Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona jauno zinātnieku apvienību aicinājums rīkoties

14 decembris, 2025

logos_photoRowanHeuvelUnsplash (1)

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība kopā ar septiņām citām Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona jauno zinātnieku organizācijām vienojas kopīgā aicinājumā rīkoties, lai stiprinātu un aizsargātu akadēmisko brīvību.


Aicinājums rīkoties

Akadēmiskā brīvība ir apdraudēta. Pasaulē arvien vairāk tiek apšaubīta brīvība mācīt, studēt un izplatīt zinātniskos atklājumus, kā arī iesaistīties uz pierādījumiem balstītā komunikācijā. Redzama satraucoša tendence: gan atsevišķu pētnieku brīvība, gan akadēmisko iestāžu brīvība tiek pakļauta arvien lielākam spiedienam.

Akadēmiskās brīvības indeksa (AFI) jaunākais ziņojums liecina, ka akadēmiskā brīvība pasliktinās visā pasaulē. Aptuveni 3,6 miljardi cilvēku dzīvo valstīs, kur akadēmiskā brīvība ir pilnībā ierobežota. Arī vairākās Eiropas valstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē un Austrijā, akadēmiskā brīvība būtiski regresē. Lēmumu pieņēmēji arvien vairāk un neatbilstoši ietekmē pētījumus.

Drošības pasākumi, lai aizsargātu brīvu akadēmisko darbu, nav pietiekami. Lēmumu pieņēmēji atsevišķās valstīs pastiprina kontroli pār universitātēm un pielāgo pētniecības programmas savām politiskajām prioritātēm. Eiropas akadēmiskā pasaule nav imūna pret nepamatotu politisku ietekmi. Pārmaiņas notiek satraucošā tempā.

Jaunās akadēmijas un līdzīgas organizācijas Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā šo politisko iejaukšanos uztver ar bažām un esam vienoti ar kolēģiem visā pasaulē, aicinot saglabāt un aizsargāt akadēmisko brīvību. Akadēmiskās brīvības ierobežojumi apdraud akadēmiskās vides pamatu un zinātnieku spēju izstrādāt augstas kvalitātes pētījumus, kas nepieciešami, lai risinātu sabiedrības izaicinājumus šobrīd un nākotnē.

Akadēmiskā brīvība nav tikai abstrakts princips. Tā ir priekšnoteikums, lai zinātnieki varētu radīt augstvērtīgus pētījumus, kas atbilst sabiedrības mainīgajām vajadzībām un apstākļiem. Agrīnās karjeras pētnieki ir īpaši neaizsargāti pret akadēmiskās brīvības eroziju. Viņiem vairāk nekā citiem trūkst stabilitātes un drošības, kas ļautu pārvarēt pēkšņas pārmaiņas pētniecības iespējās. Pētniecības finansējuma nepamatota politizēšana un ierobežojumi attiecībā uz spēju brīvi veikt pētniecību un izplatīt pētījumu rezultātus mazina nākamās paaudzes zinātnieku spēju nostabilizēties un tiekties pēc augstas kvalitātes pētniecības.

Tomēr ar to negatīvās sekas nebeidzas. Kad politiķi nosaka, kādus pētījumus veikt, kādām jābūt mācību programmām vai kuri pētnieki drīkst runāt, tas ne tikai grauj akadēmisko brīvību, bet arī veic atvērtas un demokrātiskas sabiedrības vājināšanu.

Brīva akadēmiskā vide ir viens no funkcionējošas demokrātijas pīlāriem. Tāpat neatkarīga tiesu sistēma – tā pastāv, lai nodrošinātu, ka pilsoņi var izmantot savas tiesības paust atšķirīgu viedokli pat tad, ja kādam šis viedoklis ir nepieņemams.

Augstākās izglītības iestādēm ir atbilstoša funkcija – brīvība pētniecībā un augstākajā izglītībā, kas rada priekšnoteikumus, lai zinātnieki kritiski vērtētu publiskus lēmumus, lēmumu pieņemšanu un to, kā rīkojas varas pozīcijās esošie.

Akadēmiskās vides pārstāvji rada zināšanas un atklātas apmaiņas kultūru, kas aizsargā sabiedrību no politiskām manipulācijām un stiprina politisko procesu leģitimitāti. Neatkarīgi faktu pārbaudes eksperti ir būtiski brīvā un atklātā sabiedrībā. Ja politikas dokumenti ierobežo akadēmisko brīvību, demokrātija ir apdraudēta.

Straujais pārkāpumu skaits citviet pasaulē liecina, ka akadēmiskā sistēma tās pašreizējā formā nav droša. Akadēmiskā brīvība ir jāstiprina.

Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona jaunās akadēmijas un līdzīgas organizācijas apzināja trīs galvenās jomas, kurās politiskās varas pārstāvjiem būtu jārīkojas, lai aizstāvētu akadēmisko brīvību un īstenotu institucionālus aizsardzības pasākumus, tā nodrošinot brīvu un atklātu zinātnes apmaiņu ilgtermiņā.

  1. Akadēmiskā brīvība ir jāaizsargā ar likumu. Tai jānodrošina pilnīga tiesiskā aizsardzība kā demokrātiskam principam, kas ir līdzvērtīgs vārda, preses un reliģijas brīvībai. Brīvā sabiedrībā ir obligāti jānodrošina mācīšanas, pētniecības un zināšanu izplatīšanas brīvība, jo tie visi ir brīvu un atklātu akadēmisko iestāžu galvenie elementi.
  2. Jāizveido neatkarīga akadēmiskās brīvības un godīguma struktūra. Tai būtu jāpiešķir pilnvaras izmeklēt un risināt jautājumus, kas saistīti ar brīvu tiekšanos pēc zināšanām un zināšanu izplatīšanu augstākajā izglītībā. Šai struktūrai būtu arī jākalpo mūsu vadītājiem par akadēmiskās brīvības pašreizējā stāvokļa un attīstības rādītāju.
  3. Ilgtermiņa redzējumam un nepārtrauktībai ir jābūt visā pētniecības politikā. Visa akadēmiskā sistēma – no pārvaldības līdz karjeras iespējām un finansējumam – ir jāveido, apzinoties, ka pētniecība un izglītība pati par sevi ir lēna. Zinātnes inovācijas attīstās gadu laikā, nevis mēnešu laikā, un akadēmiskā vide ir jāpasargā no nepamatotām un negaidītām politiskām pārmaiņām.

Akadēmiskās brīvības ierobežošana pieaug, turklāt strauji. Vajadzīgi steidzami pasākumi, lai novērstu nopietnas sekas mūsu atvērtajai sabiedrībai. Mēs, Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona jaunās akadēmijas un līdzīgas organizācijas, aicinām politiķus rīkoties izlēmīgi, lai stiprinātu struktūru, kas aizsargā akadēmisko vidi un pasargā demokrātijas pīlārus. Brīvai sabiedrībai nepieciešamas brīvas akadēmiskās iestādes, un līdzīgi visām brīvībām tā ir jāaizsargā, pirms tā ir zudusi.

Call for action

Academic freedom is under threat. Around the world, the freedom to teach, study, and disseminate scientific work, and to engage in evidence-based communication is being increasingly questioned. A disturbing trend is emerging both the freedom of individual researchers as well as the freedom of academic institutions are coming under increasing pressure.

In their most recent report, the Academic Freedom Index (AFI) shows that the decline in academic freedom is present around the world. Globally, an estimated 3.6 billion people live in countries where academic freedom is completely restricted. Academic freedom is losing ground across the world, and in a number of European countries—including the UK, the Netherlands, and Austria—academic freedom is in active regression. Those in power are exerting increasing, inappropriate influence over our research.

Across the continent, safeguards that many assumed were strong enough to protect free academic work are now showing cracks. Governments tightening control over universities. Politicians reshaping research agendas to fit their own views. European academia is not immune to undue political influence. Change is happening now, and it is happening at an alarming pace.

We—young academies in the Nordic-Baltic region—view this political interference with dismay, and we stand by our colleagues around the world calling for the preservation and protection of academic freedom. Restrictions on academic freedom threaten the very foundation of academia and our ability to produce the high-quality research needed to address current and future societal challenges.

Academic freedom is not merely an abstract principle; it is a prerequisite for society to produce high-quality research in response to our changing needs and circumstances. Younger researchers are particularly vulnerable to the erosion of academic freedom. We, more than others, do not have the security that would allow us to weather abrupt shifts in basic research opportunities. Undue politicization of research funding and restrictions on the ability to research and disseminate freely undermine the ability of the next generation of scientists to establish themselves and to pursue high-quality research.

However, the negative consequences do not stop there. When politicians determine what research may be conducted, which curricula may be taught, or which researchers may speak, it is not only a challenge to academic freedom, but also an active erosion of our open democratic society.

Free academia is one of the pillars of a functioning democracy. A free judiciary is another: it exists to ensure that we citizens can exercise our freedoms and protect our rights—not least the freedom and right to express varying opinions, even when those opinions may be uncomfortable for some. Universities and colleges serve a corresponding function: freedom in research and higher education create the conditions for critical evaluations of public decisions, decision-making processes, and of those in power. Academia generates knowledge and a culture of open exchange that defends society from political manipulation and strengthens the legitimacy of political processes. Independent, fact-checking experts are essential personnel in a free and open society. When policies constrain academic freedom, our democracies are threatened.

The developments we see around the world as well as at home demand action. The rapid
rate at which infringements have been imposed shows that our academic system in its current form is not safe. Academic freedom must be strengthened.

We, Young Academies of the Nordic-Baltic region, have identified three key areas where our  leaders should act to defend academic freedom and create institutional safeguards to ensure long-term protection of free and open scientific exchange:

  1. Academic freedom must be protected by law. It should be given full legal protection as a democratic principle, equal to freedom of speech, press, and religion. In a free society it is imperative that we safeguard the freedom of teaching, research, and dissemination—all central elements of free and open academic institutions.
  2. An ombudsman for academic freedom and integrity must be established. As an independent body, it should be given the mandate to investigate and address issues relating to the free pursuit and dissemination of knowledge within higher education. The ombudsman should also serve as an indicator to our leaders on the current state, and development, of academic freedom.
  3. Long-term vision and continuity must permeate all research policy. The entire academic system—from governance to career paths and funding—needs to be designed with the understanding that research and education are inherently slow-moving. Scientific innovation develops over years, not months, and academia must be shielded from undue and abrupt changes imposed by sudden political winds.

The restriction of academic freedom is increasing—and rapidly so. Urgent countermeasures are needed to avoid serious consequences for our open societies. We, young academies of the Nordic-Baltic region, urge our politicians to act decisively to strengthen the frameworks that protect academia and secure the pillars of democracy. A free society requires free academic institutions—and like all freedoms, it must be defended in advance, before it is lost.

 

Saistītie raksti