Foto: Raivis Žikars
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība 24.11.2023. tikās ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri. Diskusijā piedalījās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) biedri un sadarbības partneri, kuri izrāda ieinteresētību veidot atbalsta ekosistēmu jaunajiem zinātniekiem Latvijā. Šo diskusiju vadīja LJZA biedrs Arkādijs Zvaigzne.
Diskusijas galvenās tēmas bija par jauno zinātnieku izaicinājumiem un iespējām. Pasākumu iesāka LJZA valdes priekšsēdētāja Antra Boča, iepazīstinot dalībniekus ar sanāksmes mērķi un sniedzot ieskatu par LJZA paveikto, lai veicinātu atbalstu jaunajiem zinātniekiem Latvijā. Turpinot diskusiju, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere piedāvāja savu skatījumu par zinātnes nozīmi un sadarbību ar jaunajiem zinātniekiem gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā.
Būtiskākie aspekti, kurus uzsvēra Antra Boča:
- LJZA ir dibināta 2005. gadā, un šīs organizācijas mērķis ir veidot vidi, kur jaunie zinātnieki var justies atbalstīti un kopā īstenot lietas, kas uzlabo Latvijas jauno zinātnieku darbības vidi. Organizācija apvieno aptuveni 300 biedrus, ietverot gan doktorantus, gan pēcdoktorantus, kā arī zinātniekus līdz 10 gadiem pēc doktora grāda iegūšanas.
- Organizācija aktīvi piedalās Latvijas zinātnes rīcībpolitikas veidošanā, iesaistoties Latvijas zinātnes sistēmas modernizācijas procesos, iestājoties par godīgu, iekļaujošu un uz izcilību balstītu zinātnes vidi, kas ciena zinātnieku un sabiedrības vajadzības.
- LJZA kopienā ir pārstāvēti gan dažādi starptautisku izcilību ieguvuši jaunie zinātnieki, gan Latvijas ietvaros ilgstoši un aktīvi darbojušies profesionāļi un talantīgi pētnieki. Latvijas jauno zinātnieku kopiena ir zinoša un jaudīga, tomēr saskaras ar finansiāliem izaicinājumiem.
- Latvijā jaunajiem zinātniekiem jāstrādā ar minimālu finansējumu un augstu administratīvo slogu, ietekmējot projekta pieteikumu sagatavošanas un tā īstenošanas iespējas. Jaunie zinātnieki nereti atduras pret stikla griestiem, kurus uzliek zemais valsts finansējums zinātnei. Tas liedz zinātniskajām institūcijām atbalstīt savus zinātniekus lielo projektu sagatavošanā un vadīšanā, piemēram, sagatavot jaunos pētniekus Eiropas Pētniecības Padomes, jeb ERC Starting grant intervijām, kā tas notiek lielajās Eiropas universitātēs. Tas liedz jaunajiem zinātniekiem veiksmīgāk piedalīties dažādās Eiropas programmās, piemēram, EJP (European Joint Programme), kur nepieciešams valsts līdzfinansējums. Ar minimālajām iemaksām Latvija var būt tikai partneri nevis projektu vadītāji, kas savukārt liedz mums gūt atzinību un lauzt aizspriedumus, ar ko Latvijas zinātnieki joprojām saskaras, t.i., ka pēcpadomju Austrumeiropas valstu zinātne un zinātnieki ir vāji.
Savas runas noslēgumā Antra pauda LJZA viedokli, kas uzsver nepieciešamību palielināt Latvijas nacionālo finansējumu zinātnei līdz vismaz 1,5% no kopējā valsts budžeta un Eiropas Parlamentam turpināt investīcijas Eiropas Widening programmā, lai nodrošinātu jaunajām ES valstīm, t.sk. Latvijai iespēju mācīties no labās prakses piemēriem un parādīt savas spējas Eiropas un pasaules mērogā.
Ineses Vaidere savā uzrunā minēja vairākus nozīmīgus faktus, kas apliecina Eiropas Savienības institūciju apzināšanos, ka zinātne ir būtisks ekonomikas un izaugsmes virzītājspēks.
Būtiskākie aspekti, kurus uzsvēra Inese Vaidere:
- Pētniecība un inovācijas tiek uzskatītas par būtiskiem instrumentiem ekonomikas attīstībai, vides aizsardzībai un risinājumu radīšanai dažādiem izaicinājumiem.
- ES 2024. gada budžetā piešķirti papildu 85 miljoni eiro pētniecības programmai “Apvārsnis Eiropa“, kas papildina 2021. – 2027. gada perioda kopējo pētniecības programmas budžetu, sasniedzot 95,5 miljardus eiro, tostarp 5,4 miljardus eiro no “Next Generation EU”. Šī pētniecības un inovācijas finansējuma modelis veidots, ņemot vērā pētniecības un inovāciju būtisko lomu ekonomikas attīstībā un risinājumu radīšanā dažādiem sabiedrības izaicinājumiem.
- Eiropas Parlamentā uzskata, ka zinātnei ir būtiska loma lēmumu pieņemšanā. Lēmumi tiek veidoti, iesaistot īpašu “Zinātnes un tehnoloģiju nākotnes ekspertu grupu”, kas piedalās lēmumu veidošanā. Publiskais atbalsts liecina, ka vairāk nekā 90% ES iedzīvotāju uzskata, ka zinātnei un tehnoloģijām ir pozitīva ietekme uz sabiedrību.
- ES ir izveidota jauna iniciatīva Stratēģisko tehnoloģiju programma STEP (Strategic Technologies for Europe Platform), lai, apvienojot dažādus ES finanšu instrumentus, atbalstītu zaļo un digitālo pārveidi, un paredzēts, ka šajā platformā tiks novirzīti līdzekļi no esošajiem fondiem, vienkāršojot izmantošanas procesu un efektīvi atbalstot tehnoloģiju attīstību.
- Dati par pētniecību ES un Latvijā norāda uz kopējā pētnieku skaita pieaugumu, kas ir pozitīva tendence. Latvijā ir aptuveni 10 000 pētnieku un apmēram puse ir sievietes.
- ES vairāk nekā puse pilna laika pētnieku strādā uzņēmumos.
Diskusijas laikā tās dalībnieki nonāca pie vienošanās, ka Latvijas pārstāvjiem savā starpā ir vairāk jākoordinē dažādas idejas un inciatīvas, lai veicinātu to nonākšanu līdz Eiropas Parlamentam. Būtiska ir informācijas aprite un priekšlikumu sniegšana dažādos normatīvo dokumentu izstrādes posmos. LJZA biedri apliecināja savu gatavību sadarboties. Daži LJZA biedri pauda nostāju, ka Latvijā politiķiem ne vienmēr ir skaidra izpratne par to, kā veidot zinātnei atbalstošu rīcībpolitiku, bet I. Vaidere apliecināja, ka vajadzību sabiedrībā ir daudz un nereti tieši tie, kuri visskaļāk pieprasa, ir arī tie, kuri iegūst atbalstu, tāpēc viņa aicināja jaunajiem zinātniekiem būt drosmīgiem un “skaļiem”, pieprasot atbalstu savām idejām. LJZA izsaka pateicību Inesei Vaiderei par atvērtību sarunai un sniegto informāciju saistībā ar zinātnes atbalsta infrastruktūru Eiropas Savienībā.
Kopsavilkumu sagatavoja Rasma Pīpiķe
