LJZA diskusija par latviešu valodas lomu mūsdienu zinātnē

Latviešu valodas situācija studiju programmās

Diskusijas pirmajā daļā diskusijas dalībnieki runāja par formālajiem valodas nosacījumiem, kas zinātniekiem ir būtiski ikdienas darbā. Lai gan Augstskolu likuma 56. pants nosaka, ka “augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā”, praksē situācija dažādās studiju programmās atšķiras. Tas attiecas gan uz mācību materiālu pieejamību latviešu valodā, gan nosacījumiem par promocijas darbu izstrādes valodu. Tika minēts, ka, pieaugot ārvalstu studentu skaitam un taupot resursus, studiju plūsmas bieži tiek apvienotas, tādēļ faktiskais mācību process (piemēram, doktorantūrā) notiek angļu valodā, lai gan formāli skaitās latviešu plūsmā.

Mācību materiālu izstrāde un izmantošana gulstas tikai uz pasniedzēju personīgo iniciatīvu un entuziasmu, līdz ar to mūsdienīgu materiālu pieejamība latviešu valodā dažādās programmās būtiski atšķiras. Šajā kontekstā ir būtiskas nozaru specifiskās vajadzības pēc mācību grāmatām un apjomīgiem teorētiskajiem materiāliem. Kā pozitīvu piemēru var minēt Rīgas Tehnisko universitāti, kas šogad atkārtoti izdeva aktualizētu vispārīgās ķīmijas mācību grāmatu latviešu valodā. Tai pat laikā E. Baķis norādīja, ka citās ķīmijas apakšnozarēs visaptveroši materiāli nav atjaunoti gadu desmitiem, tāpēc viņš nācis klajā ar iniciatīvu pārtulkot latviešu valodā 21. gadsimtā sarakstītu autoritatīvu mācību līdzekli organiskajā ķīmijā “Organic Chemistry: A mechanistic approach”. Lai šis mācību līdzeklis būtu pieejams latviešu valodā, tiek vākti ziedojumi grāmatas tulkošanai un izdošanai (LJZA aicina atbalstīt – LU Fonds). Lai gan E. Baķa iniciatīva ir apsveicama, diskusijas dalībnieki vienojās, ka ir skumji, ka mācību līdzekļu izdošanai nepieciešams piesaistīt pūļa finansējumu, bet nav pieejams valsts atbalsts. Diskusijā izskanēja ierosinājums jaunu mācību līdzekļu izdošanu ieplānot sasaistē ar studiju maksas apjoma noteikšanu. E. Baķis uzsvēra, ka zinātniskā valoda dzīvo un attīstās tieši augstskolās un studiju procesā, tāpēc ir būtiski atjaunot latviešu valodā pieejamo teorētisko bāzi ar pareiziem, mūsdienām atbilstošiem terminiem. A. Stalažs izcēla studiju latviešu valodā bakalaura līmenī nozīmi, jo bakalaura grāda ieguvēji lielākoties dodas strādāt vietējā darba tirgū, kur pareiza profesionālā latviešu valoda ir galvenais saziņas instruments saskarsmē ar Latvijas valsts pārvaldi un iedzīvotājiem. Tika norādīts arī, ka skolu absolventu valodas prasmes un nozares bāze reizēm ir nepietiekama, tādēļ augstskolām pirmajā kursā nākas veltīt laiku zināšanu robu aizpildīšanai.

Nākamajos studiju līmeņos – maģistrantūrā un doktorantūrā – studenti sāk iesaistīties akadēmiskajā pētniecībā un arvien lielāk loma kā zinātnieku starptautiskās saziņas rīkam ir angļu valodai, kas nodrošina pētniecības rezultātu izplatīšanu un ietekmi, kā arī palīdz veidot sadarbības. Dažādās studiju programmās pastāv atšķirīga attieksme attiecībā uz promocijas darbu izstrādi angļu valodā, un, tā kā promocijas procesa specifiskie nosacījumi studentiem un topošajiem grāda pretendentiem bieži vien nav skaidri atrunāti, promocijas darba valodas izvēles jautājums mēdz būt sarežģīts. Šajā situācijā būtība ir ne tikai par valodu, bet par pieejamiem un caurspīdīgiem promocijas procesa nosacījumiem.

Diskusijā vairākkārt tika analizēta promocijas darbu kopsavilkumu nozīme zināšanu izplatīšanā. Promocijas darbu kopsavilkumi vienmēr tiek sagatavoti gan latviešu valodā, gan kādā svešvalodā (visbiežāk angļu valodā). Tika uzsvērts, ka promocijas darbu kopsavilkumiem latviešu valodā ir jābūt visaugstākās kvalitātes tekstiem ar sakārtotu terminoloģiju, jo tieši promocijas darbu rakstīšana ir tas brīdis, kad valoda tiek visrūpīgāk recenzēta.

Latviešu zinātniskās valodas uzturēšana un attīstība

Jau minētie studiju materiāli un promocijas darbu kopsavilkumi ir tikai divi no latviešu zinātniskās valodas saglabāšanas un attīstīšanas veidiem, turklāt būtu jānodrošina, ka promocijas darbu kopsavilkumi ir pieejami datubāzēs. A. Veckalne kā labu praksi minēja Igaunijas piemēru – Igaunijā promocijas darbiem ne tikai jāsagatavo kopsavilkums, bet arī jāizveido populārzinātniskā publikācija. Turklāt šī prasība jau iestrādāta promocijas kārtībā.

V. Ščerbinskis atgādināja, ka Nacionalā enciklopēdija ir viens no kvalitatīvākajiem un pieejamākajiem instrumentiem zinātniskās valodas un terminoloģijas uzturēšanai, jo tā piesaista zinošus autorus, lielākoties zinātniekus, un nodrošina kvalitatīvu rakstu redakciju un atalgojumu autoriem. V. Ščerbinskis aicināja zinātniekus izmantot iespēju kļūt par Nacionālās enciklopēdijas šķirkļu autoriem un sniegt ieguldījumu kvalitatīvā un paliekošā komunikācijā par zinātni. Savukārt, A. Stalažs vērsa uzmanību uz to, ka starptautisko zinātnisko žurnālu redakcijas dažkārt piedāvā kopā ar rakstu angļu valodā publicēt arī kopsavilkumu nacionālajā valodā, kas ir laba iespēja savu pētījumu rezultātus padarīt atrodamus un pieejamus arī latviešu valodā.

Diskusijā tika minētas trīs savstarpēji papildinošas institūcijas, kas var sniegt atbalstu latviešu zinātniskās valodas attīstīšanai:

• Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisija koordinē vienotas, zinātniski pamatotas nozaru terminoloģijas izstrādi latviešu valodā. Tā izvērtē un apstiprina terminu sarakstus, konsultē par terminu veidošanu, risina strīdīgus terminoloģijas jautājumus un uztur apstiprināto terminu datubāzi;
• Valsts valodas centrs uzrauga valsts valodas lietošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, aizsargā valsts valodas lietotāju tiesības un veicina latviešu valodas normām atbilstošas, saskaņotas terminoloģijas lietošanu tiesību aktos un citos dokumentos;
• Latviešu valodas aģentūra pēta valodas situāciju, atbalsta valodas apguvi, veicina latviešu valodas konkurētspēju un īsteno projektus terminoloģijas, valodas normu avotu un informācijas tehnoloģiju attīstībai. Tā arī atbalsta zinātniskās un mācību literatūras izstrādi un izdošanu.

Diskusijā lielākā uzmanība tika veltīta LZA Terminoloģijas komisijai, jo no minētajām institūcijām tā ir zinātniekiem vistuvākā. Ja Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā nav atrodams kāds termins, zinātnieki vai studējošie var vērsties Terminoloģijas komisijā ar jauna termina ieteikumu. Nozares speciālisti izvērtē, vai piedāvātais termins precīzi atspoguļo jēdzienu un iederas nozares terminu sistēmā, bet valodnieki palīdz izvērtēt tā atbilstību latviešu valodas normām un terminrades principiem. Vajadzības gadījumā pirms komisija to apstiprina, priekšlikumu precizē vai apspriež vairākus tā variantus un pieņem lēmumu. Jāpiebilst, ka Terminoloģijas komisija var terminu apstiprināt, bet ar to vien nepietiek, lai tas iedzīvotos praksē. Tas jālieto zinātniekiem, mācībspēkiem, autoriem un tulkotājiem. Pastāv arī viedoklis, ka termini nav obligāti jāapstiprina Terminoloģijas komisijā, pietiek tos ieviest nozares speciālistu praksē, tomēr mazā terminu lietotāju skaita dēļ minētā pieeja var izrādīties neefektīva, lai termins nostiprinātos latviešu valodā.

Diskusijas laikā izskanēja kritika LZA Terminoloģijas komisijas darba kvalitātei, minot, ka protokolos atspoguļotās diskusijas nav kompetentas. Tai pat laikā tika norādīts, ka komisijas locekļu darbs ir brīvprātīgs, kas nozīmē, ka terminu veidošanas un ieviešanas kontrole būtu uzlabojama. Lai veicinātu dinamisku jaunu terminu ieviešanu latviešu valodā, būtu vērtīgi organizēt izglītojošus pasākumus studējošajiem un zinātniekiem. Tas palīdzētu mazināt aizspriedumus par Terminoloģijas komisijas nepieejamību un veicinātu vēršanos komisijā, lai mainītu vai ieviestu jaunus terminus.

Komunikācija par zinātni ar plašāku sabiedrību

Diskusijas dalībnieki pieskārās vēl kādam valodas līmenim – zinātnieku komunikācijai ar plašāku sabiedrību. Jāuzsver, ka šajā gadījumā nepietiek ar zinātnisko pētījumu atspoguļošanu korektā latviešu valodā ar atbilstošiem terminiem. Kā uzsvēra A. Veckalne runa ir par viegli saprotamu vēstījumu dažādām auditorijām. A. Veckalne mudināja apsvērt dažādus veidus, kā, piemēram, promocijas darbus, padarīt pieejamus un saprotamus plašākai publikai – veidojot aizraujošus populārzinātniskos izdevumus, izdodot mācību līdzekļus vai publicējot bloga ierakstus par zinātniskajām tēmām. Tomēr bieži vien zinātniekiem pietrūkst finansējuma, prasmju vai laika, lai pētījumus atspoguļotu vienkāršajā valodā, tāpēc šādām iniciatīvām nepieciešams institucionāls atbalsts. A. Veckalne minēja vairākus piemērus, kur komunicēt par zinātni ar plašāku sabiedrību – viedokļraksti vai speciālas rubrikas tādos izdevumos kā IR vai Delfi. Sociālie mediji ir labs rīks, lai sasniegtu plašāku auditoriju. Turklāt jāņem vērā, ka katram sociālajam tīklam ir sava specifiska auditorija un formāts, piemēram, LinkedIn ir iespēja veidot izvērstus bloga ierakstus.

Diskusijas dalībnieki bija viensiprātis, ka ir svarīgi, lai latviešu valodā ir pieejama informācija par zinātni arī cilvēkiem, kas paši nav zinātnieki. Lai veidotos sabiedrības uzticība zinātnei, ir svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji zina, kas zinātnē notiek. Tāpat ir svarīgi, lai ikviens sabiedrības pārstāvis ir pietiekoši izglītots un zinošs, lai orientētos ikdieniškās situācijās, analizējot informāciju, piemēram, par pārtikas produktu sastāvu un citiem sociāli nozīmīgiem aspektiem. Zinātnieki pēc būtības ir izglītotāji, kas uzliek viņiem pienākumu attīstīt, kopt un apzināti lietot latviešu valodu, lai tajā nodotu zināšanas sabiedrībai un nākamajām paaudzēm.

Zinātnieku attieksme pret latviešu valodas lomu pētniecībā

Diskusiju caurvija apzināta vēlme saglabāt latviešu valodu – arī zinātnē. Zinātniskā valoda un terminoloģija ir daļa no latviešu valodas un kultūras, kas ir mērķtiecīgi un ar lepnumu saudzējama. Iepriekš uzskaitīti dažādi formāli un tehniski aspekti latviešu valodas lietošanai zinātnē, bet ne mazāk svarīga ir arī pētnieku individuālā motivācija un atbildība veicināt valodas lietojumu. E. Baķis dalījās pārdomās par to, ka viņa iniciatīvas par organiskās ķīmijas mācību līdzekļa izdošanu latviešu valodā pamatā ir cieņa pret latviešu valodu, kas sakņojas gan ģimenē, gan skolā. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka angļu valodas lietošana starptautiskajā zinātnē nekonfliktē ar nacionālo identitāti, patriotismu un rūpēm par latviešu valodu. Kā norādīja V. Ščerbinskis, valoda un tās lietošanas un nodošanas veidi ir “dinamisks process, kas visu laiku attīstās”.

Diskusijas noslēgumā moderatore K. Meile atsaucās uz A. Veckalnes zīmola “Pietruzīmes” saukli “Valoda ir Tava vizītkarte” un novēlēja, lai mēs novērtējam latviešu valodas nianses un ar lepnumu lietojam latviešu valodu kā savu vizītkarti.

Paldies diskusijas dalībniekiem un apmeklētājiem par aktīvo sarunu, interesantajām atziņām un cieņu pret latviešu valodu kā vērtību, kas kopjama gan profesionāļu saziņā, gan komunikācijā ar sabiedrību! Bija prieks dzirdēt, ka dažādu zinātnes nozaru pārstāvji atzīst, ka pēc šīs diskusijas apzinātāk rūpēsies par savu pētniecības tēmu atspoguļošanu latviešu valodā.

Paldies Eduardam Baķim par entuziasmu aktualizēt latviski pieejamo mācību līdzekļu jautājumu un LJZA valdes loceklei Rasmai Pīpiķei par ideju veidot diskusiju par zinātni latviešu valodā!

Pateicamies par viesmīlību un organizatorisko atbalstu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, personīgi Anitai Eglei-Bērtiņai!