Latvijas Jauno zinātnieku apvienība nosūtīja Ministru kabinetam un Saeimai vēstuli, komentējot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 383, kura mērķis ir nodrošināt neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē 2023. gadā.
Rīkojums paredz no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta veselības nozarei pārdalīt 5 213 282 eiro, kas sākotnēji bija plānoti valsts pētījumu programmām, 1 000 000 eiro pārdalīšanu no Klimata un enerģētikas ministrijas budžetā paredzētajiem valsts pētījumiem klimata un enerģētikas jomā, kā arī 12 000 000 eiro no Ekonomikas ministrijas budžeta programmas 35.00.00 “Valsts atbalsta programmas”, kuras ietvaros tiek nodrošināts finansējums programmā “Inovāciju fonds (nozaru pētījumu programmas)”.
Bez šaubām nav pieļaujams veselības aprūpes sistēmas sabrukums 2023. gada otrajā pusē, tāpēc veiktā apropriācijas pārdale ir saprotama. Taču nav saprotams lēmums glābt vienu prioritāro jomu, upurējot citu. Finansējums zinātnei un inovācijām Latvijā jau gadiem iepaliek no visām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm (izņemot Rumāniju [1]), savukārt solījumi sasniegt finansējuma līmeni, kas atbilstu 1,5% no IKP, tikai turpina ceļot no vienas valdības deklarācijas uz nākamo.
Šonedēļ, atklājot V Pasaules latviešu zinātnieku kongresu, Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša teica “Tomēr tas, ko gribētos, un te es atsaukšos uz premjerministru, – vairāk strādāt Latvijai. Šodien mēs esam sava izaicinājuma priekšā, kā kļūt konkurētspējīgākiem, kā mainīt savu ekonomiku tā, lai Latvija kā labklājīga valsts, kā zinātnes valsts iezīmētos ļoti skaidri pasaules kartē”. Skarbā realitāte ir tāda, ka svarīga daļa no šī izaicinājuma risinājuma ir atbilstošs finansējums zinātnei un inovācijām. Latvijai ir starptautiski konkurētspējīgi zinātnieki, kas var un vēlas strādāt Latvijai, taču finanšu trūkuma apstākļos tiek bremzēti zinātniski sasniegumi un nevar notikt zinātnieku ataudze valsts attīstībai nepieciešamajā apmērā.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, savā vēstulē Latvijas Jauno zinātnieku apvienība aicina valdību izstrādāt skaidru rīcības plānu par to, kā un kad tiks atgriezts šis pārdalītais finansējums, kā arī norādīt, kad tas tiks palielināts, lai beidzot sasniegtu 1,5% no IKP.
LJZA vēstule pieejama ŠEIT.
Izmantotās atsauces:
1. OECD (2023), Gross domestic spending on R&D (indicator). doi: 10.1787/d8b068b4-en
