Kur mirst Latvijas zinātne?

22 marts, 2024

Screenshot_20240318_230610_Facebook

Foto: Gints Klāsons

Akadēmiskais godīgums – status quo

“Latvijas pārticība un attīstība balstās tajā, cik zinoši un spējīgi ir mūsu iedzīvotāji,” to mums regulāri atgādina ekonomisti, aicinot īstenot pāreju uz ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību.[1] Zinātne un laba izglītība ir pamats sociālekonomiskajai attīstībai. Tāpēc mūs satrauc samilzušās problēmas Latvijas zinātniskajā un akadēmiskajā vidē, kurjau gadiem ir nepietiekama zinātnieku ataudze. Tā 2019. gadā 40% no visiem Latvijas zinātņu doktoriem bija vecāki par 65 gadiem.[2] Šo problēmu nesen ilustrēja arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēku diskusija par to, ka Latvijā neveidojas jauno zinātnieku paaudze, kas virza tādus Latvijas kultūrai unikālus un svarīgus pētniecības virzienus kā, piemēram, latviešu valoda un fonētika.[3]

Nav nekāds jaunums, ka Latvijas zinātne jau gadiem ir nepietiekami finansēta. Tomēr, vai finansējums ir vienīgais iemesls, kas liedz Latvijā attīstīt zinātnes potenciālu? Varbūt laika gaitā akadēmiskajā vidē izveidojušies arī citi nelāgi ieradumi? Latvijas publisko telpu dažkārt satricinājuši skandāli, kas saistīti ar akadēmiskā godīguma pārkāpumiem zinātnē. Piemēram, gadījums, kurā augsta līmeņa universitātes amatpersona neētiski izmantojusi studentu darbu un falsificējusi pētījumu datus [4] vai arī skandāls, kurā bakalaura grāds piešķirts par plaģiatizētu noslēguma darbu.[5] Tomēr vairums akadēmisko pārkāpumu, iespējams, nemaz neatstāj augstākās izglītības iestāžu sienas.

Citāts no LJZA akadēmiskā godīguma pētījuma anketas:

“Pat tad, ja ir identificēta ētiska rakstura problēma, ne vienmēr to ir vēlme pienācīgi un atbilstoši pārbaudīt un novērst, bet drīzāk paslaucīt visu zem paklāja, lai tikai viss liktos kārtībā, vairāk cilvēku neuzzinātu. Tāpat diemžēl ir loma tam, cik svarīgas un ietekmīgas personas ir iesaistītas [akadēmiskā godīguma pārkāpumā], jo tad acis uz kaut ko pievērt var it sevišķi.”

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) nolēma pārbaudīt, cik izplatīti ir ētikas pārkāpumi Latvijas akadēmiskajā vidē, 2023. gadā veicot pētījumu par akadēmiskā godīguma izpratni, lomu un problēmsituācijām. Pētījums tika veikts, analizējot akadēmiskā godīguma normatīvo ietvaru, kā arī aptaujājot augstākās izglītības iestāžu (AII) darbiniekus (kopumā atbildes tika saņemtas no 110 respondentiem) un ētikas komisiju pārstāvjus no 14 Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kurās īsteno doktora studiju programmas. Pētījumā iegūtos datus atspoguļosim vairāku rakstu sērijā “Akadēmiskā ētika Latvijā – quo vadis?”.

Atbilstīgi Starptautiskā akadēmiskā godīguma centra (International Center for Academic Integrity) definīcijai, akadēmiskā godīguma pamatprincipi ir atklātība, uzticamība, taisnprātība, cieņa, atbildība un drosme, kas vada zinātnieka darbību un izvēles[6]. Akadēmiskā godīguma pārkāpumiem var būt vairāki aspekti. Visbiežāk ar tiem asociē studentu negodprātīgu rīcību, piemēram, kursa vai studiju noslēguma darbu viltošanu, tomēr, kā parāda LJZA pētījums, akadēmiskā godīguma pamatprincipu ievērošana ir problēma ne vien studējošo, bet arī akadēmisko, zinātnisko un administratīvo darbinieku vidū.

Pirmā raksta mērķis ir ieskicēt galvenos pētījumā identificētos akadēmiskā godīguma problēmjautājumus, gadījuma analīzei izmantojot hipotētisku topošās jaunās zinātnieces Lauras personu. Rakstā izmantoti piemēri, kas atspoguļo anketās norādītās augstskolu darbinieku atbildes. Akadēmiskais godīgums ir plaša un būtiska tēma, tāpēc aicinām būt kopā ar LJZA šajā izpētes un galveno cēloņsakarību meklēšanas ceļā. Mūsu mērķis ir izprast problēmas un kopīgi piedāvāt tām risinājumus, veidojot labvēlīgu vidi ētiskai un godīgai Latvijas zinātnei.

Akadēmiskā godīguma hipotētiska problēmsituācija

Laura (vārds izdomāts) ir tikko sākusi studijas doktorantūrā DZMIT (STEM) jomā. Laura ir tieši tāds jaunais zinātnieks, kādu vēlas redzēt ministriju un valdības pārstāvji un ierēdņi – entuziasma pilna radīt jaunas zināšanas un izgudrojumus. Kas Laurai šobrīd ir aktuāli? Viņa uztraucas par jauno pētījumu, kuru veic kopā ar kolēģiem. Laura lasa un analizē zinātnisko literatūru, izstrādā eksperimentu metodoloģiju, veic eksperimentus un analizē rezultātus, lai pārbaudītu pētījumā izvirzītās hipotēzes.

Ko par akadēmisko ētiku domā Laura? Iespējams, atceras kādu norādi uz ētikas kodeksu, uzsākot darba attiecības, vai kādiem materiāliem e-studiju vidē. Viņa zina, ka plaģiāts ir slikts, bet vairāk domāt par akadēmisko ētiku viņai nav laika – tik daudz jāpaveic savā doktorantūras pētījumā, kas tiek izstrādāts zinātniskā projekta ietvaros. Izpratni par akadēmisko godīgumu un pētījumu ētiku Laura “uzsūc” netieši no kolēģiem un darba vadītāja.

Aktīvi strādājot laboratorijā, Laura kopā ar kolēģiem ir apkopojusi datus, un sāk gatavot zinātniskā raksta manuskriptu, kurā Laura ir galvenais autors. Īsi pirms manuskripta iesniegšanas, Lauru uzrunā nodaļas vadītājs Atis (vārds izdomāts) un lūdz, lai viņu iekļauj autoru sarakstā. Ko Laurai darīt? Viens papildu autors šķiet tāds mazs nieks, kas neko nemaina. Turklāt Atis piedāvā segt maksu par publikāciju brīvpieejas žurnālā. Laura piekrīt.

Akadēmiskā godīguma principi nosaka, lai visi darbā iesaistītie tiktu iekļauti autoru sarakstā, bet Atis nav bijis iesaistīts pētījuma veikšanā. Vai Laura zina, ka šis ir akadēmiskā godīguma pārkāpums? Vai Atis nezina, ka viņš rīkojas nepareizi?

Ne vienmēr akadēmiskā godīguma pārkāpums ir apzināti izdarīta, negodprātīga rīcība. Iemesli var būt dažādi, piemēram, izpratnes un zināšanu trūkums par akadēmisko godīgumu, institūcijas ierastā prakse, jeb iekšējā attieksmes kultūra, dažādu zinātnes nozaru, kā arī nozarēs pārstāvēto cilvēku personīgo viedokļu atšķirības. LJZA pētījumā iegūtie dati rāda, ka Latvijas AII darbinieku izpratne par to, kas ir ētiska un, kas ir neētiska rīcība, nav vienota. 64% aptaujāto darbinieku (71 no 110) uzskata, ka viņu pārstāvētajā institūcijā akadēmisko un zinātnisko darbinieku izpratne par akadēmisko godīgumu ir vidēja vai zema. Tikmēr 64% aptaujāto AII ētikas komisiju pārstāvju (9 no 14) uzskata, ka viņu darbiniekiem ir augsta izpratne par akadēmisko godīgumu. Lai arī cilvēkiem trūkst skaidras izpratnes par neētisku rīcību, tas nenozīmē, ka šāda rīcība ir pieļaujama.

Lielākā daļa anketēto AII darbinieku norādīja, ka AII netiek nodrošinātas regulāras obligātās apmācības par akadēmisko godīgumu. 78% aptaujāto darbinieku norādīja, ka neatceras dalību darbiniekiem paredzētās akadēmiskā godīguma apmācībās. Tikai nedaudz vairāk kā puse AII ētikas komisijas pārstāvju, t.i., 57% (8 no 14) norādīja, ka AII notiek akadēmiskā godīguma treniņi darbiniekiem. Turklāt vairumā no šiem gadījumiem (7 no 8) dalība apmācībās nav obligāta, bet balstās uz brīvprātīgu izvēli. Neatkarīgi no katra cilvēka individuālās izpratnes, tieši institūciju un to vadības atbildība ir veidot sistēmu, kas nodrošina gan studentu, gan zinātniskā un akadēmiskā personāla, kā arī zinātnisko institūciju un pārvaldes iestāžu darbinieku izglītošanu un izpratnes veicināšanu, lai nodrošinātu augstus ētikas standartus ikdienas darbā. Gan AII darbinieki (64%), gan AII ētikas komisiju pārstāvji (93%) norādīja, ka akadēmiskajam godīgumam ir augsta loma AII vērtību sistēmā. Tikmēr 77% AII darbinieku (74 no 110) savu kolēģu prasmes atpazīt un atbilstoši rīkoties akadēmiskā godīguma problēmsituācijās vērtē kā zemas vai vidējas. Ja akadēmiskajam godīgumam ir būtiska loma institūcijas darbībā, tad kāpēc rīcība ir citādāka?

Jebkurš akadēmiskā godīguma pārkāpums, negatīvi ietekmē ne tikai cietušo, bet arī atstāj sekas uz zinātniskā darba kvalitāti un visas Latvijas zinātnes reputāciju. Kā tas izpaudās šajā hipotētiskajā situācijā starp Lauru un Ati? Atis ieguva vienu papildus publikāciju savā zinātnisko sasniegumu sarakstā un, iespējams, prēmiju no darba devēja par labiem publicēšanās rezultātiem. Šī papildu publikācija vairo Ata zinātnisko reputāciju, kā arī ļauj ar mazāku piepūli, izpildīt prasības tālākai karjeras izaugsmei, piemēram, iegūt augstāku akadēmisko amatu vai iegūt projektu finansējumu. Ata pašreizējais amats dod viņam iespēju šādu “lūgumu” izteikt vairākiem jaunajiem pētniekiem un, ļoti iespējams, ka daļa no viņa ikgadējā “veikuma” tapusi bez Ata līdzdalības. Tikmēr Laura un Lauras kolēģi savukārt veido priekšstatu par to, kas tiek uzskatīts par normāliem akadēmiskā godīguma standartiem institūcijā un rīcības modeļiem, kas nodrošina veiksmīgu akadēmisko karjeru. Iespējams, ka viņi viļas zinātnē, jo redz, ka šajā sistēmā uz priekšu visātrāk tiek tie, kuri atrodas varas pozīcijās nevis tie, kuriem ir idejas un prasmes, lai virzītu jaunas zināšanas un inovācijas.

Sekas akadēmisko problēmsituāciju (ne)risināšanai

Citāts no LJZA akadēmiskā godīguma pētījuma anketas:

“[…] ilgstoši akadēmisko godīgumu un arī citas ētikas normas pārkāpa tiešais vadītājs. Visi zināja, ka cilvēki, kas pret to iebilda, aptuveni gada laikā zaudēja darbu katedrā.”

Citāts no LJZA akadēmiskā godīguma pētījuma anketas:

“[…] iespējamo pārkāpumu pieļāva augstākstāvošas personas, bet atklāti iebildumi tika atspēkoti ar absurdiem izteikumiem. Kopējā pazemojošā attieksme izraisīja sevis vainošanu. Tika praktizēts tā sauktais “gaslighting” jeb apgalvošana, ka nekas tāds nav noticis.”

Kas būtu noticis, ja Laura apsvērtu iespēju atteikties pievienot Ati autoru sarakstā? Viņa apsver ziņot par šo gadījumu ētikas komisijai. Vispirms Laura apspriežas ar uzticamiem kolēģiem, kuri viņu brīdina, ka Laura riskēs iemantot sliktu reputāciju, turklāt Atis var ietekmēt Lauras doktorantūras studiju gaitu un turpmāko karjeru. Vai Laura tiešām vēlas riskēt sanaidoties un nepabeigt doktorantūras studijas tāda “nieka” dēļ, kā vēl viena autora pievienošanu zinātniskajam rakstam? Laura izlemj neriskēt un piekāpties.

LJZA pētījumā iegūtie dati rāda, ka tikai 33% darbinieku uzticētos savas AII spējai izskatīt akadēmiskā godīguma pārkāpumus. Turklāt darbinieku atbilžu pamatojumos par to, kāpēc 34% aptaujāto darbinieku neuzticas vai uzticas daļēji (25%), parādās gan iepriekšēja negatīva pieredze, gan šaubas par ētikas komisijas objektivitāti, gan arī neticība, ka sekos aktīva rīcība pārkāpuma risināšanā. LJZA arī aicināja AII darbiniekus pastāstīt par konkrētiem pieredzētiem ētikas pārkāpumiem darba vietā un to iznākumiem.

Šajās atbildēs parādās gan sankcijas pret trauksmes cēlāju, piemēram, pazemināšana amatā, mobings, bosings un atlaišana no darba, kā arī cietušā izvēle aizbraukt projām no Latvijas vai aiziet no zinātnes. LJZA pētījumā iegūtie dati norāda, ka, ja institūcijā pastāv visai neskaidra izpratne par ētiku, visbiežāk tieši trauksmes cēlājs būs tas, kura karjera tiks negatīvi ietekmēta.

Darbinieku anketēšanā viens no norādītajiem riskiem akadēmiskā godīguma problēmu kvalitatīvai risināšanai ir institūciju prakse problēmas noklusēt, kas nereti tiek darīts, lai saglabātu pozitīvu ārējo tēlu. Tomēr, daudz efektīvāk būtu ar aktīvu rīcību pierādīt, ka akadēmiskā godīguma problēmsituāciju risināšana tiek uztverta nopietni. Pārkāpumu situācijas nereti tiek noklusētas, jo cietušajiem ir pamatotas bailes, ka ziņošana par pārkāpumu un pārkāpēju, atstās negatīvas sekas uz viņu karjeras attīstības iespējām. Tomēr problēmu noklusēšanas rezultātā, tiek veidota sistēma, kurā varas pozīcija ir svarīgāka par zinātnisko izcilību un AII var zaudēt spējīgus zinātniekus, tādējādi veicinot stagnāciju un “ideju badu” institūcijā vai zinātnieku pārcelšanos uz ārvalstīm.

LJZA pētījuma rezultāti arī rāda, ka liela daļa ētikas pārkāpumu nemaz nenonāk ētikas komisiju redzeslokā. Piemēram, 31% jeb 34 aptaujāto darbinieku bija paši vai sev tuvā cilvēku lokā pieredzējuši nopietnu ētikas pārkāpumu, savukārt 22% jeb 24 aptaujāto darbinieku nebija pārliecināti, vai pieredzētais gadījums ir uzskatāms par nopietnu ētikas pārkāpumu. 33% (36 no 110) aptaujāto teica, ka par pieredzētajiem pārkāpumiem netika ziņots ne struktūrvienības vadībai, ne ētikas komisijai. Arī AII pārstāvji norādīja, ka ētikas komisijas gada laikā neizskata nevienu vai izskata tikai pāris iesniegumus (0-3), un tikai viena AII izskatot 5-10 pieteikumus gadā.

Tādējādi iegūtie dati varētu apstiprināt, ka kopumā cilvēkiem nav paļāvībasuz institūcijās izveidotajām ētiku uzraugošajām struktūrām. Pēc būtības šo institūciju galvenais uzdevums būtu ātri un skaidri izvērtēt notikuma apstākļus un lemt, kas, saskaņā ar esošajiem institūcijas un ārējiem normatīviem, ir pārkāpums, kurš ir pārkāpuma veicējs un būtu atbilstoši sodāms, kā arī cietušais, kuram būtu jāsaņem apliecinājums vai morāla kompensācija par nodarījumu. Atcerēsimies britu politiķim Viljamam Evartam Gledstonam (William Ewart Gladstone) piedēvētā teiciena “novēlots taisnīgums nav taisnīgums” būtību.

Lai uzlabotu izpratni par akadēmisko godīgumu, ir jāmācās un jāpraktizē akadēmiskā godīguma principi ikdienas darbā. Tas ne tikai stiprinātu sabiedrības uzticību zinātnes kopienai un tās darbam, bet veidotu Latvijas zinātnes vidi par drošu un iekļaujošu darba vidi ikvienam.

Kas veido ētisku akadēmisko vidi?

Īsā atbilde ir – TU! Akadēmiskais godīgums un cieņa ir būtiski elementi, kas ir pamatā dažādām situācijām un sistēmām, kurās dzīvojam un izdzīvojam. Par to, kas ir akadēmiskās ētikas pārkāpums, atbilde mēdz būt īsa: “Pārkāpums ir tikai tad, ja tevi pieķer.” Tomēr vēlamies uzsvērt, ka ētiska rīcība ir pareiza rīcība arī tad, kad neviens Tevi neredz. Aicinām studentus, pedagogus, augstskolu vadību un politikas veidotājus aktīvi piedalīties akadēmiskā godīguma kultūras veidošanā, kas ir nepārtraukts process un prasa visu ieinteresēto pušu apņemšanos saglabāt izglītības iestāžu reputāciju un uzticamību.

Neatbalstoša vide, kurā jāsaskaras ar izaicinājumiem savu tiesību aizstāvībā, neveicina doktorantu vai jauno zinātnieku vēlmi turpināt attīstīt savu karjeru zinātnē. Tāds ir arī rakstā aprakstītais gadījuma analīzes piemērs. Kāda būtu situācija, ja Laura tomēr vērstos ētikas komisijā un ziņotu par ētikas pārkāpumu? Vai piedāvātais risinājums būtu labvēlīgs Laurai vai Atim? Un, ja tiktu atzīts, ka pārkāpums tika izdarīts pret Lauru, kā tas ietekmētu viņas turpmākās studiju un darba gaitas universitātē? Šis raksts ievada rakstu sēriju, kuras ietvaros Latvijas Jauno zinātnieku apvienība detalizēti ieskatīsies Latvijas akadēmiskās ētikas problēmās, sniedzot iespēju padziļināti iepazīties ar pētījumā iegūtajiem datiem. Nākamajā viedokļrakstā analizēsim LJZA pētījumā identificētos riskus, kas saistīti ar akadēmiskā godīguma problēmsituācijām.

Autori: Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji Anna Stikāne, Raimonda Soloha, Rasma Pīpiķe, Laila Silamiķele, Liene Spruženiece
Raksts publicēts https://ir.lv/2024/03/20/kur-mirst-latvijas-zinatne/

1.Mortens Hansens (LSM). Maldi ar «augstu pievienoto vērtību». Pieejams: https://ej.uz/rghx
2.CSP. Zinātņu doktoru tālākā karjera (2019). Pieejams: https://ej.uz/fruq
3.Ieva Kalniņa (IR). Kur palikusi jaunā paaudze?. 22.01.2024. Pieejams: https://ej.uz/t3p1
4.Baiba Kļava (IR). Profesors, pētnieks un plaģiāts. 22.03.2023. Pieejams: https://ej.uz/gyjr.
5.Delfi. Tiesa atzīst plaģiātu prokurora Cinkmaņa bakalaura darbā, taču lēmumu par diploma anulēšanu atceļ. 21.06.2022. Pieejams: https://ej.uz/f41o
6.International Center for Academic Integrity (ICAI), The Fundamental Values of Academic Integrity, 3rd edition, 2021

Saistītie raksti