Zinātnes komunikācija vairāku gadu garumā
Jau divpadsmito reizi Cēsis pulcēja tūkstošiem cilvēku uz Sarunu festivālu LAMPA – vietu, kur vairāk nekā 300 organizācijas un sabiedriski aktīvi cilvēki aicina uz sarunām par sabiedrībai nozīmīgām tēmām (lasīt vairāk šeit). Šī gada festivāla moto bija “Par ko nedrīkst nerunāt?”, un Latvijas Jauno zinātnieku apvienībai (LJZA) atbilde bija skaidra – par zinātni nedrīkst nerunāt!
Kā uzsver LJZA valdes locekle Rasma Pīpiķe: “Par zinātni nedrīkst nerunāt, jo komunikācija ar sabiedrību ir nozīmīga, lai veicinātu uzticēšanos zinātnei, un jauno zinātnieku ataudze ir valsts ilgtspējas jautājums.”
Šogad Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, sadarbībā ar fondu “Augt” pirmo reizi aicināja apmeklētājus uz Izglītības skatuvi, kur notika pasākums “ZINĀTNIEKS. DZĪVS.” Tā bija iespēja iepazīt zinātniekus, ne tikai uzzinot par viņu pētījumu tēmām, bet arī uzklausot viņu personīgos stāstus par izvēlēm, drosmi, neveiksmēm un motivāciju turpināt zinātnes ceļu.
Šis pasākums kļuva par dabisku turpinājumu LJZA iepriekšējo gadu iniciatīvām LAMPĀ. Pirms vairākiem gadiem, pateicoties LJZA valdes priekšsēdētāja Oskara Teikmaņa idejai, tapa koncepts “Domā lēni”, iedvesmojoties no psihologa un Nobela prēmijas laureāta ekonomikā (2002) Daniela Kānemana (Daniel Kahneman) grāmatas “Domā ātri, domā lēnām”. Uz Rasmas Pīpiķes idejas rezultātā radītās Pasaules mazākās skatuves zinātnieki un dažādu jomu profesionāļi aicināja apstāties, paraudzīties uz pasauli nesteidzīgāk un domāt dziļāk. Ar katru gadu ideja attīstās, meklējot arvien jaunus veidus, kā veidot dialogu starp zinātni un sabiedrību.
Ar LJZA iepriekšējo gadu pasākumiem vari iepazīties šeit:
LJZA biedru dzīvrunas
2026. gada pasākumu “ZINĀTNIEKS. DZĪVS.” atklāja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis ar runu “Globāli zinātnes izaicinājumi Latvijā”, ieskicējot mūsdienu zinātnes izaicinājumus Latvijā un uzsverot, cik būtiski ir runāt ne tikai par zinātnes rezultātiem, bet arī par cilvēkiem, kuri tos rada.
Tālāk dzīvrunās, kuras vadīja LJZA valdes locekle, pētniece Daniela Godiņa, sešas jaunās zinātnieces stāstīja nevis par grafikiem un pētījumu rezultātiem, bet par izvēlēm, dilemmām, neveiksmēm un drosmi zinātnes ceļā:
- Marta Barone dzīvrunā “Zinātne kā piedzīvojums – dēkas un atklājumi” stāstīja par zinātnieka ikdienu ārpus laboratorijas un publikācijām un par negaidītiem atklājumiem, pieredzēm un situācijām, kas pētniecības ceļu padara par īstu piedzīvojumu.
- Marta Gēbele dzīvrunā “Drosme runāt glābj dzīvības: mans ceļš zinātnē” runāja par to, kā no cilvēka ārpus akadēmiskās vides kļuva par pētnieci, lai pievērstu uzmanību tēmai, par kuru sabiedrībā joprojām runā pārāk maz – pašnāvību prevencijai. Tas bija stāsts par drosmi uzdot neērtus jautājumus, izvēlēties sarežģītu pētniecības tēmu un ticēt, ka zinātne var palīdzēt glābt dzīvības.
- Zane Šime dzīvrunā “Izkopta nevis piemērota akadēmiskā personība” runāja par zinātnieka identitāti un jautājumu, kas aktuāls daudziem akadēmiskajā vidē – kā saglabāt savu autentiskumu laikā, kad zinātnes vide arvien biežāk pieprasa produktivitāti, izcilību un pielāgošanos. Tas bija stāsts par personību, vērtībām un drosmi palikt uzticīgam sev arī akadēmiskajā pasaulē.
- Laura Ķēniņa dzīvrunā “Zinātnieces dzīve starp mežu, datiem un ģimeni – realitāte, ko nepublicē zinātniskajos rakstos” stāstīja par to, ko zinātniskajos rakstos parasti neizlasa – par mazajiem bērniem meža ekspedīcijās un par izaicinājumiem, ar kuriem sastopas jaunie zinātnieki, cenšoties apvienot pētniecību, projektus un personīgo dzīvi.
- Alina Sivačova dzīvrunā “Kāpēc jaunie cilvēki joprojām izvēlas zinātni?” dalījās pārdomās par motivāciju, iespējām, izaicinājumiem un personīgo pieredzi, veidojot karjeru zinātnē Latvijā. Tas bija stāsts par cilvēkiem, kuri, neskatoties uz grūtībām, joprojām izvēlas meklēt atbildes uz vēl neatbildētiem jautājumiem.
- Diāna Hristenko dzīvrunā “No rituāliem uz rituāliem: kā padomju vara aizstāja baznīcu” stāstīja par to, kā politiskā vara centās pārveidot sabiedrības tradīcijas, vērtības un ikdienas paradumus. Tas bija stāsts par vēsturi, cilvēkiem un mēģinājumiem radīt jaunus rituālus laikā, kad vecie tika apzināti aizstāti.
Dzīvrunu noslēgumā skatītāji aktīvi iesaistījās diskusijā. Viens no jautājumiem bija, kā skolotāji var iedvesmot jauniešus izvēlēties zinātnes ceļu. Runātāji uzsvēra, cik svarīgi ir skolēniem parādīt zinātniekus kā reālus cilvēkus, nevis nesasniedzamas autoritātes, veidot dialogu ar skolām un mācību procesā vairāk izmantot praktiskus eksperimentus. Savukārt jautājums “Vai skolā bijāt izcilnieki?” izraisīja daudz smaidu gan auditorijā, gan uz skatuves. Atbildes apliecināja, ka ceļš zinātnē ne vienmēr sākas ar perfektām atzīmēm, bet gan ar zinātkāri, neatlaidību un vēlmi mācīties.
“ZINĀTNIEKS. DZĪVS.” ierakstu var noskatīties sarunu festivāla LAMPA mājaslapā.
Zinātnes pusstops - sarunas turpinās
Pēc programmas uz fonds “Augt” Izglītības skatuves dalībnieki un apmeklētāji pulcējās mākslas telpā MALA, kur notika “Zinātnes pusstopa” LAMPAS speciālizlaidums. Neformālā gaisotnē sarunas turpinājās par doktorantūru, projektu rakstīšanu, zinātnes komunikāciju un prasmēm, kas nepieciešamas mūsdienu zinātniekam. Tikšanās laikā Antra Boča, projekta ECROS LJZA sadaļas vadītāja, iepazīstināja ar sākotnējiem projekta rezultātiem un aktualitātēm Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis Eiropa” projektā Empowering Early Career Researchers with new Opportunities and Skills ECROS.
“Zinātnes pusstopi” kļuvuši par vienu no LJZA tradīcijām, kas ļauj jaunajiem zinātniekiem un interesentiem satikties neformālā vidē, veidot jaunus kontaktus un turpināt sarunas arī ārpus konferenču un auditoriju sienām.
Unikāli momentuzņēmumi fotoprojektā “Zinātnieks. Dzīvs. Lēciens.”
Pasākuma laikā uz Izglītības skatuves tika demonstrēts Latvijas Jauno zinātnieku apvienības fotoprojekts “ZINĀTNIEKS. DZĪVS. LĒCIENS.“, kura ietvaros aptuveni 50 Latvijas jaunie un topošie zinātnieki tika iemūžināti fotogrāfijā simboliskā lēciena brīdī.
Fotoprojekta ideja radās kā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības iniciatīva, kuras mērķis ir mainīt priekšstatu par zinātnieku kā tālu un nepieejamu autoritāti, parādot viņu kā dzīvu, drosmīgu un kustībā esošu cilvēku. Idejas autori ir LJZA valdes locekles Rasma Pīpiķe un Daniela Godiņa un fotogrāfs, sociologs un pētnieks Gints Klāsons.
LJZA plāno izsludināt otro fotoprojekta kārtu, kurā vēl citi jaunie zinātnieki tiks aicināti lekt kameras priekšā, lai iegūtā foto izlase tiktu izdota grāmatā.
Pasākumu “ZINĀTNIEKS. DZĪVS.” atbalstīja fonds AUGT, SIA “Latvijas Finieris”, SIA “GVF BIO” (Green value fuel) un fotostudija Imagine.
Arī Tu vari iesaistīties un ziedot fotogrāmatas tapšanai, ziedojot ar norādi: Fotoprojekts.
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (association)
Reg. no. 40008097922
Address: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Bank and account: SwedBank AB, LV30HABA0551014759773
Visi ziedotāju vārdi un uzvārdi tiks iekļauti grāmatā.
LJZA izsaka sirsnīgu pateicību fotoprojekta “ZINĀTNIEKS. DZĪVS. LĒCIENS.” idejas autoriem Rasmai Pīpiķei, Danielai Godiņai un Gintam Klāsonam, kā arī jaunajiem zinātniekiem, kuri atsaucās aicinājumam piedalīties fotoprojektā un ar savu uzticēšanos palīdz īstenot ieceri fiksēt mūsu gadsimta jaunos zinātniekus un viņu pētniecības projektus, lai par to pastāstītu nākamajām paaudzēm. Foto grāmata būs liecība par unikālo un daudzveidīgo zinātes potenciālu.
Īpašs paldies visām programmas “ZINĀTNIEKS. DZĪVS.” runātājām – Martai Baronei, Martai Gēbelei, Zanei Šimei, Laurai Ķēniņai, Alinai Sivačovai un Diānai Hristenko – par drosmi dalīties ne tikai ar savu profesionālo pieredzi, bet arī ar personīgiem stāstiem, kas ļāva paskatīties uz zinātnieku pavisam citā gaismā.
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība izsaka sirsnīgu pateicību sadarbības partneriem, brīvprātīgajiem un ikvienam, kurš palīdzēja īstenot pasākumu “ZINĀTNIEKS. DZĪVS.” Īpašs paldies Danielai Godiņai par dzīvrunu vadīšanu un Rasmai Pīpiķei par pasākuma līdzorganizēšanu un ieguldījumu tā tapšanā.
LJZA jau vairākus gadus mērķtiecīgi veido iespējas jaunajiem zinātniekiem satikt sabiedrību un stāstīt par savu darbu ārpus akadēmiskās vides. Šādu platformu Latvijā joprojām nav daudz, tāpēc ir būtiski radīt vidi, kur zinātnieki var dalīties ne tikai ar pētījumu rezultātiem, bet arī ar savu pieredzi, izaicinājumiem un motivāciju. Mēs ticam, ka tieši personiski stāsti palīdz veidot uzticēšanos zinātnei, iedvesmo jaunus cilvēkus izvēlēties pētnieka/ ces ceļu un stiprina dialogu starp zinātni un sabiedrību. Tāpēc LJZA arī turpmāk turpinās veidot satikšanās un sarunas.
Paldies arī ikvienam apmeklētājam, kurš bija kopā ar mums, uzdeva jautājumus, iesaistījās sarunās un apliecināja, ka par zinātni ir vērts runāt.
