Foto: Birgit Olsen, Young Academy of Denmark
Aprīļa sākumā Kopenhāgenā norisinājās ikgadējā Skandināvijas un Baltijas valstu jauno akadēmiju sanāksme, kurā piedalījās jaunie zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas. Šogad sanāksme bija veltīta globālajiem izaicinājumiem un diskusijai par jauno akadēmiju sadarbības formātu nākotnē. Sanāksmi organizēja Dānijas Jaunā akadēmija (Young Academy of Denmark). Latvijas Jauno zinātnieku apvienību (LJZA) pārstāvēja Liene Spruženiece, Raimonda Soloha, Tatjana Pladere, Oskars Teikmanis, Rasma Pīpiķe un Elīna Vikmane. 2023. gadā sanāksme notika Oslo, savukārt 2022. gadā – Helsinkos.
Pasākuma galvenais mērķis ir veicināt starpdisciplināru dialogu un zināšanu apmaiņu starp Skandināvijas un Baltijas valstu reģiona jaunajiem zinātniekiem, kā arī stiprināt zinātnes komunikāciju un zinātnes diplomātiju. Lai arī dalībnieki pārstāv dažādas zinātnes nozares, viņus visus vieno vēlme veicināt akadēmisko izcilību un zinātnes lomas stiprināšanu sabiedrībā.
PhD Tatjana Pladere, LJZA valdes locekle, Latvijas Universitātes docente, pauž:
“Ikdienas steigā ir viegli aizmirst par globālajiem izaicinājumiem. Mēs dzīvojam savos mazajos burbulīšos un cenšamies laicīgi atrisināt akūtās problēmas. Šī gada Jauno akadēmiju sanāksme bija par kaut ko plašāku. Dzimumu līdztiesība, resursu pieejamība un dabas daudzveidības saglabāšana. Kāpēc ir tik grūti domāt par šīm tēmām? Tāpēc, ka nav ātru risinājumu un beidzot jāsāk “domāt lēni”, apzinoties, ka globālo izaicinājumu risināšana, visticamāk, prasīs ilgāku laiku nekā mūsu mūžs. Bet tas nenozīmē, ka mēs varam stāvēt malā un izlikties, ka neko nevaram darīt.”
Pasākumā visi dalībnieki iesaistījās darba grupās, apmainoties idejām par tādām organizatoru izvirzītajām tēmām kā atbildība, nevienlīdzība zinātnē, zinātnes autoritāte, zinātnes prioritātes, zinātnes komunikācija un zinātne digitalizācijas laikmetā. Darba grupu sesijas bija kā katalizators diskusijām par sabiedrībā aktuālām problēmām un to risināšanu. Pasākuma programma bija veidota, lai maksimāli palielinātu dalībnieku aktīvu līdzdarbošanos, kā arī dažādu valstu pārstāvniecību katrā darba grupā.
Pasākuma organizatori piedāvāja arī atzītu zinātnieku uzrunas. D.Sc. Ketrīna Ričardsone (Katherine Richardson), Kopenhāgenas universitātes profesore, kura pārstāv Zemes zinātņu (Earth Sciences) disciplīnu, savā prezentācijā iepazīstināja ar būtiskākajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar planētas spēju nodrošināt resursus ilgtermiņā. Ketrīna Ričardsone ir līdzautore ilggadīgam pētījumam, kura mērķis ir izstrādāt un kvantitatīvi novērtēt cilvēka radītās rīcības ietekmi uz planētas izturētspēju [1]. Viņa norādīja uz cilvēku rīcību, kas veicinājusi planētas robežu pārkāpšanu un uzsvēra, ka nereti tiek piedāvāti pretrunīgi un pat aplami risinājumi. Viņasprāt, nozaru sadarbība zinātnē ir viens no nozīmīgākajiem aspektiem, lai risinātu globālās problēmas un izaicinājumus, uzsverot, ka tehnoloģija pati par sevi nevar būt risinājums un ka ir nepieciešmi kontroles mehānismi, kas nodrošinātu, ka negatīvā ietekme uz vidi tiek samazināta. Diskusijā viņai pievienojās PhD Sidharth Sareen, Norvēģijas Jaunās akadēmijas (Young Academy of Norway) pārstāvis, kuram ir pieredze projektu īstenošanā, pētot atjaunīgo energoresursu izmantošanas un vides saglabāšanas risinājumus, gan no tehnoloģiju, gan sociālā aspekta.
PhD Elīna Vikmane, LJZA biedre, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētniece, dalās savos iespaidos:
“Bija vērtīgi un iedvesmojoši būt vidē, kur sociālo un humanitāro zinātņu ieguldījums jaunu zināšanu radīšanā tiek atzīts līdzvērtīgas dabas zinātnēm. “Es nākamajā dzīvē izvēlētos būt sociālo zinātņu pētniece”, galvenās uzrunas (keynote) noslēgumā atzīmē prof. Ričardsone, kura savā darbā uzsvēra dažādu zinātnes disciplīnu sadarbības nepieciešamību. Pasākuma laikā bija praktiski novērojams, ka jaunās zinātņu akadēmijas pieskata, lai biedru skaits no dažādām zinātņu jomām būtu vienlīdzīgs un pat sēdvietu izvietojums Karaliskajā Dānijas zinātņu akadēmijas sēžu zālē simboliski ir izvietots identisks. Tā nav formalitāte, bet gan apziņa, ka sabiedrības uzvedība, kultūras pieredze un konteksts ir kritiski svarīgi globālu problēmjautājumu izpratnei un risinājumu radīšanai.”
Raimonda Soloha, LJZA valdes locekle, Latvijas Universitātes doktorante:
“Sanāksmē tika organizēts darbs grupās ar citu valstu jauno akadēmiju pārstāvjiem. Lai arī grupā bija jāsagatavo viedoklis par komunikācijas un informācijas izplatīšanu, secinājām, ka ir visai sarežģīti nonākt pie vienota kopsaucēja, kas nebūtu jau vispār zināms, bet vienlaikus pietiekami konkrēti raksturotu, kā komunicēt un kāpēc zinātnes komunikācija ir svarīga. Tāpēc grupā diskutējām par citu jauno akadēmiju pieredzi iniciatīvu īstenošanā un komunikācijā ar sabiedrību. Katra indivīda zināšanas ir ierobežotas, bet savstarpēja sadarbība un koprade ļautu izmantot zināšanu resursus ilgtspējīgāk un radīt jaunas idejas.”
Jauno akadēmiju savstarpējā komunikācija veido dinamisku ekosistēmu. Diplomātijas jomā tā darbojas kā katalizators saikņu stiprināšanai starp valstīm, savstarpējas sapratnes un dažādu izaicinājumu risināšanas veicināšanai. Pētniecības projektos zinātnieki sniedz ieguldījumu kopīgu mērķu sasniegšanā. Piemēram, 2022. gadā Somijā tika īstenotas aktivitātes, kas bija saistītas ar atbildi uz Krievijas uzsāktā kara ietekmi Ukrainā. Somijas Jaunā akadēmija (Young Academy Finland) veica pētījumu par Ukrainas zinātnieku labbūtību Somijā [2]. Savukārt, piemēram, Zviedrijas Jaunā akadēmija izstrādāja rokasgrāmatu “A Beginner’s Guide to Swedish Academia” par Zviedrijas akadēmisko un pētniecības vidi [3].
Oskars Teikmanis, LJZA valdes loceklis, Elektronikas un datorzinātņu Institūta pētnieks:
“Lai arī cik mums patīk būt kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, ir būtiski nedaudz atkāpties no aktuālajām norisēm, lai domātu par zinātnes nozīmi plašākā kontekstā. Ar šo jautājumu mēs pavadījām lielu daļu laika, kas, manuprāt ir vērtīgi gan tagad, gan domājot par nākotni. Iegūtās zināšanas (no uzaicinātajiem lektoriem un no savstarpējās pieredzes apmaiņas) ir pamats apgalvojumam, ka ir būtiski turpināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu akadēmiju tikšanās. LJZA pārstāvji šajās sanāksmēs gūst priekšstatu par citu jauno akadēmiju pieredzi, īstenojot līdzīgas idejas, ievietojot tās plašākā kontekstā, attīstot kopīgu, mūsu reģiona zinātnieku platformu.”
PhD Andreass Poepstorfs (Andreas Roepstorff), Orhūsas universitātes profesors un Dānijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas viceprezidents, skaidroja pašreizējo situāciju akadēmiskajā vidē, piedāvājot vērtīgu redzējumu, kas paredz respektēt dažādu sociālekonomisku notikumu norisi vienā valstī un to ietekmi uz citu reģionu. Viņš skaidroja savu pieredzi zinātniskajā darbā, veicot pētījumus Baltijas valstīs, kas pēcāk ietekmējis citus procesus viņa karjerā. Viņš uzsvēra tradīciju nozīmi sadarbībā.
Dr Liene Spruženiece, LJZA valdes locekle, ģeoloģe un mikroanalītiķe Glāzgovas universitātē:
“Mums kā organizācijai ir svarīgi būt aktīviem ne tikai vietējā līmenī, bet arī sekot līdzi starptautiskajām aktualitātēm jauno zinātnieku interešu pārstāvniecības jomā. Ikgadējā Ziemeļvalstu-Baltijas valstu tikšanās sniedz lielisku iespēju apmainīties ar pieredzi un radīt jaunas iniciatīvas sadarbībā ar mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm.”
Tikšanās noslēgumā dalībnieki apsprieda turpmāko Skandināvijas un Baltijas valstu jauno akadēmiju platformas attīstību, komunikācijas saglabāšanu un iespējamo nākotnes sanāksmju tēmas. Nākamā tikšanās paredzēta 2025. gadā Igaunijā. Tika nolemts, ka veiksmīgākai pasākuma koordinēšanai tiks izveidota darba grupa, kurā būs pārstāvēta katra valsts. Tas sniegs iespēju apzināt tēmas un laicīgāk identificēt dalībniekus, kuri visprecīzāk atbilst tēmu saturam. Tas nepieciešams, lai diskusijas būtu vērstas uz praktisku sadarbību.
Rasma Pīpiķe, LJZA biedre, Rīgas Tehniskās universitātes doktorante, uzsver:
“Lai arī pastāv globālie izaicinājumi un globālie koncepti, kā atbilde uz šiem izaicinājumiem, man vienmēr būtiska bijusi spēja lokalizēt šo globālos procesus, “iztulkojot” tos vietējās iniciatīvās, pielāgojot tos savas kultūras izpratnei. Pasākuma laikā man bija iespēja iepazīt daudzus brīnišķīgus zinātniekus, kuri ir gatavi braukt uz Latviju, tikties ar Latvijas zinātniekiem un veidot šo savstarpējo pieredzes bagātināšanu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka Latvijas Jauno zinātnieku apvienība radīs notikumus, kur notikt šai savstarpējai sadarbībai. Mēs dzīvojam tagad, bet tikpat būtiski ir domāt un plānot nākotni. Saku lielu paldies LJZA par iespēju būt daļai no Latvijas pārstāvju grupas. Šī tikšanās mani patiesi iedvesmoja!”
Pēc sanāksmes Latvijas pārstāvji diskutēja par ieguvumiem un iespaidiem. LJZA pārstāvju grupa vienojās, ka tīklošanās un zināšanu apmaiņa ar kaimiņvalstu jauno zinātnieku apvienībām ir būtiska pat, ja pēc katras sanāksmes uzreiz nav konkrēti projekti vai taustāms ieguvums. Diskusijas ar citu valstu jaunajiem zinātniekiem stiprina attīstību, organizācijas atpazīstamību un nodrošina pozitīvu pārmaiņu veicināšanu akadēmiskajā vidē un ārpus tās. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība izsaka pateicību visiem Latvijas pārstāvjiem un šī gada sanāksmes organizatoriem – Dānijas Jaunajai akadēmijai.
Atsauces:
- Katherine Richardson et al. (2023) Earth beyond six of nine planetary boundaries. Sci. Adv. 9, eadh2458. https://doi.org/10.1126/sciadv.adh2458
- Young Academy Finland (2023). Young Academy Finland investigated the needs of Ukrainian researchers. https://ieej.lv/oSnDd
- Swedish Young Academy (2024). A Beginner’s Guide to Swedish Academia. https://ieej.lv/LHwwN
