2026. gada 28. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas konferenču telpās notika Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) biedru kopsapulce.
Gada pārskats
Kopsapulces galvenā daļa bija LJZA valdes priekšsēdētāja Oskara Teikmaņa prezentācija par 2025. gada notikumiem un sasniegumiem apvienības darbā.
Apvienību pārstāv un ikdienas darbu nodrošina septiņi valdes locekļi – Oskars Teikmanis (valdes priekšsēdētājs), Raimonda Soloha, Rasma Pīpiķe, Laila Silamiķele, Daniela Godiņa, Aina Semjonova, Ingus Pērkons, un LJZA īsteno savu darbību saskaņā ar apvienības stratēģiju 2025-2027, kuru veido trīs galvenās darbības jomas:
- Zinātnes politika – kā LJZA pārstāv jauno zinātnieku intereses;
- Zinātnes komunikācija – kā LJZA sasniedz sabiedrību;
- Kopienas veidošana – kā LJZA atbalsta savus biedrus.
Starp nozīmīgākajiem apvienības sasniegumiem tika uzsvērts progress ar akadēmiskās ētikas biroja izveides plānu, LJZA komunikācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana, būtiski palielinot LJZA aktivitāšu redzamību gan sociālajos, gan tradicionālajos medijos, kā arī LJZA 20 gadu jubilejas svinības, atskatoties uz paveikto organizācijas divdesmit darbības gadu laikā. Būtiski minēt LJZA panākumus projektu piesaistē:
- SIF NVO fonda projekts “Jauno zinātnieku kopienas stiprināšana un zinātnes komunikācijas veicināšana Latvijā”;
- Apvārsnis Eiropa projekts “Empowering Early Career Researchers with new Opportunities and Skills (ECROS)”;
- Finansējums no Ziemeļu Ministru Padomes Ziemeļu un Baltijas valstu jauno akadēmiju tikšanās veidošanai Rīgā, 2026. gada maijā.
Plašāku informācija par LJZA aktivitātēm 2025. gadā iespējams lasīt šeit.
Gada pārskata revīziju veica Alberts Auziņš, kurš sniedza pozitīvu atzinumu par apvienības gada pārskatu. Gada pārskats tika apstiprināts vienbalsīgi.
Diskusijas kopsapulcē
Valdes prezentāciju par gada pārskatu papildināja diskusijas un biedru jautājumi par aktualitātēm organizācijā.
Biedrus interesēja LJZA dalība un darbība ECROS projektā, kura mērķis ir radīt jaunu, iekļaujošu un ilgtspējīgu atbalsta sistēmu agrīnās karjeras pētniekiem – doktorantiem un pēcdoktorantiem – visā Eiropā. Projekta vadītāja ir Antra Boča, bijusī LJZA valdes priekšsēdētāja, kura sniedza ieskatu projekta saturiskajā īstenošanā. Šī ir pirmā reize, kad LJZA piedalās starptautiskā projektā, kas paver iespējas ietekmēt jauno pētnieku karjeras iespējas Eiropas Savienībā. Biedri dalījās pieredzē, kā arī diskutēja par ilgtspējas un noturības jēdzieniem pētniecībā.
Biedri uzdeva jautājumus par Jaunās akadēmijas idejas attīstību, ko LJZA mērķtiecīgi virzījusi pēdējā gada laikā. Diskusija par Jaunās akadēmijas izveidi plašākā biedru lokā ir nozīmīga, lai izsvērtu dažādus iespējamos jauno zinātnieku organizāciju attīstības scenārijus Latvijā un definētu šīs organizācijas lomu zinātnes ekosistēmā.
Nākotnes plāni
Kopsapulces noslēgumā Oskars Teikmanis iezimēja 2026. gadā plānotās iniciatīvas:
- Sarunas ar politiskajām partijām priekšvēlēšanu laikā, lai tās savās priekšvēlēšanu programmās iekļautu iniciatīvas, kas veicina zinātnes attīstību;
- Darbs pie nacionāla akadēmiskās ētikas un pētnieciskās integritātes atbalsta mehānisma izveides;
- Apvienības administratīvās kapacitātes stiprināšana;
- Jauni projekti sadarbībā ar Lietuvas akadēmiskās ētikas biroju un citiem partneriem;
- Ziemeļvalstu jauno akadēmiju tikšanās organizēšana Rīgā;
- Latvijas Jaunās akadēmijas attīstīšana;
- Vasaras skolas organizēšana.
LJZA valde izsaka pateicību biedriem un darbiniekiem par dalību kopsapulcē un iesaisti apvienības darbībā un attīstībā. Priecājamies par konstruktīvo domu apmaiņu diskusiju laikā un patīkamo tīklošanos neformālā gaistonē biedru sapulces saviesīgajā daļā.
