu un atbalstītāju AS “Latvijas Finiera” valdes locekli Māri Būmani diskutējām par lēmumu pieņemšanu uzņēmējdarbībā, secinot, ka ilgtspējīgi lēmumi bieži vien prasa rūpīgi izvērtēt “zaļā kursa” (Zaļais kurss ir Eiropas Savienības stratēģija, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, veicinot ilgtspējīgu ekonomiku, atjaunojamo resursu izmantošanu un dabas aizsardzību) un inovāciju aspektus.”
Lampas moderatori (no kreisās) Linards Kalniņš un Daniela Godiņa
Ar saviem iespaidiem dalās Daniela: “Šogad man bija iespēja būt daļai no Sarunu festivāla Lampa — ne tikai kā klausītājai vai skatītājai, bet kā moderatorei uz Pasaules mazākās skatuves. Tā bija platforma, kur liela uzmanība tiek veltīta nevis skaļākajam runātājam, bet patiesām sarunām – tuvām, atklātām un cilvēcīgām. Moderēt intervijas šādā formātā bija gan izaicinājums, gan prieks. Tas iemācīja man klausīties, sajust dinamiku, būt klātesošai un reizēm improvizēt. Viens no būtiskākajiem brīžiem sarunā ar veselības psiholoģi Kristīni Šneideri bija viņas uzsvars uz eidžisma* ietekmi sabiedrībā. Viņa lika aizdomāties, cik bieži vecums tiek uztverts kā ierobežojums, nevis kā pieredzes un brieduma laiks. Īpaši pārdomas raisīja Kristīnes teiktais par to, ka novecošanas jautājumus būtu jāsāk skaidrot jau skolās, lai nojauktu aizspriedumus starp paaudzēm. Sarunā ar Dāvi Eņģeli aizrāva viņa spēja sasaistīt mūziku ar akustiskās ekoloģijas jautājumiem. Dāvis uzsvēra, ka trokšņi un klusums mūsu ikdienā nav tikai fona parādības – tie ietekmē gan kultūru, gan to, kā mēs uztveram mūziku. Šī atziņa lika aizdomāties, cik maz mēs apzināmies akustisko vidi, kurā dzīvojam. Īpaši aizraujoši bija dzirdēt, kā viņš aprakstīja mūzikas klausīšanos kā pieredzi, kas vieno cilvēkus, nevis tikai kā estētisku baudījumu. Tas parādīja, cik cieši radošums un zinātne var būt savijušies. Sarunā ar inovāciju eksperti Annu Stikāni mani uzrunāja viņas skaidrojums par to, cik ilgs un daudzslāņains ir ceļš no zinātnes idejas līdz reālam, sabiedrībai pieejamam produktam. Viņa uzsvēra, ka bez sadarbības – starp zinātniekiem, uzņēmējiem, juristiem, investoriem un sabiedrību – inovācija neattīstās. Viņas teiktais par tehnoloģiju pārnesi kā “atbalsta eksperimentēšanu” atklāja man jaunu skatījumu uz zinātnes ietekmi ārpus laboratorijas. Lēnā domāšana šeit izpaužas kā prasme veidot uzticēšanos, dialogu un ilgtspējīgas idejas, kas savieno dažādus cilvēkus kopīgam mērķim.”
KO SAKA JAUNIE UN TOPOŠIE ZINĀTNIEKI?
Kristīne Šneidere par domāšanu
Attēlā no kreisās: Kristīne Šneidere, Daniela Godiņa
Kristīne sarunā atklāja:
“Novecošanu bieži uztver negatīvi, taču tā var būt arī izaugsmes un brieduma laiks. Latvijā joprojām ir izplatīts eidžisms* – vecums tiek uztverts kā traucēklis, nevis vērtība, un tas ietekmē gan sabiedrības attieksmi, gan pakalpojumu pieejamību. Aizspriedumi parādās jau pusmūžā, lai gan tieši šajā posmā cilvēki ar uzkrāto pieredzi spēj sniegt vislielāko pienesumu. Tāpēc, Kristīne uzskata, ka izpratne par novecošanu jāveido jau skolā, stiprinot paaudžu saikni. Novecošana ir individuāls process, ko ietekmē ģenētika, vide un sociālās attiecības. Pētījumi rāda, ka sociālā iesaiste un dažādas dzīves pieredzes palīdz saglabāt labāku atmiņu un prāta spējas. Joprojām pastāv mīts, ka novecošana nozīmē demenci, taču tā ir patoloģisks, nevis neizbēgams process. Agrīna diagnostika ir būtiska, un šobrīd tiek izstrādāts jauns kognitīvās veselības skrīninga rīks (RiTA), kas ļaus riskus atklāt laikus arī ģimenes ārsta praksē.”
Interviju ar Kristīni klausies šeit
* Eidžisms: komplekss stereotipu un aizspriedumu kopums, kas balstās uz vecumu. Tas ietver negatīvus pieņēmumus, piemēram, ka jaunieši ir nenopietni un ka vecāka gadagājuma cilvēki nav produktīvi. Eidžisms var būt gan atklāts, gan netiešs un ietekmēt gan indivīdus, gan institūcijas. Eidžisms darba kontekstā izpaužas gan pret gados jaunākiem, gan gados vecākiem darbiniekiem. Izplatītākie stereotipi darba vidē ir, ka jaunie darbinieki ir neuzticami vai nenobrieduši, savukārt gados vecāki darbinieki nav tehnoloģiski zinoši, “nespēj pielāgoties” pārmaiņām vai nav motivēti mācīties. Šādi pieņēmumi un aizspriedumi veicina nevienlīdzīgu attieksmi un kavē starppaaudžu sadarbību.
Rasma Pīpiķe par dziļo dažādību
Rasma Pīpiķe sarunu festivālā “Lampa”
Rasma uzsver:
“Gatavojoties intervijai “Domā lēni” Pasaules mazākajā skatuvē festivālā LAMPA, notikumu daudzums neļāva aizrauties ar rūpīgu plānošanu. Uzzinot, ka mani intervēs Linards Kalniņš, nodomāju – tas būs sarežģīti. Linards prot būt “sarežģīts” – viņš uzdod šķietami vienkāršus jautājumus, uz kuriem atbildēt, patiesībā, ir visgrūtāk. Tas atveda mani pie būtiska secinājuma par zinātnes komunikāciju: sarežģīti koncepti un teorijas jāspēj izskaidrot cilvēkiem, kuri ar šo tēmu saskaras pirmo reizi, iespējams arī pēdējo. Tikai tā var radīt motivāciju klausīties un saprast. Pēc intervijas nebiju pilnībā apmierināta ar savu sniegumu, taču, noklausoties ierakstu vēlāk, sapratu, ka tajā skaidroti visi sistēmiskās dažādības vadības pamatelementi – virspusējā un padziļinātā līmeņa dažādība un cilvēks. Šī pieredze man deva vēl lielāku motivāciju pievērsties disertācijas darbam. Paldies LJZA par iespēju!”
Interviju ar Rasmu klausies šeit
Dāvis Eņģelis par mūziku
Attēlā no kreisās: Dāvis Eņģelis, Daniela Godiņa
Dāvis saka:
“Vispirms paldies par iespēju piedalīties un sarunāties uz LJZA skatuves! Bija ļoti bagātinoši apmainīties domām ar pētniekiem no citām zinātnes nozarēm un pilsētas centrā, mašīnām garām braucot, iepazīties ar jauniem kolēģiem. Uzslavas LJZA par izcilo organizēšanu! Turpceļā uz Cēsīm prāts kavējās ap disertācijas tematiem – tēlainās valodas analīzi un jautājumu, kā par to visu pastāstīt vienkāršiem, saprotamiem vārdiem. Taču saruna ar Danielu izvērtās pavisam citāda – par mūziku un tās klausīšanos daudz plašākos un ikdienišķākos kontekstos. Runājām par trokšņiem un klusumu – akustiskās ekoloģijas jēdzieniem, kas ir viens no maniem pētniecības laukiem un kurā vēl daudz paveicams. Sarunājāmies arī par mūzikas klausīšanās pieredzēm, tās novērtēšanu un vietu kultūrā. Bija svarīgi atcerēties, ka mūziku ne tikai jādzird, bet arī par to jārunā.”
Interviju ar Dāvi klausies šeit
Brigita Dejus par ūdeni
Attēlā no kreisās Brigita Dejus un Linards Kalniņš
Intervijā Brigita atklāja, ka dzīvā daba, vide un bioloģija viņu interesējusi jau kopš pamatskolas, un jau vidusskolā bija skaidrs – viņa vēlas studēt dabaszinātnes, īpaši saistībā ar dzeramo ūdeni. Dzeramais ūdens ir resurss, bez kura nevar izdzīvot neviena dzīva radība, tai skaitā arī cilvēks. Sarunā Brigita uzsvēra, ka Latvijā un Baltijas reģionā mums ir gana lieli pazemes ūdens resursi un kvalitatīvs dzeramais ūdens ir brīvi pieejams, taču tas nenozīmē, ka varam būt bezatbildīgi. Viņa arī kliedēja vairākus sabiedrībā izplatītus mītus par dzeramo ūdeni un tā kvalitāti. Brigita aicināja domāt lēni par ūdens nākotni – atbildīgi izmantot resursus un pieņemt ilgtspējīgus lēmumus gan Latvijā, gan pasaulē. Viņa uzsvēra, ka ūdens ir mūsu dārgākais resurss, kura saglabāšanai nepieciešama ilgtermiņa domāšana un rūpīga attieksme.
Interviju ar Brigitu klausies šeit
Anna Stikāne par inovācijām
Anna Stikāne sarunu festivālā “Lampa”
Anna stāsta, ka šī bija saruna par inovācijām un sadarbību – ceļu, kas ved no zinātnes idejām līdz komercializētam produktam. Paiet gadi, līdz ķīmisks savienojums ar potenciāli medicīnisku iedarbību nonāk tabletē, ko iespējams nopirkt aptiekā. Inovāciju process balstās uz plašu sadarbību – starp zinātniekiem, gala patērētājiem, tirgus dalībniekiem, investoriem, juristiem, patentvežiem, mentoriem un kolēģiem, kas kopā veido inovāciju ekosistēmu. Veiksmīgai sadarbībai ir būtiski attīstīt prasmes veidot dialogu starp dažādiem cilvēkiem, uzdot jautājumus, prasīt pamatot un veidot uzticamas attiecības. Šīs prasmes rodas, uzdodot jautājumus, pētot un eksperimentējot – arī ārpus darba, dažādos vaļaspriekos. Būtisku atbalstu inovāciju attīstībā sniedz tehnoloģiju pārnese – salīdzinoši jauna profesija, kas palīdz izgudrojumiem veiksmīgi nonākt ārpus laboratorijām un tirgū, palielinot to ietekmi.
Interviju ar Annu klausies šeit
Eduards Baķis par ķīmiju
Attēlā no kreisās Eduards Baķis un Eva Gaigalniece
Eduards atklāj:
“Mans ceļš zinātnē sākās agri – jau 5. vai 6. klasē, eksperimentējot mājās. Tas bija iespējams, jo ģimene un skola atbalstīja interesi par zinātni, nevis uzspieda aizspriedumus, ka kāda nozare ir grūta vai neinteresanta. Svarīgi jauniešiem jau skolas laikā dot iespēju iepazīt universitātes vidi, kur veidojas dziļāka interese par faktiem un pētījumos balstītu domāšanu. Pētnieka ceļš prasa līdzsvaru starp pasniegšanu un pētniecību, un darbs bieži turpinās arī ārpus oficiālā darba laika. Jaunajiem zinātniekiem Latvijā nepieciešams mērķēts valsts atbalsts pēc doktorantūras, lai viņi varētu attīstīt pētniecību tepat. Latvijai ir spēcīgas tradīcijas organiskajā sintēzē un cietvielu fizikā, tomēr finansējums joprojām ir nepietiekams. Lai zinātne kļūtu par sabiedrības kultūras daļu, būtiski ir atbalstīt arī pedagogus – uzlabojot darba apstākļus, palielinot prestižu un stiprinot spēju skolēniem iemācīt kritiski domāt un būt atvērtiem jaunām idejām.”
Interviju ar Eduardu klausies šeit
Jānis Lazovskis par cipariem
Jānis Lazovskis sarunu festilvālā “Lampa”
Jānis savā intervijā akcentēja:
“Matemātika ir māksla, lai arī cik ļoti mēs censtos to ielikt šauros un precīzos rāmjos. Tā var būt precīza un stingra, bet tikpat būtiska ir plašā, radošā un nenoteiktā matemātika, kas veido matemātiķa ikdienu. Mana joma ir topoloģija – virsmu un telpu matemātika. Tā prasa iztēli un radoši zīmētas diagrammas, lai aprakstītu telpu īpašības. Ikdienā strādāju ar topoloģiskiem aprēķiniem – visbiežāk matricu kolonnu kombinācijām –, lai tās paātrinātu un savienotu ar datu telpu īpašībām. Tas ir īpaši nozīmīgi, veidojot telpas no datu kopām, kas nepārtraukti mainās, piemēram, ja satelīta attēlam pieaug izšķirtspēja vai sensors pārstāj darboties. Šo aprēķinu mērķis ir atrast elegantus risinājumus, bet elegance prasa lēnu domāšanu – rūpīgi izsvērt telpas nianses, nesteidzīgi tās zīmēt un iedomāties visus iespējamos veidus, kā tās var mainīties.”
Interviju ar Jāni klausies šeit
Tatjana Pladere par redzi
Attēlā no kreisās Tatjana Pladere un Eva Gaigalniece
Tatjana saka, ka ne vienmēr interese par zinātni rodas jau bērnībā, bet tas netraucē kļūt par zinātnieku vēlākā posmā. Tatjana atceras, ka skolas gados viņu aizrāva gan eksaktie, gan humanitārie priekšmeti, un pēc skolas absolvēšanas viņai nebija skaidra redzējuma par nākotnes profesiju. Viņa pieteicās vairākiem studiju virzieniem un, netiekot budžeta vietā farmācijā, uzsāka studijas optometrijā, kur arī atrada savu aicinājumu – satura daudzveidību un “fizmatu garu”. Šobrīd Tatjana pēta, kā jaunākās tehnoloģijas ar acīm tuvu esošiem ekrāniem ietekmē cilvēka redzes sistēmu. Viņa uzsvēra, ka virtuālās un paplašinātās realitātes straujā attīstība nenozīmē, ka šo tehnoloģiju izmantošana ir pilnībā droša, īpaši bērniem. Turpmākajā attīstībā un pētniecībā būtiska ir sadarbība starp dažādu nozaru pētniekiem un uzņēmumiem. Intervijas noslēgumā Tatjana atgādināja, ka ikviens var labāk rūpēties par savu redzi, ievērojot speciālistu ieteikumus.
Interviju ar Tatjanu klausies šeit
ĪSRUNU MARATONS “KĀ VEIKSMĪGI IZGĀZTIES”
LJZA aicināja domāt lēni arī par neveiksmēm — nevis kā par šķēršļiem, bet kā par neatņemamu pieredzi, kas ved uz izaugsmi un atklājumiem. Jauno zinātnieku īsrunu maratonā “Kā veiksmīgi izgāzties?”, kuru vadīja LJZA valdes loceklis un zinātniskā institūta “Bior” pētnieks Ingus Pērkons, septiņi pētnieki un pētnieces, zinātnieki un zinātnieces no dažādām nozarēm dalījās ar saviem neparastākajiem piedzīvojumiem un kļūmju stāstiem — reizēm smieklīgiem, reizēm pārdomām bagātiem, bet vienmēr iedvesmojošiem. Ingus par īsrunu sesiju stāsta:
“Šogad pirmo reizi uz Pasaules mazākās skatuves notika zinātnieku īsrunu sesija “Kā veiksmīgi izgāzties?”. Septiņi drosmīgi zinātnieki dalījās savā pieredzē, atklājot amizantus, bet noteikti pamācošus stāstus. Galu galā, zinātne ir īstā vieta, kur kļūdīties un pārvērst neveiksmes jaunos atklājumos un panākumos. Katrs stāsts bija kā neliels puzles gabaliņš, ļaujot klausītājiem ielūkoties pētnieku likstās un triumfos. Mēs dzirdējām par disertācijas izstrādes izaicinājumiem, par sākotnēji neveiksmīgiem eksperimentiem, kas laimīgas sakritības dēļ pārauga spožos panākumos, un par negaidītām situācijām konferencēs, kas iezīmēja ceļu zinātnē. Netrūka ne smieklu, ne brīžu, kad apmeklētāji unisonā māja ar galvu, apliecinot, ka arī viņu ikdienā šādu kuriozu situāciju netrūkst. Lai gan šī bija pirmā reize, kad mēs mēģinājām klausītājiem pastāstīt par zinātnes dzīves aizkulisēm šādā formātā, tā noteikti nebūs pēdējā. Lielākais kompliments visiem septiņiem runātājiem pienākas par to, ka viņi ar saviem stāstiem spēja aizraut publiku, ka īsrunu sesijas noslēgumā klausītāju skaits bija teju trīskāršojies. Šis notikums vēlreiz apliecināja, ka patiesas un atklātas sarunas par izaicinājumiem zinātnē spēj iedvesmot un piesaistīt plašāku auditoriju. Zinātnieku spēja dalīties ne tikai ar saviem sasniegumiem, bet arī ar mācībām, kas gūtas no kļūdām, padara zinātni daudz cilvēcīgāku un saprotamāku.”
Uz Pasaules mazākās skatuves ar īsrunām “Kā veiksmīgi izgāzties?” dalījās:
- Anitra Zīle, topošā zinātniece Latvijas Organiskās sintēzes institūtā;
- Rihards Ruska, doktorantūras students LU Cietvielu fizikas institūtā;
- Evija Mirķe, pētniece un lektore RTU;
- Aina Semjonova, LU pēcdoktorantūras pētniece un docētāja RSU;
- Rūdolfs Rubenis, LU HZF Vēstures un arheoloģijas zinātņu nozares Vispārējās vēstures apakšnozares doktora grāda pretendents;
- Daniela Godiņa, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, pētniece, Ph. D. dabaszinātnēs;
- Mārtiņš Pričins, pasniedzējs, mediju un komunikācijas pētnieks.
Visas zinātnieku īsrunas vari noklausīties šeit
Īsrunu maratona “Kā veiksmīgi izgāzties?” dalībnieki
No kreisās: Daniela Godiņa, Evija Mirķe, Rihards Ruska, Aina Semjonova, Rūdolfs Rubenis, Anitra Zīle, Mārtiņš Pričins, Ingus Pērkons
Anitra Zīle par mikroskopiskiem kariem, kas izglāba pasauli
Attēlā Anitra Zīle sarunu festivālā “Lampa”
Anitra par savu īsrunu stāsta:
“Latvijas Jauno zinātnieku apvienības īsrunās es stāstīju par “mikroskopiskajiem kariem” jeb to, kā no aizmirsta, neizmazgāta laboratorijas trauka radās manas zinātnes nozare. Zinātne parasti ir sistemātiska, precīza un mērķtiecīga, tomēr daži no lielākajiem atklājumiem, kas izglābuši miljoniem dzīvību, notikuši pavisam nejauši. Piemēram, penicilīna atklāšana piesārņotā Petri trauciņā. Kā topošā zinātniece un dabasvielu pētniece esmu iemācījusies, ka kļūdas laboratorijā nav strupceļš vai izniekots laiks. Tās var kļūt par sākumu jauniem atklājumiem – tie tikai gaida savu brīdi. Zinātnē tikpat svarīga ir arī atpūta, tāpēc šodien, dodoties savā pirmajā atvaļinājumā, laboratorijas traukus atstāšu nenomazgātus. Kas zina – varbūt pēc atgriešanās mani gaidīs kāds jauns un liels atklājums.”
Rihards Ruska par hronisku disertāciju
Attēlā Rihards Ruska sarunu festivālā “Lampa”
Rihards dalās pieredzē:
“Sākot doktorantūras pētījumu, man šķita, ka visu spēšu paveikt 1–2 gadu laikā. Tomēr drīz kļuva skaidrs, ka realitāte būs daudz sarežģītāka – mūsu grupa nesaņēma finansējumu, bija jāmācās un jāveic citas laikietilpīgas aktivitātes, un sākotnēji izvēlētie materiāli neatbilda kvalitātes prasībām. Tomēr ar lielu darbu un nedaudz veiksmes visas grūtības izdevās pārvarēt. Piesaistot jaunāko brāli darbam institūtā, varējām veikt apjomīgu materiālu izpēti, un tikšanās ar Nobela laureātiem Lindavā palīdzēja paskatīties uz savu pētījumu no plašāka skatpunkta. Tagad pētījums tuvojas veiksmīgam noslēgumam, un zinātnieki Francijā jau testē manis izstrādātos materiālus bioloģiskai izmantošanai. Šī pieredze man atgādināja – plāni ne vienmēr norit gludi, tāpēc jābūt atvērtam, jāstrādā un nekad nevajag padoties.”
Aina Semjonova par “nekas nesanāk”
Attēlā Aina Semjonova sarunu festivālā “Lampa”
Aina atklāj:
“Doktorantūrā pētīju polimorfisma kontroles iespējas, izmantojot kristalizācijas piedevas. Pirmajā gadā rezultāti nebija spoži – vajadzīgo polimorfismu izdevās kontrolēt tikai daļēji, taču bija pietiekami rakstam. Otrajā gadā sāku strādāt ar jaunu vielu. Sākotnējie izmēģinājumi bija daudzsološi – izdevās iegūt abas kristāliskās formas. Taču nākamajos mēnešos viss izgāzās – atkal un atkal sanāca tikai pirmā forma. Jau gandrīz biju padevusies, kad kādā piektdienā steigā atstāju vārglāzē šķīdumu ar visām piedevām. Pirmdien atnākot, tajā bija izauguši citādāki kristāli – beidzot otrā forma! Vēlāk atklājās, ka tā ir nestabila un iespējama tikai ar noteiktām piedevām. Nejaušā “neveiksme” noveda pie publikācijas, kas šobrīd ir viena no manām visvairāk citētajām publikācijām. Zinātnē lielākā daļa eksperimentu neizdodas, taču tieši neatlaidība un atvērtība nejaušībām bieži vien noved pie atklājumiem.”
Rūdolfs Rubenis par veiksmīgo, bet kļūdaino uzstāšanos pirmajā starptautiskajā konferencē
Attēlā Rūdolfs Rubenis sarunu festivālā “Lampa”
Rūdolfs par dalību konferencēs stāsta:
“Pirmo reizi uzstājoties starptautiskā konferencē satraukums ir neizbēgams – it īpaši, ja jārunā svešvalodā, kuru publiski praktizē reti. Man tas bija 2018. gada 18. oktobrī Teodora Lita simpozijā Leipcigā, Vācijā – mēnesi pirms Latvijas simtgades, un kā vēstures maģistrantam tas bija liels gods pārstāvēt Latvijas Universitāti. Uzstājoties vāciski, nācās domāt arī par žestiem, kas var tikt pārprasti. Izaicinājumu risināju, vienkārši iebāžot rokas kabatās, taču neizdevās izvairīties no ātras runāšanas un acu “šaudīšanās”, kas dažiem klausītājiem apgrūtināja izpratni. Tomēr savu darbu paveicu, saņēmu aplausus un vērtīgus ieteikumus no kolēģiem – vairāk laika veltīt sagatavošanai un žestu pārdomāšanai. Tās bija manas “ugunskristības” starptautiskā auditorijā. Kopš tā laika esmu piedalījies 18 konferencēs dažādās valstīs un valodās, un publiskā uzstāšanās vairs nerada lielu stresu.”
Daniela Godiņa par mūžīgo vaininieku
Attēlā Daniela Godiņa sarunu festivālā “Lampa”
Daniela savā īsrunā “Mūžīgais vaininieks” dalījās ar stāstu par to, kā zinātnē (un dzīvē) mēs nereti nonākam lomā, kur šķiet – esi tas, kurš kavē, tas, kuram “vēl nav”, vai tas, kuram “atkal nesanāca”. Ar humoru un pašironiju atsedzot mehānismus, kā šī sajūta var kļūt par nemainīgu fonu, kas grauž motivāciju un ietekmē sadarbību. Tomēr – “vainīguma” sajūta ne vienmēr nozīmē reālu kļūdu. Dažkārt tā ir sistēmas, nevis cilvēka radīta spriedze. Šajā īsrunā Daniela aicināja domāt lēni par to, kā mēs definējam “veiksmi”, kāpēc tik bieži jūtamies atbildīgi par to, kas ārpus mūsu kontroles, un kā izkāpt no šī apburtā loka. Runāja arī par to, kā empātija, atklāta komunikācija un drosme runāt par grūtībām var pārvērst “vaininieku” par vērtīgu sarunas sākumpunktu. Reizēm zinātnē lielākais izrāviens notiek nevis rakstā, bet sarunā ar sevi. Un reizēm tā saruna sākas ar atzīšanos: “Jā, es atkal esmu tas mūžīgais vaininieks.” Bet šoreiz – ar smaidu un pašizpratni.
Mārtiņš Pričins par iespējām un drosmi
Attēlā Mārtiņš Pričins sarunu festivālā “Lampa”
Mārtiņš Pričins savā īsrunā dalījās pārdomās par iespējām un drosmi, kas jaunajiem zinātniekiem nepieciešama profesionālā ceļa sākumā. Viņš sāka ar jautājumu: “Kā rodas zinātnieki?” – un secināja, ka bieži vien tas notiek nejauši. Mārtiņš atskatījās uz studiju gadiem Latvijas Universitātē, kad pēc 2. kursa saņēma vēstuli par iespēju strādāt par asistenta konsultantu priekšvēlēšanu pētījumā. Lai gan viņam nebija bakalaura grāda un pieredzes pētniecībā, viņš pieteicās un saņēma apstiprinājumu. Vēlāk, maģistrantūrā un doktorantūrā, šādu iespēju vairs nebija, un viņš varēja vien noskatīties, kā kolēģi veido karjeru. Viss mainījās, kad kāda profesore uzaicināja viņu iesaistīties projektā, kas saņēma finansējumu. Mārtiņš piekrita un jau vairākus gadus veiksmīgi strādā pasniegšanā un pētniecībā. Viņš uzsvēra: katram jaunajam zinātniekam vajag profesoru vai profesiori, kas palīdz spert pirmos soļus nozarē.
Attēlā īsrunu maratona klausītāji
Paneļdiskusija “Domā lēni | Science contribution to society, perspectives between France and Latvia”
Noslēgumā sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā notika starptautiska paneļdiskusija – “Domā lēni | Science contribution to society, perspectives between France and Latvia”, kuru vadīja LJZA valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis. Oskars par paneļdiskusiju uzsver: “Izvēle par studijām ārzemēs nāk komplektā ar izvēli par turpmāko trīs vai vairāk gadu dzīves vietu, kas ne vienmēr ir vienkārši. Par šiem un citiem apsvērumiem dalījās Guntars Kitenbergs, Lilija Dučkena un Linards Glodšteins – Francijas vēstniecības promocijas stipendijas saņēmēji. Izceļams ir tas, ka gan Guntaram, gan Llijai, gan Linardam apmaiņas pieredze vienlaikus uzlaboja iespējas izpausties pētniecībā Latvijā, kā arī deva kontaktus tālākiem pētījumiem ar kolēģiem no Francijas. Tāpat, pieredze studējot ārzemēs bija iespēja iepazīties ar citas kultūras ieradumiem un ieviest jaunus paradumus savā dzīvē. Visi trīs runātāji ieteica šādu pieredzi ikvienam, kas apsver veikt studijas ārzemēs.” Sarunā piedalījās LU asociētais profesors un zinātņu prorektors Dr. Guntars Kitenbergs, Ph. D. kandidāte un Francijas vēstniecības promocijas stipendijas saņēmēja Mg. agr. Lilija Dučkena un LU asociētais profesors Dr. Linards Goldšteins. Diskusija atklāja atšķirības studiju procesos Francijā un Latvijā, izgaismoja dažādu cilvēku motivāciju studēt ārvalstīs un ļāva ieskatīties vairākos būtiskos aspektos, kas studēšanu Francijā padara aizraujošu un veido unikālu cilvēka pieredzi, kas patiesi noder atgriežoties Latvijā.
“Domā lēni”
Pasākuma “Domā lēni” pieredze parādīja, cik nozīmīgi ir apzināti pievērsties lēnai domāšanai gan zinātnē, gan ikdienas dzīvē. Pasaules mazākās skatuves dalībnieki uzsver, ka lēnās domāšanas pieeja ne tikai veicina rūpīgu un kritisku informācijas analīzi, bet arī stiprina mūsu spēju izprast sarežģītas problēmas un rast ilgtspējīgus risinājumus. Tā ir iespēja apzināti izvēlēties ceļu uz izaugsmi un līdzsvaru un veidot saprātīgu un iejūtīgu pasauli.
LJZA medijos
- Daniela Godiņa, Jānis Lazovskis un Kristīne Šneidere 16. jūnijā piedalījās LR1 raidījumā “Zināmais nezināmajā”, kurā sarunā ar raidījuma vadītāju Marionu Baltkalni diskutēja par “Domā lēni” idejas konceptu un tā īstenošanu zinātnē [1].
- Rasma Pīpiķe 19. jūnijā piedalījās Radio SWH slīdošajā TV intervijā, kurā ar raidījuma vadītāju Ievu Dzeni runāja par LJZA darbību, Pasaules mazāko skatuvi un Rasmas pētniecības virzienu [2].
Pasākuma atbalstītāji
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība saka lielu paldies saviem atbalstītājiem par sarunām:
- Sanitai Putniņai (biedrība “Radošās idejas”) – “Domā lēni par radošumu un pārdomām”
- Mārim Būmanim (A/S Latvijas Finieris) – “Domā lēni par lēmumiem”
- Jānim Ruško (Valsts zinātniskais institūts BIOR ) – “Domā lēni par riskiem”
- Kristiānam Hščanovičam (SIA Astra Med) – “Domā lēni par troksni”
Pasākumu atbalstīja Latvijas Finieris, SIA AstraMed Baltic, Valsts zinātniskais institūts BIOR, Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Latvijas EFSA Fokālais punkts, Seik OÜ (Izdevējs SEIK), Dobeles dzirnavnieks, Radio SWH, Institut Français de Lettonie / Francijas institūts Latvijā un JCDecaux Latvija un personīgi Ilze Dimante. LJZA izsaka sirsnīgu paldies Ārim Birzem (Show and Tell.lv) un viņa komandai par ilgstošu sadarbību laba kadra un kvalitatīva ierakstu materiāla veidošanā un tehnisko atbalstu pasākuma filmēšanā un tiešraides nodrošināšanā.
Pasaules mazāko skatuvi atbalsta Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” projekta ARENAS (Analysis of and Responses to Extremist Narratives), kuru Latvijā īsteno biedrība “Radošās Idejas” saskaņā ar granta līgumu Nr.101094731.
Atsauces
[1] LSM. (2025). Kā domāt lēnām par matemātiku, ķīmiju un novecošanu? Pieejams šeit: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/ka-domat-lenam-par-matematiku-kimiju-un-novecosanu.a208226/
[2] Radio SWH. (2025). Rīta šovs TIK TIK TIK. Pieejams šeit:https://play.radioswh.lv/?page=swh_archive
