Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) iepriekšējās valdes darbības laikā (2022 – 2025) organizācija īstenoja vairākas nozīmīgas aktivitātes. LJZA sirsnīgi pateicas bijušajiem valdes locekļiem, Antrai Bočai, Matīsam Reinfeldam, Lienei Spruženiecei un Tatjanai Pladerei, kā arī Raimondai Solohai un Oskaram Teikmanim, kuri turpina darbu LJZA valdē. Pārskatā apkopotas būtiskākās iniciatīvas un paveiktais trīs gadu periodā.
Zinātnes politika un jauno zinātnieku interešu aizstāvība
LJZA aktīvi iesaistījās zinātnes politikas veidošanā, lai uzlabotu akadēmisko un pētniecisko vidi jauno zinātnieku izaugsmei. Apvienības pārstāvji piedalījās LR Saeimas komisiju un apakškomisiju sēdēs, sniedzot priekšlikumus grozījumiem Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā. LJZA pārstāvēja Latvijas jauno zinātnieku intereses starptautiskos projektos un semināros. 2024. gadā apvienības pārstāvji piedalījās OECD un IZM projekta “Atbalsts jauna akadēmiskās karjeras ietvara institucionālai ieviešanai Latvijā” un OECD un Valsts kancelejas projekta “Zināšanās balstītas rīcībpolitikas kapacitātes celšana pārvaldībā un publiskajā pārvaldē postpandēmijas Eiropā” darba grupu sanāksmēs un semināros. Oskars Teikmanis apmeklēja Eiropas Komisijas organizētu politikas semināru Briselē, veltītu zināšanām balstītas rīcībpolitikas veidošanai.
Tāpat LJZA komentēja un palīdzēja pilnveidot Ministru kabineta noteikumus, par pēcdoktorantūras grantiem, kas ir nozīmīgs elements ilgtspējīga akadēmiskās karjeras modeļa veidošanā. Būtisks sasniegums bija Antras Bočas virzītās izmaiņas pēcdoktorantūras pētniecības programmas noteikumos, iesniedzot pierādījumus par diskriminējošiem nosacījumiem un 2023. gadā saņemot LR Tiesībsarga atzinumu. Atzinumā valsts institūcijas tika aicinātas nodrošināt, ka noteikumos tiek ņemta vērā zinātnieku došanās bērna kopšanas atvaļinājumā, kura laikā nepieciešams paredzēt projekta termiņa pagarināšanu un sociālās garantijas. Antra Boča pārstāvēja LJZA starptautiska Eiropas Komisijas ziņojuma “Align, act, accelerate – Research, technology and innovation to boost European competitiveness” izstrādē.
LJZA valde inicēja un izstrādāja “Doktorantūras ceļvedi”. Tas ir praktisks instruments esošajiem un topošajiem doktorantiem. Dokuments sniedz padomus, kā veiksmīgi uzsākt doktorantūru, piesaistīt finansējumu un kā sabalansēt studijas doktorantūrā ar citiem pienākumiem.
Organizācijas attīstība
2023. gadā tika pārskatīti un pilnveidoti biedrības statūti, lai tie atbilstu organizācijas augošajām vajadzībām un precizētu valdes darbības principus. Savukārt 2024. gada biedru kopsapulcē apvienības biedri pieņēma LJZA Ētikas kodeksu un Iekšējās kārtības noteikumus. Šo dokumentu izstrādē nozīmīgu ieguldījumu sniedza valdes loceklis Matīss Reinfelds, vadot darba grupu, kas strādāja pie dokumentu izveides.
Paralēli tika strādāts arī pie ilgtermiņa organizācijas attīstības plānošanas. LJZA valde, sadarbībā ar aktīvajiem biedriem, izveidoja LJZA stratēģiju 2025. – 2027. gadam, nosakot organizācijas mērķus un darbības principus. Šāds dokuments ir ikvienas organizācijas veiksmīgas darbības priekšnoteiktums. Komunikācijai ar LJZA biedriem tika veidota ikmēneša ziņu lapa, lai informētu biedrus par LJZA aktualitātēm. Valde veica organizācijas lietvedības uzturēšanu, kā arī modernizēja LJZA interneta vietni. Nozīmīgu ieguldījumu iekšējo procesu sakārtošanā nodrošināja Oskars Teikmanis un Raimonda Soloha.
Iepriekšējās valdes laikā LJZA divas reizes veiksmīgi startēja Sabiedrības integrācijas fonda “NVO fonda programmā”. Pirmais pieteikums “mikroprojektu konkursā” tika apstiprināts 2022. gadā, nodrošinot finansējumu tādām iniciatīvām kā “Rakstīšanas retrīts 2023”, “Skolu projekts”, “Doktorantūras ceļvedis” un LJZA interneta vietnes atjaunošana. Savukārt 2024. gadā apvienība iesniedza pieteikumu “makroprojektu” finansējuma programmā, kuru izstrādāja LJZA valde sadarbībā ar aktīviem LJZA biedriem. Projekts tiek īstenots 2025. – 2026. gadā un nodrošina LJZA iespēju piesaistīt izpilddirektori un komunikācijas speciālisti, kā arī īstenot vairākus pasākumus jauno zinātnieku kopienai, īstenot aktīvu interešu aizstāvību un veikt citas nozīmīgas aktivitātes organizācijas attīstībai.
2024. gadā LJZA valdes priekšsēdētājas Antras Bočas vadībā organizācija veiksmīgi piedalījās starptautiska projekta pieteikuma izstrādē. Projekta ECROS (“Empowering Early Career Researchers with new Opportunities and Skills”) mērķis ir uzlabot agrīnās karjeras pētnieku (R1 un R2) profesionālo pilnveidi, radot vienotu un ilgtspējīgu ekosistēmu, kas sniedz iespējas gan akadēmiskajā vidē, gan industrijā. Projektā piedalās partneri no Latvijas, Rumānijas, Spānijas, Vācijas, Francijas, Kipras, Itālijas, Īrijas un Bulgārijas, tostarp deviņas universitātes, divas organizācijas un divi industrijas pārstāvji. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) šajā projektā pārstāv agrīnās karjeras pētnieku intereses. Projekta īstenošana tiks uzsākta 2025. gada vidū.
Jauno zinātnieku kopienas veidošana
Vasaras skola. Pēc pandēmijas LJZA atsāka un Lienes Spruženieces vadībā nostiprināja ikgadējās vasaras skolas tradīciju, kas veltīta jauno zinātnieku izaugsmei. Piemēram, pēdējās divās vasaras skolās 2023. gadā Cēsīs un 2024. gadā Jūrmalā piedalījās vairāk nekā 50 dažādu nozaru doktoranti, jaunie pētnieki un studenti. Vasaras skola sniedz unikālu iespēju jaunajiem zinātniekiem mācīties no pieredzējušiem lektoriem un savstarpēji tīkloties, tādējādi spēcinot jauno zinātnieku kopienu Latvijā. LJZA par būtisku uzskata arī sadarbību ar jaunajiem zinātniekiem diasporā.
Rakstīšanas retrīts. 2023. gadā Liene Spruženiece uzsāka iniciatīvu veidot ikgadējos “Rakstīšanas retrītus”, kuros vairāku dienu garumā tiek plānotas un īstenotas jaunajiem zinātniekiem nozīmīgas iniciatīvas. Līdz šim notikuši divi pasākumi, katrā no tiem pulcējot ap 20 LJZA biedrus.
Neformālie pasākumi. LJZA valde rūpējās arī par saliedētas kopienas veidošanu. 2023. un 2024. gadā notika vairāki pārgājieni, kuros jaunie zinātnieki neformālā gaisotnē varēja iepazīties un dalīties pieredzē. Tāpat tika turpināta tradīcija rīkot “Zinātnes pusstopus” – neformālas tikšanās, kurās notiek diskusijas par zinātni un individuālo pieredzi. Neformālie pasākumi veicina piederības sajūtu LJZA kopienai. Šādi neformāli tīklošanās pasākumi tika organizēti arī Londonā un Oslo.
Sarunu festivāls LAMPA. LJZA biedres Rasmas Pīpiķes vadībā apvienība īstenoja zinātnes komunikācijas iniciatīvu, 2024. gada jūlijā piedaloties Sarunu festivālā LAMPA ar divu dienu pasākumu ciklu “Domā lēni”. Uz Pasaules mazākās skatuves LJZA rīkoja diskusijas, kurās astoņi jaunie zinātnieki no dažādām nozarēm stāstīja par saviem pētījumiem un to ietekmi uz sabiedrībai nozīmīgiem procesiem. Šīs aktivitātes mērķis bija veicināt sabiedrības interesi par zinātni un parādīt, ka jaunie pētnieki īsteno nozīmīgus pētījumus, sniedzot pienesumu sabiedrībai, kā arī izcelt viņu fantastiskās personības.
“Skolu projekts”. LJZA pārstāvji 2023. gada rudenī viesojās 10 Latvijas reģionu skolās, kur vidusskolēniem stāstīja par karjeras iespējām zinātnē, kopumā sasniedzot ap 500 skolēnu auditoriju. Šī iniciatīva vairoja jauniešu interesi par zinātnieka profesiju un veicināja izpratni par pētniecības nozīmīgumu sabiedrībā.
Tradicionāli katra gada izskaņā LJZA rīko gada noslēguma pasākumu, lai atskatītos uz paveikto un pateiktos aktīvākajiem biedriem. Šajos pasākumos pulcējas gan jaunie, gan pieredzējušie zinātnieki, neformālā atmosfērā, daloties gada spilgtākajos brīžos. 2023. gada pasākumā tika ieviesta Gada balvas tradīcija, ar mērķi pateikties LJZA sadarbības partneriem un aktīvākajiem biedriem.
Sadarbība un starptautiskā pārstāvniecība
LJZA veidoja arī jaunas sadarbības ar citām institūcijām. 2023. gadā Oskars Teikmanis uzsāka sadarbību ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, organizējot semināru sēriju par mākslīgā intelekta izmantošanu izglītībā, sekmējot dialogu starp zinātniekiem un skolotājiem. Tāpat LJZA iesaistījās Izglītības fonda “Augt” tematiskajās darbnīcās, kurās nevalstisko organizāciju un sociālo uzņēmumu pārstāvji meklēja risinājumus, kā veicināt izglītības attīstību Latvijā.
LJZA pārstāvji nostiprināja savu pārstāvniecību Eiropas jauno akadēmiju (ENYA) un Ziemeļvalstu un Baltijas jauno akadēmiju sadarbības platformās. 2023. gadā LJZA pārstāvji piedalījās jauno akadēmiju sanāksmē Oslo (Norvēģijā), savukārt 2024. gadā – ENYA/ALLEA kopsapulcē Berlīnē (Vācija) un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sanāksmē Kopenhāgenā (Dānija).
LJZA aktīvi darbojās arī citos starptautiskos formātos – organizācijas pārstāvji piedalījās Eurodoc (Eiropas jauno pētnieku padomes) gadskārtējā konferencē un Latvijas studentu un pētnieku asociācijas Lielbritānijā (ALSRUK) rīkotajos pasākumos, veicinot sadarbību ar diasporas zinātniekiem. LJZA valdes locekle Tatjana Pladere pārstāvēja LJZA vairākās starptautiskās konferencēs, diskutējot par tādām tēmām kā, piemēram, dzimumu līdztiesību akadēmiskajā vidē un zinātniskās karjeras problēmām un risinājumiem Baltijas valstīs.
Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs 2022. gadā uzaicināja LJZA viesoties Eiropas Parlamentā Briselē. LJZA delegācija iepazina Eiropas Parlamenta darbu, tikās ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pārstāvjiem zinātnes jautājumos, kā arī diskutēja ar ScienceEurope ekspertu par atvērto zinātni.
Zinātnes komunikācija
Apvienība aktīvi attīstīja zinātnes komunikāciju un pauda viedokli publiskajā telpā, publicējot viedokļrakstus. 2022. – 2024. gadā LJZA sagatavoja vairākus viedokļrakstus par zinātnes politiku un akadēmisko godīgumu, piemēram, Antras Bočas viedokļraksts “Profesūras tenūra Latvijā jeb māju sāksim būvēt no jumta” (portāls Delfi.lv) un “Zinātne var palīdzēt ar ekonomisko transformāciju” (portāls ir.lv). Tika publicēti viedokļraksti par akadēmisko godīgumu “Kur mirst Latvijas zinātne?” un “Ētikas dilemmas zinātnes ‘Ēdenes dārzā’” (portāls ir.lv), kas tapa Annas Stikānes vadībā. Savukārt Liene Spruženiece pievērsa būtisku uzmanību tēmai par zinātnes izcilības vērtēšanu, sniedzot padziļinātu skaidrojumu rakstā “Kāpēc zinātniekiem nevajadzētu “mērīties” ar Hirša indeksiem”. LJZA sniedza arī komentārus žurnālā Ir par konkrētiem akadēmiskās ētikas pārkāpumiem, apliecinot apvienības stingro nostāju pret neētisku rīcību zinātnē.
LJZA pārstāvji piedalījās gan intervijās, gan diskusijās, pārstāvot jauno zinātnieku intereses Latvijas Radio un citos medijos. LJZA aktīvi piedalījās arī paneļdiskusijās, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes rīkotajās “Zinātnieku brokastīs”, Pasaules latviešu zinātnieku kongresā un citviet, aktualizējot tādas tēmas kā nepietiekamais finansējums zinātnei, fundamentālo pētījumu nozīme un nepieciešamais atbalsts jaunajiem zinātniekiem karjeras sākumposmā.
