Zinātnes prorektoru un zinātnes struktūrvienību vadītāju seminārs kļuvis par tradīciju, kas vieno Latvijas zinātnes vadītājus jau kopš 2003. gada, un šogad 2. jūnijā seminārs notika Ventspils Augstskolā. Pasākums pulcēja augstskolu, zinātnisko institūciju un zinātnes politikas veidotāju pārstāvjus, lai diskutētu par Latvijas zinātnes attīstību, akadēmisko pēctecību, doktorantūras nākotni un sadarbības iespējām. Semināra virstēma šoreiz bija zinānieku ataudze un jauno zinātnieku karjeras attīstība Latvijā. Latvijas Jauno zinātnieku apvienību (LJZA) seminārā ar prezentāciju “LJZA mērķi un aktivitātes jauno zinātnieku interešu aizstāvībai Latvijā” pārstāvēja LJZA valdes locekle Rasma Pīpiķe.
Diena sākās ar patiesi iespaidīgu un izzinošu ekskursiju Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā. Tās laikā centra direktors Mārcis Donerblics iepazīstināja dalībniekus ar Latvijā unikālo zinātnisko infrastruktūru – radioteleskopiem RT-32 un RT-16, kas ir valsts nozīmes pētniecības infrastruktūra un viens no spilgtākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem starptautiskā mērogā. Ekskursija ļāva semināra dalībniekiem ne tikai iepazīt radioastronomijas iespējas, bet arī pārliecināties par Latvijas potenciālu kosmosa izpētē.
Semināra oficiālo daļu ievadīja Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads, prezentējot Ventspils Augstskolas lomu Latvijas zinātnes telpā un tās ieguldījumu pētniecības attīstībā. Viņš uzsvēra, cik nozīmīga ir visu zinātnes ekosistēmas dalībnieku sadarbība.
LJZA pārstāve Rasma Pīpiķe semināra dalībniekus iepazīstināja ar LJZA mērķiem un aktivitātēm jauno zinātnieku interešu aizstāvībā. Viņa uzsvēra organizācijas darbu zinātnes rīcībpolitikas veidošanā, starptautiskajā sadarbībā, zinātnes komunikācijā un jauno zinātnieku kopienas stiprināšanā. Prezentācijā tika akcentēta LJZA iesaiste zinātnes rīcībpolitikas veidošanā, sadarbība ar Eiropas un Ziemeļvalstu jaunajām akadēmijām, dalība starptautiskos, ar zinātni saistītos sadarbības tīklos, kā arī darbu pie akadēmiskās ētikas stiprināšanas un Jaunās akadēmijas konceptu attīstīšanas Latvijā. Tāpat tika uzsvērta zinātnes komunikācijas nozīme, LJZA dalība Sarunu festivālā LAMPA, pārstāvniecība medijos, publiskās diskusijās un semināru ciklā “Zinātne sabiedrībai”, kā arī dažādas kopienas veidošanas iniciatīvas, tostarp rakstīšanas retrīti, vasaras skolas un starptautiski sadarbības projekti.
Par jauno zinātnieku iespējām Latvijas Zinātnes padomes programmās stāstīja Latvijas Zinātnes padomes direktora pienākumu izpildītāja un Starptautiskās sadarbības programmu un projektu departamenta direktore Elita Zondaka. Viens no būtiskiem faktiem ir tas, ka FLPP pētījumos vadības līmenī pētniecību 46% gadījumu veic jaunie zinātnieki un zinātnieces. Savukārt Ineta Kurzemniece iepazīstināja ar iniciatīvām, kas paredz noskaidrot sabiedrības viedokli par ar Latvijā pētāmām tēmām. Pēdējā tēma izsauca plašas diskusijas, kad klātesošie savā veidā pauda diezgan aktīvu kritisku nostāju par veidiem, kādos politiķi vai uzņēmēji ietekmē zinātnei paredzēto programmu ieviešanu.
Ventspils Augstskolas Doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe prezentēja doktorantūras skolas lomu jauno zinātnieku karjeras sākumposmā, uzsverot atbalsta mehānismus, kas palīdz doktorantiem veiksmīgi uzsākt akadēmisko un pētniecisko darbību. Lilita ir LJZA vecbiedre un aktīvi uztur saikni ar LJZA.
Savukārt Ventspils Augstskolas studiju prorektore un kopīgās doktora studiju programmas “Ekonomika un uzņēmējdarbība” direktore Liene Resele-Dūšele skaidroja Eiropas universitāšu alianšu lomu doktora studiju programmās un to sniegtās iespējas starptautiskai sadarbībai. Starp augstskolām veidotās sadarbības alianses veido nozīmīgu lomu gan cilvēku personiskā sadarbībā, gan darbojas kā pamats jaunu projektu attīstībai starp institūcijām.
Semināra noslēguma daļu veidoja Ventspils Augstskolas doktorantu pētījumu prezentācijas, kas spilgti apliecina mūsdienu zinātnes daudzveidību un starpdisciplinaritāti.
- Zane Zonberga prezentēja savu pētījumu par atdevi no darbinieku tālākizglītības, analizējot, kā ieguldījumi cilvēkkapitālā ietekmē organizāciju un darbinieku attīstību.
- Elizabete Kadakovska iepazīstināja ar pētījumu par rentgena uzņēmumu tekstu analīzi, demonstrējot, kā valodas un satura izpēte var palīdzēt izprast tehnoloģiju un komunikācijas aspektus medicīnas nozarē.
- Savukārt Nansija Jotkus prezentēja pētījumu par normatīvo regulējumu kosmosa atkritumu jomā – tēmu, kas kļūst aktuāla līdz ar kosmosa tehnoloģiju attīstību un nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu kosmosa resursu izmantošanu.
Tematiskās prezentācijas apliecināja, ka Latvijas jaunie pētnieki, topošie zinātnieki strādā pie dažādām, sabiedrībai nozīmīgām un nākotnē būtiskām pētniecības tēmām, sākot no ekonomikas un cilvēkkapitāla attīstības līdz medicīnas komunikācijai un kosmosa tiesībām.
Paldies Ventspils Augstskolai par uzņemšanu un iespēju diskutēt par Latvijas zinātnes nākotni vietā, kur satiekas akadēmiskā izcilība, inovācijas un ir iespēja domāt par Visumu.
Informāciju par semināru sagatavoja Rasma Pīpiķe.
