Foto: Gints Klāsons
2013. gadā Skotijas un Šveices pētnieki iemācīja Dienvidāfrikas savvaļas zaļajiem mērkaķiem (Chlorocebus pygerythrus) izvairīties no iekrāsotas rozā kukurūzas, ko viņi bija apstrādājuši, lai tā būtu rūgta [1]. Šo informāciju mērkaķi nodeva nākamajām paaudzēm, kas turpināja intuitīvi neēst rozā kukurūzu, kaut gan paši to nebija nogaršojuši, un tā vēlāk vairs nebija rūgtināta. Minētajā un līdzīgos pētījumos [2]–[4] zinātnieki novērojuši, ka pat dzīvnieku pasaulē var attīstīties tradīcijas, kas dzīvo ilgāk, nekā īpatņi, kuri pirmie ar to saskārās.
Tradīcijas un konformitāte arī cilvēkos ir dokumentēta dažādās publikācijās. Viena no slavenākajām varētu būt par Solomona Aša (Solomon Asch) pētījumu “Viena cilvēka mazākums pret vienprātīgu vairākumu” [5]. Šajā pētījumā 6–8 cilvēku grupām iedeva elementāru uztveres uzdevumu: kura no 3 līnijām ir vislīdzīgākā atskaites līnijai? Vienīgā problēma: visi izņemot vienu dalībnieku tika apmācīti reizēm dot identisku nepareizu atbildi. Pētījuma rezultāts: 75% dalībnieku pielāgojās grupas spiedienam un sniedza nepareizu atbildi vismaz vienu reizi. Pat neapšaubāmi aplamas informācijas priekšā cilvēki bieži izvēlas konformitāti, nevis patiesību. Visbiežākais pamatojums: “Es apšaubīju sevi un noticēju grupai.”
Konformitāte ir ātra un ērta patiesības minēšana, vadoties pēc sabiedrības: ja viņi tā domā, tad, visticamāk, tā ir patiesība. Savā ziņā tas ir noderīgs fenomens. Paļaušanās uz citu kopienas pārstāvju zināšanām ir palīdzējusi mūsu priekštečiem izdzīvot miljoniem gadu, pat ja tās zināšanas reizēm ir aplamas. Konformitāte arī attīsta sabiedrību uzvedības normas, kultūru un kolektīvo identitāti, kas lika pamatus dažādām valstīm, tautībām un korporācijām. Tomēr, konformitāte bez padziļinātas diskusijas izslēdz iespēju pārbaudīt apšaubāmu novērojumu patiesumu, kā arī apgrūtina izaugsmes iespējas, kas reizēm ir acu priekšā. Lai šo problēmu ierobežotu, cilvēce laika gaitā attīstīja jaunu instrumentu.
Uzzināt patiesību vai vismaz tās tuvinājumu nereti pieprasa daudz darba un disciplīnas. Lai šo darbu sistematizētu, cilvēce attīstīja zinātnisko metodi. Tā ietver novērojumus, hipotēzes izvirzīšanu, eksperimentus, to analīzi un, visbeidzot, rezultātu izvērtēšanu neatkarīgā (starptautiskā) kopienā. Šī metode nav perfekta, bet tā ir labākā metode, ko cilvēce ir izstrādājusi, lai apgūtu patiesību par dabu un sevi. Turklāt tā ir paškoriģējoša – ja kāds publicē aplamības, zinātniskā kopiena to ar laiku pamana un izlabo [6]–[8]. Kas ir pats labākais zinātniskajā metodē? Tā nepieder tikai zinātniekiem. To var izmantot ikviens [9]. Tā pieprasa pacietību un domāšanu, bet nepieprasa īpašas spējas, lai to izmantotu ikdienas situācijās. Cik izplatīta ir zinātniskā metode Latvijas skolās? Latvijas politikā? Latvijas medijos? Ir laiks Latvijas zinātniekiem dalīties pieredzē par zinātnisko metodi. Ir laiks Latvijas skolām, valdībai un mediju pārstāvjiem pieprasīt iespēju apgūt un izmantot zinātnisko metodi.
Pretēji populārajam uzskatam zinātniskās darbības primārais mērķis nav veicināt inovācijas. Zinātniskās darbības mērķis ir iegūt jaunas zināšanas, kuras lietot, lai uzlabotu veselības sistēmu, valsts pārvaldi, tautsaimniecību un citas nozares. Zināšanas pēc būtības var eksistēt tikai globālā līmenī, un tās var izmantot visi. Zinātniskā darbība veicina tādu ekspertu pieaugumu, kas prot risināt sarežģītas problēmas un sintezēt jaunu informāciju, reizēm – negaidīti. Aleksandrs Flemings (Alexander Fleming) penicilīna atklāšanas brīdī pētīja antiseptiķu ietekmi uz baktērijām. Kad vienā gaisa piesārņotā Petri platē novēroja baktēriju izzušanu tieši tajās vietās, kur auga pelējums, Flemings nolēma šo likumsakarību pētīt tuvāk, nevis izmest ārā “sabojāto” paraugu [10]. Vilhelms Konrāds Rentgens (Wilhelm Conrad Röntgen) savā vārdā nosaukto starojumu atklāja, pētot neredzamo katodstaru īpašības. Pamanot, ka stari sekmēja luminiscējošu efektu uz pretī novietota ekrāna, Rentgens secināja, ka viņš novēro jauna veida starojumu, kas izspiežas cauri dažādiem materiāliem, to starpā cilvēka plaukstai [11]. Frānsiss Galtons (Francis Galton) savā rakstā “Vox Populi” [12] pētīja pūļa gudrību, analizējot aptuveni 800 neatkarīgus minējumus par kāda buļļa kautķermeņa masu. Kaut gan lielākā daļa rezultātu bija tālu no patiesā skaitļa, mediānā aplēse tikai par 0,8% atšķīrās no faktiskās masas. Galtona novērojums ne tikai deva nozīmīgu pienesumu modernās statistikas metožu attīstībā – tas arī demonstrēja neatkarīgu lēmumu un demokrātisko procesu vērtību.
Zinātne nav mašīna, kas pētījuma beigās saražo pārdodamu produktu vai pakalpojumu. Tomēr Latvijas sabiedrības attieksme pret zinātni atspoguļo citu izpratni, jo īpaši, kad tiek paziņoti apstiprinātie fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti [13]. Šis fakts pastāvīgi izraisa negatīvu reakciju plašsaziņu līdzekļos [14]. Mazāk runā par to, ka Latvijā rakstītos projektu pieteikumus skrupulozi vērtē starptautisku ekspertu komisija, lai tos vēlāk atlasītu pēc skaidri definētiem zinātniskā pienesuma kritērijiem. Šī sistēma nodrošina, ka atlasītie pētījumi ar lielu varbūtību rezultēsies vērtīgās zināšanās, kuru pienesums būs manāms arī starptautiskajā zinātnieku kopienā. Ja kādu apsvērumu dēļ ar šo sistēmu nepietiek, lai noteiktu vērtīgus pētniecības virzienus, vai mums ir iemesls domāt, ka politiķi vai uzņēmēji tos spēs noteikt labāk?
Zinātniskā darbība atspoguļo demokrātijas fundamentālās vērtības – brīvību uzdot jautājumus un meklēt atbildes par aktuālo situāciju sabiedrībā, kā arī brīvību izteikties neatkarīgi no pašreizējās valdības uzskatiem. Citējot amerikāņu fiziķa un zinātnes komunikatora Karla Seigana rakstīto grāmatā “Dēmonu apsēstā pasaule” (Carl Sagan, “The Demon-Haunted World”) [15]:
“Bez šaubām, mūsu valstij un sugai ir daudz neatliekamu problēmu. Taču fundamentālo pētījumu apjoma samazināšana nav veids, kā tās risināt. Zinātnieki neveido vēlētāju vairākumu, un viņiem nav iedarbīga lobija. Tomēr liela daļa viņu darba ir visas cilvēces interesēs.” (Autora tulkojums).
Runāt par pētījumiem ir svarīgi. Ieklausīties pētījumos ir svarīgāk. Tiklīdz sākam apšaubīt pētījumu vērtību, jo tie nesakrīt ar mūsu personīgajām vērtībām, atsakāmies no iespējas rīkoties saskaņā ar informāciju, kas balstīta pētījumos. Tiklīdz sākam noteikt zinātnes virzienus, pamatojoties pārsvarā uz utilitāriem un politiskiem apsvērumiem, riskējam ierobežot akadēmisko brīvību [16]. Ja Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka demokrātija ir vērtība, kas ir jāsargā, nedrīkst aizmirst par zinātnes izšķirošo lomu šīs vērtības uzturēšanā.
Autors: Oskars Teikmanis, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) priekšsēdētājs.
Pateicība LJZA biedrēm Rasmai Pīpiķei, Danielai Godiņai un Aigai Veckalnei par saturiskiem papildinājumiem un labojumiem.
Raksts publicēts (05.01.2026.): https://ir.lv/rubrika/viedoklis/zinatne-ir-tikpat-nevajadziga-ka-demokratija.220658
Atsauces
[1] Van de Waal, Erica, Christèle Borgeaud, and Andrew Whiten. “Potent social learning and conformity shape a wild primate’s foraging decisions.” Science 340.6131 (2013): 483–485.
[2] Whiten, Andrew, et al. “Cultures in chimpanzees.” Nature 399.6737 (1999): 682–685.
[3] Krützen, Michael, et al. “Cultural transmission of tool use in bottlenose dolphins.” Proceedings of the National Academy of Sciences 102.25 (2005): 8939–8943.
[4] Noad, M., Cato, D., Bryden, M. et al. Cultural revolution in whale songs. Nature 408, 537 (2000). https://doi.org/10.1038/35046199
[5] Asch, Solomon E. “Studies of independence and conformity: I. A minority of one against a unanimous majority.” Psychological monographs: General and applied 70.9 (1956): 1.
[6] Eggertson L. Lancet retracts 12-year-old article linking autism to MMR vaccines. CMAJ. 2010 Mar 9;182(4):E199–200. doi: 10.1503/cmaj.109–3179. Epub 2010 Feb 8. PMID: 20142376; PMCID: PMC2831678.
[7] Cho, Adrian. “Once Again, Physicists Debunk Faster-Than-Light Neutrinos.” Science (2012), doi: 10.1126/article.27262
[8] Wolfe-Simon, Felisa, et al. “RETRACTED: A Bacterium That Can Grow by Using Arsenic Instead of Phosphorus.” Science 332.6034 (2011): 1163–1166.
[9] Zutere, Brigita. “Zinātniskās metodes seši soļi, kas palīdz izprast pasauli jau no agras bērnības”. researchLatvia, 2025, https://www.researchlatvia.gov.lv/lv/zinatniskas-metodes-sesi-soli-kas-palidz-izprast-pasauli-jau-no-agras-bernibas
[10] Lalchhandama, Kholhring. “Reappraising Fleming’s snot and mould.” Science Vision 20.1 (2020): 29–42.
[11] Röntgen, Wilhelm Conrad. “On a new kind of rays.” Science 3.59 (1896): 227–231.
[12] Galton, Francis. “Vox Populi.” Nature 75.1949 (1907): 450–451.
[13] Latvijas Zinātnes padome. “Latvijas zinātniskās institūcijas uzsāks 56 jaunus fundamentālos un lietišķos pētījumu projektus.” researchLatvia, 2025, https://www.researchlatvia.gov.lv/lv/latvijas-zinatniskas-institucijas-uzsaks-56-jaunus-fundamentalos-un-lietiskos-petijumu-projektus
[14] “Svarīgi: ar pētījumiem pretoties dezinformācijai un agresīvai propagandai, uzsver Melbārde.” Delfi, 2025, https://www.delfi.lv/193/politics/120087887/svarigi-ar-petijumiem-pretoties-dezinformacijai-un-agresivai-propagandai-uzsver-melbarde
[15] Sagan, Carl, and Ann Druyan. “The demon-haunted world: Science as a candle in the dark.” Ballantine books, 1997.
[16] Zviedrijas Jaunā akadēmija, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Igaunijas Jaunā Zinātņu akadēmija, Polijas Jaunā akadēmija, Somijas Jaunā akadēmija, Dānijas Jaunā akadēmija, Lietuvas Zinātņu akadēmijas Jaunā akadēmija, un Norvēģijas Jaunā akadēmija. “Akadēmiskā brīvība ir apdraudēta.” Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, tulkojums no angļu valodas: Aiga Bādere, 2025, https://jauniezinatnieki.lv/ziemelvalstu-baltijas-regiona-jauno-zinatnieku-apvienibu-aicinajums-rikoties
