Ētikas dilemmas zinātnes “Ēdenes dārzā”

11 jūnijs, 2024

Attels_Gints_Klasons

Foto: Gints Klāsons

Latvijā jau vairāku gadu desmitu garumā ir nepietiekams valsts finansējums zinātnei, un, iespējams, var kļūt apnicīgi par to dzirdēt atkārtoti. Tomēr tie, kuri atrodas akadēmiskajā vidē, var piekrist, ka nepietiekama finansējuma apstākļos tiekties pēc akadēmiskās izcilības nozīmē radīt auglīgu augsni ētikas dilemmām. Ētikas pārkāpumu riski ir apstākļu kopums, kas zema finansējuma, augstas konkurences un uz kvantitāti mērķētu vērtēšanas kritēriju apstākļos liek radīt skaitliski vairāk zemas kvalitātes rezultātu. Riskus rada arī neinformētība un zināšanu trūkums par situācijām, kas potenciāli uzskatāmas par akadēmiskā godīguma pārkāpumiem.

Būtiskākie riski neētiskai rīcībai zinātniskajā vidē
Turpinot rakstu sēriju par akadēmiskā godīguma problēmsituācijām Latvijā “Akadēmiskā ētika Latvijā – Quo Vadis?”, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība iepazīstina sabiedrību ar 2023. gadā veiktā pētījuma rezultātiem. [1] Raksta mērķis ir izgaismot raksturīgākos akadēmiskā godīguma riskus, ko anketās norādījuši augstākās izglītības iestāžu (AII) darbinieki un AII ētikas komisiju pārstāvji (skatīt 1. attēlu).

Raksta autoru vēlme nav meklēt vainīgos, bet mudināt aizdomāties, kādi ir iemesli, kas rada labvēlīgu augsni neētiskai rīcībai, kādas ir iesaistīto pušu dilemmas un kāda būtu vēlamā rīcība dažādās situācijās. Situāciju izprast palīdzēs hipotētisku, bet reālu situāciju piemēri, kurus piedzīvo jaunā pētniece Daiga (vārds ir izdomāts). Visas aprakstītās situācijas aptaujā norādījuši Latvijas augstskolu akadēmiskais un zinātniskais personāls.


1.attēls. AII darbinieku un AII ētikas komisiju pārstāvju identificētie riski akadēmiskā godīguma pārkāpumiem (Nav atbildes: AII darbinieki N = 14; AII ētikas komisiju pārstāvji N = 3)

Spiediens publicēt rakstus un rakstīt projektus

Daiga vēlas kļūt par zinātnieci. Doktora grāda iegūšana ir būtisks solis, lai īstenotu šo sapni. Daiga ātri vien saprot, ka zinātniskajā grupā liela daļa aktivitāšu saistās ar publikācijām un projektiem. Projekti nodrošina finansējumu pētījuma īstenošanai nepieciešamajiem materiāliem, eksperimentiem, darbinieku atalgojumam, pētījumu rezultātu izplatīšanai zinātniskajās konferencēs un publikācijās, kā arī administratīvajiem izdevumiem zinātniskās institūcijas darbības nodrošināšanai. Tomēr projekti ir īslaicīgi, un finansējuma iegūšana to īstenošanai ir tik sarežģīta, ka zinātniekiem jālēkā no viena neliela projekta uz otru bez iespējām plānot zinātnisko darbību ilgtermiņā un paļāvības uz nākotni zinātnē. Publikācijas, savukārt, ir produktivitātes rādītājs un viens no priekšnoteikumiem gan valsts bāzes finansējuma piesaistei zinātniskajai institūcijai, gan projektu finansējuma piesaistei zinātniskās karjeras attīstīšanai.

LJZA veiktajā aptaujā AII darbinieku atbildēs par būtiskāko risku, kas veicina akadēmiskā godīguma problēmsituācijas, visbiežāk norādīts “Spiediens publicēt un rakstīt projektus”. Šo risku nosauca 36 % jeb 35 no 96 respondentiem, kuri norādīja riskus.

Nepieciešamība publicēt zinātniskos rakstus un nodrošināt pētniecības finansējumu kļuvusi par dominējošu izaicinājumu ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. [ 2, 3, 4] Tomēr uzsvars uz kvantitāti, nevis kvalitāti apdraud akadēmiskā godīguma principu ievērošanu [5, 6], veicina stresa un izdegšanas kultūru zinātnieku vidū [7, 8], kā arī prioritizē īstermiņa domāšanu un ieguvumus. Zinātniskie pētījumi lielāko pienesumu tautsaimniecībai sniedz tieši ilgtermiņā.

Resursu un atbalsta iztrūkums

Īstenojot doktorantūras pētījumu, Daiga sastopas ar dažādiem izaicinājumiem. Piemēram, materiālu iegādei ir nepieciešams ilgstošs iepirkumu process, kur Daigai detalizēti jāapraksta katra iegādājamā prece. Darba vadītājs ir izteikti aizņemts un ne viņš, ne citi studiju programmā iesaistītie nespēj pastāstīt par grāda iegūšanas prasībām. Lektoru trūkuma dēļ Daigai tiek lūgts vadīt vairākas lekcijas semestrī, un stipendija, kuru Daiga ieguva īpašā konkursā, nāk ar nosacījumiem, kas pieprasa detalizētu atskaitīšanos par padarīto. Tā vietā, lai fokusētos uz pētniecību, Daiga ik pēc trim mēnešiem pavada divas dienas, pildot atskaites. Ko Daigai darīt? Kur rast laiku ilgstoši un netraucēti koncentrēties pētniecībai? Vai samierināties ar paviršu pētniecību, lai pagūtu izpildīt citas prasības?

Pētījumu īstenošana nav iespējama bez laika, materiāliem un finanšu resursiem. Resursu trūkumu pētījumu vajadzībām norādīja 16 % (15 no 96) aptaujāto AII darbinieku un 18 % (2 no 11) AII ētikas komisiju pārstāvjiem. Respondentu atbildes apliecina, ka nepietiekami resursi negatīvi ietekmē zinātniekus visos karjeras posmos. Atkarībā no amata, darbs pētniecībā nereti ietver lekciju gatavošanu, vadīšanu, administratīvo darbu. Paralēli aktuālo projektu īstenošanai zinātnieki izstrādā nākamos projektu pieteikumus, attīsta sadarbību vietējā un starptautiskā mērogā, pilnveido prasmes un iegūst informāciju par aktualitātēm savā nozarē. Resursu trūkumu ietekmē arī problēmas ar administratīvo slogu, sasteigtu un nepārdomātu normatīvo aktu pieņemšana, tai skaitā neskaidrība par augstskolu reorganizāciju, un laika patēriņš dažādām atskaitēm. Šos iemeslus kā būtisku risku akadēmiskā godīguma pārkāpumiem aptaujā norādīja 27 % (3 no 11) AII ētikas komisiju pārstāvju.

14 % (13 no 96) AII darbinieku un 9 % (1 no 11) AII ētikas komisiju pārstāvjiem kā būtisku risku norādīja iztrūkstošu atbalstu prasmju pilnveidē. Prasmju un atbalsta trūkums novērojams tādās jomās kā datu pārvaldība un drošība, atbalsts publikāciju un projektu pieteikumu sagatavošanā, zināšanas, kā strādāt ar studentiem un konfliktsituāciju risināšanā. Bez atbilstošām apmācībām, resursiem un atbalsta ir sarežģīti veikt paredzētos pienākumus, un var nākties daudz laika veltīt meklējot vajadzīgo informāciju un resursus savā brīvajā laikā. Pašreiz zinātnes sniegumu Latvijā nosaka publikāciju un pieteikto projektu daudzums, bet prasmju pilnveide bieži netiek apmaksāta.

Resursu un atbalsta trūkums, kā arī spiediens iegūt finansējumu izteikti zema, neregulāra zinātnes finansējuma un augstas konkurences apstākļos zinātniekiem var radīt ilgstošu spriedzi, steigu un veicināt izdegšanu. Šādos apstākļos var pastiprināti veidoties konflikti un pārpratumi, kas var negatīvi ietekmēt savstarpējās attiecības un veicina aizspriedumus kolēģu vidū. Kategoriju “Konflikts, konkurence, diskriminācija vai necieņa” savās atbildēs norādīja 17 % (16 no 96) AII darbinieku un 18 % (2 no 11) AII pārstāvjiem. Šī kategorija ietver starppaaudžu konfliktus, konfliktus ar kolēģiem, konkurenci darbinieku vidū, diskrimināciju un necieņu. Akadēmiskajā vidē ierobežota budžeta apstākļos tiekšanās pēc finansējuma veicina arī praksi “apspēlēt sistēmu”, piemēram, manipulējot ar publikāciju autoru sarakstiem. Neētisku autorību kā vienu no būtiskākajiem riskiem akadēmiskā godīguma pārkāpumiem norādīja 13 % (12 no 96) aptaujāto AII darbinieku.

Zinātnisko organizāciju iekšējā darba kultūra un attieksme pret cilvēkiem

Kādā no sanāksmēm Daiga uzzina par kolēģa jaunāko publikāciju, kuras pētījuma rezultātu iegūšanā būtiska loma bija arī Daigai, tomēr publikācijas autoru sarakstā viņas nav. Iepazīstoties ar raksta manuskriptu, Daiga saprot, ka iegūtie dati nav atbilstoši interpretēti. Daiga vēršas pie grupas vadītāja, taču viņš paskaidro, ka publikācija tapusi lielā steigā, kolēģim nodrošinot iespēju sasniegt doktora grāda iegūšanai nepieciešamo publikāciju skaitu, un kolēģis nezināja par Daigas ieguldījumu pētījumā, turklāt raksts jau ir iesniegts zinātniskajā žurnālā. Arī Daigas bažas par kļūdām rezultātu skaidrošanā, vadītājs noraida, norādot, ka rakstu recenzē vairāki starptautiski eksperti. Darba vadītājs sievieti mierina, apgalvojot, ka Daigai būtu jābūt ieinteresētai, lai kolēģis pēc iespējas ātrāk iegūtu doktora grādu, jo ar papildu doktora grāda ieguvēju zinātniskajā grupā būs vēl viens projektu vadītājs un grupa varēs piesaistīt vairāk projektu, kas palīdzēs nodrošināt finansējumu pētījumiem, tajā skaitā Daigas algai, kas, savukārt, nepieciešami Daigas doktora darba sagatavošanai. Ko darīt Daigai? Kāda loma ir darba vadītājam šajās ētikas dilemmās?

Vienaldzība pret pārkāpumiem, to ignorēšana vai slēpšana, lai saglabātu labu iestādes publisko tēlu, kā arī subjektivitāte lēmumu pieņemšanā ir otrs biežāk norādītais risks aptaujāto AII darbinieku vidū. To norāda 27 % (26 no 96) AII darbinieku un 18 % (2 no 11) AII ētikas komisiju pārstāvjiem. Šajās atbildēs iezīmējas gan kolēģu vienaldzība, gan attieksme “man par maz maksā”, gan citu kolēģu akadēmiskā negodīguma izpausmju pieņemšana par nerisināmām. Iesaistīto darbinieku attieksme būtiski apgrūtina nepieciešamību celt trauksmi. Ziņojot par akadēmiskā godīguma pārkāpumu, trauksmes cēlājam nākas vērsties pret saviem kolēģiem, riskējot pasliktināt savstarpējās attiecības.

Citāts no LJZA akadēmiskā godīguma pētījuma anketas:

“Lielākā problēma – tu personīgi pazīsti tos cilvēkus, kuriem tu pārmet negodīgumu, bet tu nevēlies to darīt publiski, jo tu viņus pazīsti vai pat esi kolēģis (institūcijā), strādā vienā jomā.”

Akadēmiskā godīguma pārkāpumus tolerējoša attieksme kolēģu vidū ir saistīta ar būtisku risku – spēju aizsargāt savas tiesības. To savās atbildēs norāda 19 % (18 no 96) AII darbinieku un 27 % (3 no 11) AII ētikas komisiju pārstāvju. Šajā kategorijā tika ieskaitītas gan atbildes, kas norādīja uz institucionālām problēmām tiesību ievērošanas nodrošināšanā, gan darbinieku nevēlēšanos kļūt par trauksmes cēlājiem, baidoties no “nonākšanas melnajā sarakstā” vai atriebības. LJZA veiktajā pētījumā aptaujātie sniedz skaidrojumu, kas liecina par būtiskām problēmām akadēmiskajā sistēmā, proti, šāds apgalvojums: “Bailes no profesora, jo viņš iznīcinās manu karjeru Latvijā, jo viņš ir vadošais profesionālis manā zinātniskajā laukā” pats par sevi norāda uz visai neveselīgu akadēmisko vidi.

Ja pārkāpumi tiek ignorēti, lai saglabātu iestādes reputāciju, nevis rūpētos par negodprātīgas prakses izskaušanu, tiek grauta uzticēšanās sistēmai kopumā. Caurskatāmības un atbildības trūkums raisa vilšanos un ticības zaudēšanu institūcijai. Turklāt institūcijā veidojas slēgta nesodāmības kultūra, kurā cilvēki neētisku uzvedību uztver kā normu. Tas attīsta toksisku darba vidi, kas kavē sadarbību un inovāciju radīšanas iespējas un apdraud iestādes spēju efektīvi pildīt izglītības un pētniecības uzdevumus. Maz ticams, ka šādā vidē strādājošie leposies ar savas institūcijas darbu, vēlēsies par to stāstīt publiski vai dalīties ar sava darba specifiku, mudinot citus pievērsties zinātnei.

Izpratnes trūkums par akadēmisko godīgumu

Akadēmiskā godīguma principi ir zinātnisko procesu stūrakmens un sastāv no tādām pamatvērtībām kā atklātība, uzticēšanās un atbildība. Mūsdienu pasaulē, kur informācija ir viegli iegūstama, akadēmiskās uzticamības uzturēšana ir būtiskāka nekā jebkad agrāk. Tas ir pamats, kas veido uzticamību augstākās izglītības iestādēm un veido to reputāciju. Tomēr, jāatzīst, ka negodprātīga rīcība ne vienmēr ir apzināta. Akadēmiskā godīguma izpratnes trūkumu kā vienu no riskiem norādīja 10 % (10 no 96) aptaujāto AII darbinieku un 27 % (3 no 11) AII ētikas komisiju pārstāvjiem. Kā sekas izpratnes trūkumam var veidoties situācijas, kurās iespējama intelektuālā īpašuma piesavināšanās jeb plaģiātisms. Jāatzīst, ka uztvere par akadēmisko godīgumu laika gaitā ir mainījusies, bet joprojām gaismā nāk arvien jauni gadījumi, kur zinātnieki (bieži vien akadēmiskajā hierarhijā augstāk stāvošie) mēdz piesavināties kolēģu vai studentu idejas, līdz galam neapzinoties, ka tas ir klajš autortiesību pārkāpums. Kā norāda LJZA veikto aptauju rezultāti, augstākās izglītības iestādēs trūkst apmācību un diskusiju par akadēmisko ētiku un iespējamo rīcību, saskaroties ar problēmsituācijām.

Kā veidot ētisku akadēmisko vidi un novērst riskus?

Uzticamība ir būtiska zināšanu attīstībai un sabiedrības iespējai uzticēties zinātnei. Zinātniskajām institūcijām jānovērš tādu gadījumu rašanās, kad ētiska rīcība ir dilemma nevis apzināta vērtība. Ikvienam jāapzinās, ka neētiskas rīcības sekas pārsniedz vajadzību vai vēlmi pēc atsevišķu pārkāpēju komforta. Neētiska rīcība grauj uzticamību gan pētījumu rezultātiem, gan visai zinātnieku kopienai, kas ir ilgtermiņa drauds plašākā mērogā.

Kāds no AII ētikas komisijas pārstāvjiem apstiprina iekšējās kultūras lomu problēmu risināšanā: “Organizācijas kultūra kopš augstskolas pirmsākumiem ir izveidojusies tāda, kurā brīvi un atklāti var runāt par visiem jautājumiem, līdz ar to problēmsituāciju gadījumā tās ir iespējams risināt sarunu ceļā. Darbinieku tiesību aizstāvība varētu būt vēl labākā līmenī, jo bieži vien stresa, pārslodzes u.tml. situācijās var kaut ko nepamanīt, bet nekad tas nav bijis ļaunprātīgi. Būtiska negatīva loma ir vispārējai situācijai augstākajā izglītībā – finanšu trūkums, birokrātija, pārregulācija, bezjēdzīgs laika patēriņš nelietderīgām atskaitēm, sistēmiska nevienlīdzīga attieksme un citi izaicinājumi.”

Lai mazinātu pētnieku pārslodzi, visām iesaistītajām institūcijām ir kritiski jāvērtē sava atbildība akadēmiskā godīguma problēmsituāciju risku novēršanā. To iespējams panākt, mainot zinātnes novērtēšanas metodiku, veicinot kvalitatīvo rādītāju izvērtēšanu. Zinātniskajām institūcijām par prioritāti jānosaka ieguldījumi darbinieku apmācībā un zināšanu pilnveidošanā, nodrošinot, ka ir pieejami nepieciešamie rīki un zināšanas novērst neētisku rīcību.

Nozīmīgas ir skaidras vadlīnijas un rīcība akadēmiskā godīguma pārkāpumu izskatīšanā, kas ir pieejamas un saprotamas visiem zinātnisko institūciju pārstāvjiem. Būtiskākais ir skaidri pārkāpumu novēršanas izpildes mehānismi, nodrošinot ātru un caurskatāmu pārkāpumu izskatīšanu.

Nepieciešams veidot iekšējas apmācību programmas, kas vērstas uz akadēmisko ētikas jautājumu izpratni, sākot no bakalaura studijām līdz pat vadošajiem pētniekiem un profesoriem. Kā konstatējām veiktā pētījuma rezultātos, problēmas ar izpratni par akadēmisko ētiku sastopamas pat augstākajos akadēmiskās karjeras līmeņos. Programmās iekļaujamas apmācības par pareizu citēšanas praksi, oriģinalitātes nozīmi un akadēmiskā negodīguma sekām. Regulāri semināri un apmācības stiprinātu izpratni par šiem principiem un veicinātu aktīvāku rīcību situācijās, kad rodas dilemmas. Ne mazāk būtiska ir arī nepieciešamība izcelt cilvēkus, kuri demonstrē priekšzīmīgu ētisku rīcību.

Ikviens var veicināt godprātības kultūru, veidojot atklātu dialogu ar studentiem, mācībspēkiem un administratoriem par ētiskām dilemmām un akadēmisko standartu ievērošanas nozīmi. Gadījumos, kad tiek konstatēti pārkāpumi, tie ir jārisina ātri un caurskatāmi, lai mazinātu negatīvo rezonansi sabiedrībā un novērstu risku, ka cietušais pametīs darbu zinātniskajā institūcijā vai zinātnē kopumā.

Nākamajā viedokļrakstu sērijā “Akadēmiskā ētika Latvijā – Quo Vadis?” analizēsim iemeslus, kas traucē risināt akadēmiskā godīguma problēmsituācijas, pamatojoties uz LJZA pētījuma respondentu pieredzi, saskaroties ar pārkāpumiem un lemjot – ziņot vai neziņot ētikas komisijai.

Autori: Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) pārstāvji Anna Stikāne, Raimonda Soloha, Laila Silamiķele, Rasma Pīpiķe, Liene Spruženiece
Teksta rediģēšana un koriģēšana: Līva Kukle

Raksts publicēts https://ir.lv/2024/06/10/etikas-dilemmas-zinatnes-edenes-darza/

Atsauces
[1] LJZA (2024). Kur mirst Latvijas zinātne? https://ir.lv/2024/03/20/kur-mirst-latvijas-zinatne/
[2] Rawat S, Meena S. Publish or perish: Where are we heading? J Res Med Sci. 2014 Feb;19(2):87-9. PMID: 24778659; PMCID: PMC3999612.
[3] Paruzel-Czachura, M., Baran, L., & Spendel, Z. (2021). Publish or be ethical? Publishing pressure and scientific misconduct in research. Research Ethics, 17(3), 375-397. https://doi.org/10.1177/1747016120980562
[4] Gopalakrishna G, ter Riet G, Vink G, Stoop I, Wicherts JM, Bouter LM (2022) Prevalence of questionable research practices, research misconduct and their potential explanatory factors: A survey among academic researchers in The Netherlands. PLoS ONE 17(2): e0263023. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0263023
[5] Kiai, A. To protect credibility in science, banish “publish or perish”. Nat Hum Behav 3, 1017–1018 (2019). https://doi.org/10.1038/s41562-019-0741-0
[6] Fanelli D (2010) Do Pressures to Publish Increase Scientists’ Bias? An Empirical Support from US States Data. PLoS ONE 5(4): e10271. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0010271
[7] Haven TL, Bouter LM, Smulders YM, Tijdink JK (2019) Perceived publication pressure in Amsterdam: Survey of all disciplinary fields and academic ranks. PLoS ONE 14(6): e0217931. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0217931
[8] Haven, T., de Goede, M.E.E., Tijdink, J. et al. Personally perceived publication pressure: revising the Publication Pressure Questionnaire (PPQ) by using work stress models. Res Integr Peer Rev 4, 7 (2019). https://doi.org/10.1186/s41073-019-0066-6

Saistītie raksti