Eiropas Jaunās akadēmijas pievēršas akadēmiskajai brīvībai un citām aktuālām tēmām zinātnē

 Foto: Šveices Jaunā akadēmija

No 2025. gada 5. līdz 6. jūnijam Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis un LJZA valdes locekle Rasma Pīpiķe piedalījās Young Academies for Scientific Advice Structure (YASAS) ikgadējā pārskata sapulcē un European Network of Young Academies (ENYA) ikgadējā platformas tikšanās. Abas tikšanās notika Šveices galvaspilsētā Bernē. Iepriekšējā gada atziņas ir atrodamas šeit.

YASAS sanāksme: kā nodrošināt jauno zinātnieku iesaisti Eiropas rīcībpolitikas veidošanā.

YASAS sanāksmē tika apspriesta zinātnes loma politikas veidošanā Eiropas Savienībā un veikti dažādi administratīvi nozīmīgi procesi organizācijas darbības nodrošināšanai, tai skaitā jauna prezidenta un valdes locekļu ievēlēšana. Pasākumā tika uzsvērta nepieciešamība organizēties, lai ar Eiropas Jauno akadēmiju pienesumu palīdzētu veidot uz zināšanām balstītu, ētisku un efektīvu politiku Eiropas Savienībā. YASAS ir institūcija, kas darbojas jau piecus gadus un nodrošina jauno zinātnieku iesaisti Eiropas rīcībpolitiku izstrādē. Pašlaik nozīmīga tēma ir dažādības nodrošināšana institūcijas pārstāvniecībā, uzsverot gan dažādu zinātnes nozaru, gan ģeogrāfisku, gan citu demogrāfisko parametru nozīmīgumu, nodrošinot konsultāciju satura daudzpusīgumu.

ENYA sanāksme: platforma, kurā veido iniciatīvas tālākai sadarbībai starp jaunajiem zinātniekiem.

Pasākumā notika diskusija par sanāksmes mērķiem un atklāta domu apmaiņa par izaicinājumiem, ar kādiem saskaras jaunās akadēmijas Eiropā. Īpašs uzsvars tika likts uz zinātnes diplomātiju [2]. Diskusijās tika apspriesta nepieciešamība padarīt zinātnes komunikāciju operacionālu, risinot izaicinājumus arī citos pasaules reģionos. 

Sanāksmes laikā vairākas jaunās akadēmijas, tostarp Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), prezentēja savas iniciatīvas un aktualitātes. LJZA valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis aicināja domāt par iespējām sadarboties konkrētu projektu ietvaros, kā piemēru minot LJZA iesaisti Apvārsnis Eiropa projektā ECROS (Empowering Early Career Researchers with new Opportunities and Skills) — iniciatīvā, kas paredz sniegt jaunas prasmes un iespējas agrīnās karjeras pētniekiem. Oskars aicināja dalībniekus pierakstīt viņuprāt nozīmīgas tēmas sadarbībai, veidojot vārdu mākoni, kurā atspoguļoti plaši viedokļi par sadarbības potenciālu.

Paustajos viedokļos redzama būtiska tēmu dažādība, ko Eiropas jaunās akadēmijas uzskata par nozīmīgām. Tomēr,  redzamas atsevišķas tēmas, kas būtiski izceļas:

1. Akadēmiskā brīvība kā centrālā problēma, kurai pievērsties nekavējoties.
2. Zinātnieku izaugsme un sabiedrības iesaiste, lai nodrošinātu labu vidi zinātnes izcilības celšanai un zināšanu izplatīšanai [3].
3. Globālie izaicinājumi: klimata pārmaiņas, demokrātijas riski un māsklīgā intelekta ietekme. 

Šīs un citas tēmas tika attīstītas vairākās darba grupās, piemēram:

1. Stokholmas hartas par akadēmisko brīvību īstenošana. Darbnīca bija veltīta tam, lai apspriestu, kā jaunās akadēmijas var kopīgi veicināt akadēmisko brīvību, īstenojot Stokholmas hartu [1].
2. Zinātnieku lomu pārskatīšana: praktisks rīks darbam zinātnes un sabiedrības saskarsmē zinātnes diplomātijas kontekstā. Darbnīca iepazīstināja ar praktisku refleksijas rīku, lai palīdzētu pētniekiem apzināt savu lomu zinātnes un sabiedrības mijiedarbībā.
3. “Klimata freska” – no siltumnīcefekta gāzēm līdz ģeopolitiskai nestabilitātei. Pamatojoties uz īpašu sadarbības uzdevumu “Climate Fresk”, darbnīcā tika analizēti klimata pārmaiņu cēloņi un sekas. Dalībnieki kopīgi veidoja izpratni par savstarpējām saiknēm un apsprieda iespējamos politikas risinājumus vides un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.

ENYA pasākums atgādināja, ka akadēmiskā brīvība un citu globālu izaicinājumu risinājumi nenāk viegli–arī, ja risinājuma meklēšanā piedalās Eiropas Jauno akadēmiju gaišākie prāti. Risinājums ir process, kas sākas diskusijās un turpinas darbībās, gan starptautiskos projektos, gan nacionāla līmeņa iniciatīvās.

Ņemot vērā Stokholmas hartas principus, Latvijā jānodrošina pasākumi akadēmiskās brīvības aizsardzībai, veidojot institūcijas kā akadēmiskās ētikas Ombudu un nodrošinot pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesos gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Skatoties uz citu valstu pieredzi un ENYA platformas darbu, Latvijai arī būtu nepieciešams izskatīt iespēju veidot Latvijas Jauno akadēmiju. Šāda institūcija būtu kā kanāls zinātnieku līdzdalībai rīcībpolitikas veidošanā Eiropas Savienībā, tādējādi veicinot izcilību un zinātnē balstītu sabiedrības attīstību. 

Nākamā ENYA tikšanās notiks Polijā, vieta vēl tiks precizēta.

Zemāk skatiet sarakstu ar avotiem, kas var būt tematiski noderīgi domājot par minētajām tēmām:

1. https://academicfreedom.eu/
2. https://s3.eu-central-2.wasabisys.com/a-plus-cms-statamic/p/assets/swissyoungacademy/gemeinsame-projekte/synespod/report_on-science-for-policy-and-diplomacy-eduaction-in-switzerland-and-beyond—a-brief-overview.pdf
3. https://www.nature.com/articles/s41586-024-08422-9

Apkopojumu sagatavoja Rasma Pīpiķe un Oskars Teikmanis.