Septembra sākumā Oslo norisinājās ikgadējā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno akadēmiju sanāksme. Tajā piedalījās jaunie zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas. LJZA sanāksmē pārstāvēja Liene Spruženiece, Tatjana Pladere, Oskars Teikmanis, Ieva Siliņa un Anna Stikāne. Šogad sanāksme tika veltīta divām tēmām, vārda brīvībai akadēmiskajā vidē un nacionālās valodas lomai zinātnē, kas ir aktuālas visām iesaistītajām akadēmijām.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno akadēmiju pārstāvji pie Oslo Zinātņu akadēmijas. CC: Adrian Nielsen/AYF
Nacionālo valodu nozīme akadēmiskajā vidē
Sanāksmi atklāja Norvēģijas Augstākās izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Oddmund Løkensgaard Hoel, ar statistiskiem datiem pamatojot problēmas aktualitāti. Proti, Norvēģijā katru gadu tiek izstrādāts arvien mazāk diplomdarbu norvēģu valodā, bet pieaug diplomdarbu skaits angļu valodā. Līdzīga situācija ir novērojama arī augstākajā izglītībā, kur arvien vairāk kursu tiek docēts angļu valodā. Lai stiprinātu nacionālās valodas izmantošanu un attīstību akadēmiskajā vidē, norvēģu valdība ir izstrādājusi rīcības plānu, kas ietver gan jaunus noteikumus, gan daudzpusīgu atbalstu. Jāpiebilst, ka šāda iniciatīva nav unikāla – arī Vācijā, Francijā un citās valstīs arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta nacionālās valodas jautājumiem akadēmiskajā vidē. Šī tēma ir diskutēta arī Latvijas sabiedriskajā telpā.
Diskusijās tika aktualizēts, ka angļu vai nacionālās valodas izvēle zinātnes komunikācijā norāda uz dažādām mērķauditorijām. Proti, angļu valoda ļauj zinātniekiem sazināties un attīstīt zinātnes pētījumus un starptautisko karjeru, savukārt nacionālās valodas dominē zinātnes skaidrošanā un popularizēšanā nacionālajos sabiedriskajos medijos. Tomēr zinātnieku darbības izvērtējumos dominē zinātniskās publikācijas augsti citētos starptautiskos žurnālos un publikācijas nacionālajā valodā parasti netiek augsti novērtētas. Tā ir aktuāla problēma arī Latvijā. Proti, zinātnieku sniegums tiek vērtēts pēc publikāciju skaita augstas raudzes starptautiskos žurnālos, savukārt zinātnes komunikācija nacionālajā valodā nereti paliek novārtā.
Diskusijas par akadēmisko brīvību
Otru sanāksmes tēmu par akadēmisko vārda brīvību ievadīja profesore Anine Kierulf ar prezentāciju “Academic freedom of expression – A good culture of free speech must be built from bottom up, every single day”, kurā iekļāva atziņas no Norvēģijas oficiālā pārskata NOU 2022:2. Tēmas apspriešana turpinājās paneļdiskusijā, kurā piedalījās profesore Anine Kierulf, Dr. Paula Moraga (Letten balvas uzvarētaja), asociētais profesors Ronnie Berntsson (Zviedrijas Jaunās akadēmijas priekšsēdētājs) un Dr. Helen Eenmaa (Igaunijas Jaunās akadēmijas pārstāve). Paneļdiskusiju vadīja Norvēģijas jaunās akadēmijas priekšēdētājs Nils Hallvard Korsvoll. Apspriežot tēmas aktualitāti, profesore Anine Kierulf uzsvēra, ka “šobrīd pat ‘brīvība izteikties’ pati par sevi kļūst polarizēta un politizēta, bet tā ir svarīgs priekšnoteikums, lai pastāvētu iespēja diskutēt.”
Diskusijas papildināja pārstāvēto akadēmiju prezentācijas par to, ko tās ir paveikušas pagājušajā gadā. Tā bija vērtīga iespēja gan uzzināt par pasākumiem un iniciatīvām citās valstīs, gan dalīties savā pieredzē. Piemēram, Zviedrijas Jaunā akadēmija ir izdevusi ceļvedi ārvalstu zinātniekiem, kas detalizēti un saprotami apraksta akadēmisko vidi un struktūru Zviedrijā. Savukārt Dānijas pārstāvji rīkoja “politiķu laboratorijas praksi”, kurā viņi aicināja valdības pārstāvjus praktiski pastrādāt zinātniskajās laboratorijās, lai gūtu patiesāku iespaidu par darba apstākļiem zinātnē. Citas akadēmijas atzinīgi novērtēja LJZA paveikto darbu un iniciatīvu skaitu un apjomu.
Letten balva
Jāatzīmē, ka dienu pirms jauno akadēmiju sanāksmes, 7. septembrī, LJZA apmeklēja Letten balvas semināru un balvas pasniegšanas ceremoniju. Letten balvu pasniedz Letten fonds kopā ar Norvēģijas Jauno akadēmiju. Letten fondu 1986. gadā izveidoja profesore Letten F. Saugstad (1925–2014). Letten balva tiek piešķirta reizi divos gados kopš 2018. gada. Balvas mērķis ir atzīt jauno pētnieku ieguldījumu, risinot globālus izaicinājumus veselības, attīstības, vides un vienlīdzības jomā visos cilvēka dzīves aspektos, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par pētniecības nozīmi globālo izaicinājumu risināšanai. Šogad balvu un prēmiju 2,5 miljonu NOK vērtībā ieguva Dr. Paula Moraga, pētniece Karaļa Abdullas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē Saūda Arābijā, par viņas inovatīvo pētniecisko darbu lielo datu tehnoloģiju izstrādē epidemioloģisko slimību monitoringam un kontroles stratēģiju izstrādei, kas ļauj noteikt infekcijas slimību uzliesmojumu gandrīz reāllaikā. LJZA pārstāve Anna Stikāne par pieredzēto stāsta: “Letten balva ir svētki zinātnes sasniegumiem ar lielu ietekmi. Ceram, ka nākotnē arī Latvijas zinātnieku kopiena varēs lepoties ar Letten balvas nominācijām un laureātiem.”
Tekstu sagatavoja Anna Stikāne, Tatjana Pladere un Oskars Teikmanis.
